Viltības, ko savvaļas dzīvnieki izmanto, lai nepārkarstu. Noderēs arī tev!

Pirmkārt – sameklē ēnu! Stirnas, brieži, aļņi, vāveres, caunas, jenotsuņi, lapsas, lāči un visi pārējie Līgatnes dabas taku ķepaiņi un nagaiņi karstumu pārlaiž garajā voljera zālē, mežā, koku paēnā, paslēpušies savās mājiņās vai kur citur pavēnī, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna.

Otrais – peldies! Šī veldzējošā nodarbe īpaši iet pie sirds Līgatnes dabas takās mītošajiem āpšu brāļiem. Pēc āpšu nakts peldēm darbiniekiem vanna katru dienu jāattīra no dubļiem un jāpiepilda no jauna. Arī pūcēm, caunām, aļņiem un lāčiem daudz laika patīk pavadīt ūdenī.

Trešais – ierocies dubļos! Šis padoms nāk no Līgatnes dabas taku meža cūku saimes.

Karstās vasaras dienās tās ik pa brīdim apguļas vēsajos dubļos, grozoties te uz vieniem, te otriem sāniem.

Pēc tam, tādas pašas dubļainas, cūkas iet nosnausties zem nojumes vai citā ēnainā vietā. Nereti to pelēkbrūnais apmatojuma krāsojums tik ļoti saplūst ar zemes toņiem, ka meža cūku ieraudzīšana prasa piepūli. Turklāt, kā stāsta vērīgākie Līgatnes dabas taku apmeklētāji, arī aļņiem šad un tad patīk atpūsties dubļos.

Ceturtais – kusties pēc iespējas mazāk, it īpaši dienā. Kuram gan +30 grādos gribas nodarboties ar fizkultūru? Nevienam savvaļas dzīvniekam. Lai taupītu spēkus un nepārkarstu, Līgatnes dabas taku iemītnieki laiku pavada snaužot un kustas tikai nepieciešamības gadījumā.

Ieraugot voljerā guļam pilnīgi nekustīgu vāveri vai kājas izstiepušu alni, nevajag uztraukties. Ar dzīvniekiem viss ir kārtībā - viņiem vienkārši ir karsti.

Visos dzīvnieku voljeros to iemītniekiem ir nodrošināts dzeramais ūdens un iespēja patverties ēnā – pat ja tas nozīmē kļūt neredzamiem Līgatnes dabas taku ciemiņiem.

Apmeklētājus lūdzam būt saprotošiem un ieplānot savu vizīti no rīta vai tuvāk vakaram. Tad dzīvnieki kļūst aktīvāki un tos vieglāk aplūkot, skaidro Maija Rēna.