Valsts budžetā var nepietikt naudas solītajam algu pieaugumam skolotājiem, mediķiem un tiesu darbiniekiem (13)
Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179285t1h82fc.jpg)
Skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un tiesu sistēmas darbiniekiem valdības solījumi palielināt algas var arī netikt izpildīti, svētdien ziņo sabiedrisko mediju portāls LSM.LV. Lai algu pieaugumu nodrošinātu, valsts budžetā papildus vajag vairāk nekā 143 miljonus eiro.
Šā brīža aplēses liecina, ka ne tikai nav naudas papildu izdevumiem, bet var nākties mazināt pašreizējos tēriņus. Par to atklāti runāt atbildīgās amatpersonas vairās, norāda LTV "Panorāma".
Palielināt algas mediķiem, skolotājiem un tieslietu jomā strādājošajiem valdības pārstāvji solīja jau pērn, veidojot šīs gada budžetu. Par algu pieauguma plāniem, kas paredz noteiktu palielinājumu ne vien 2018.gadā, bet arī turpmāk, ministrijas parakstīja vienošanos ar profesionālajām arodbiedrībām, kā arī algu pieauguma grafikus apstiprināja valdībā.
Arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, piemēram, par tiesnešu algām vai taisnīgu virsstundu apmaksu mediķiem liek valdībai rīkoties. Lai gan budžetu valdība plāno trim gadiem uz priekšu, finansējumu algu palielināšanai pērnruden ieplānoja tikai šim. Tagad nozaru ministrijas prasa papildu naudu nākamajiem.
Vislielākā summa vajadzīga ārstniecības personu algu palielināšanai – 103,6 miljoni eiro, Tieslietu ministrija prokuroru, tiesnešu un tiesu sistēmas darbinieku algām prasa 30,6 miljonus, savukārt Izglītības ministrija – deviņus.
Turklāt trīs miljoni eiro no šiem ir vajadzīgi pat ne algu palielināšanai, bet pašreizējā līmeņa saglabāšanai.
Ministrijās cer, ka tās pieprasīto finansējumu saņems. Tieslietu ministrijā gan atzīst, ka, iespējams vajadzīgā summa arī būs mazāka, jo šobrīd notiek darbs pie jauniem atlīdzības principiem, taču papildu naudu vajadzēs jebkurā gadījumā. Veselības ministrijā savas cerības balsta sajūtās, ka valdība ir mainījusi attieksmi pret veselības nozari un tā ir kļuvusi prioritāra.
Finanšu ministrija gan jau pavasarī aplēsa, ka naudas pietrūkst un jauni tēriņi nav iespējami, ja vien nesamazina pašreizējos. To apstiprina arī Fiskālās disciplīnas padomē, kas jau pērnruden budžeta veidošanas laikā valdību kritizēja par pārāk optimistiskiem solījumiem.
“Mēs skatāmies uz to gluži otrādi – mums vajadzēs konsolidēt budžetu – tātad mazināt viņu daudzās sfērās (..) Es ļoti labi saprotu vēlmes, es labi saprotu, ka mēs gatavojamies vēlēšanām, ka visi grib saglabāt optimismu par lietām, kuras būs pēc vēšanām.
Bet diemžēl nāksies veikt ļoti smagus politiskus lēmumus jau pēc vēlēšanām, jo līdzekļu apjoms nebūs tik liels, kā tas tika prognozēts līdz šim,” pastāstīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Fiskālās disciplīnas padomē gan uzsvēra – tas nav tāpēc, ka šobrīd ekonomikā būtu kādas problēmas. Gluži vienkārši – prognozes un solījumi nesaskan ar realitāti.