/nginx/o/2018/08/18/11290062t1h7640.jpg)
Kodolieroči ir uzskatāmi par vieniem no bīstamākajiem mūsdienu pasaulē. Tomēr, neskatoties uz to iznīcinošajām spējām, daudzas valstis vēlas tos iegūt. Portāls TVNET ir apkopojis piecas iespējamās kandidātes, kuras nākotnē varētu pievienoties kodolieroču valstu klubam.
Raksta ievadā jāpiemin, ka kodolieroču atrašanās kādas valsts militārajā arsenālā tiek strikti regulēta Kodolieroču neizplatīšanas līguma ietvaros (tie oficiāli ir atļauti tikai ASV, Ķīnai, Krievijai, Francijai un Lielbritānijai). Lai gan Indijai, Pakistānai un Ziemeļkorejai ir kodolarsenāls, starptautiskā sabiedrība vēlas novērst jaunu kodolvalstu veidošanos. Īpaši šajā jautājumā iesaistās ASV, kura ir bloķējusi praktiski jebkuru mēģinājumu kādai valstij šos ieročus iegūt. Lai gan minētajām valstīm būtu hipotētiskas iespējas pievienoties kodolklubam, šādu scenāriju realizācijas iespējamība ir ļoti maza.
Irāna
Lai gan Irāna netiek uzskatīta par pašu bagātāko pasaules valsti, tās ekonomikai nenoliedzami piemīt nepieciešamā kapacitāte kodolieroču iegūšanai. Par spīti piemērotajām starptautiskajām sankcijām valsts ir iemācījusies lielu skaitu tās patērēto preču saražot pati, un tās iedzīvotājiem ir ļoti augsts izglītības līmenis (īpaši tehniskajās zinātnēs). Valstij arī ilgstoši ir bijušas ambīcijas šādus ieročus iegūt, jo tie tiek redzēti kā labākā aizsardzība pret Irānas skatījumā uzbrūkošo Rietumu imperiālismu un starptautiskā prestiža instruments. Līdz pat Irānas «kodolvienošanās» noslēgšanai 2015. gadā valsts bija bīstami pietuvojusies savam lielajam mērķim. Atliek tikai vērot, vai pēc ASV šā gada lēmuma no darījuma aiziet valdība Teherānā kodolbruņošanās programmu atsāks. Jāpiemin, ka šāda darbība varētu izraisīt arī jaunu karu Tuvajos Austrumos, jo pasaules policists ASV (Irānai ar šo valsti ļoti naidīgas attiecības) un tās sabiedrotie šādu scenāriju nepieļaus.
Iegūšanas iespējamība: 2/5
/nginx/o/2018/08/18/11290069t1h6066.jpg)
Saūda Arābija
Saūda Arābijas vēlēšanās iegūt kodolieročus varētu būt saistīta ar tās pretinieces Irānas kodolambīcijām. Karaļnams Rijādā jau ilgstoši ir paudis viedokli, ka Irānas kodolieroču iegūšana nozīmētu to pašu arī Saūda Arābijai. Tomēr šāds viedoklis ir vairāk uzskatāms par tukšu retoriku, nevis reāliem draudiem. Galvenokārt tādēļ, ka valsts atšķirībā no Irānas ilgstoši nav veidojusi nepieciešamo kodolinfrastruktūru un šādas infrastruktūras izveidei būtu nepieciešams ievērojams daudzums naudas līdzekļu. Tāpat pašreizējie valsts kodolenerģijas pētījumi ir saistīti tikai ar medicīnisku tehnoloģiju attīstību. Tomēr nevar noliegt, ka Saūda Arābijai šajā situācijā varētu palīdzēt tās salīdzinoši draudzīgās attiecības ar ASV (lielākas iespējas amerikāņus pārliecināt par šādu ieroču nepieciešamību). Tāpat Saūda Arābijas priekšrocība ir tās netraucētā piekļuve pasaules ekonomikai, kura ļauj veiksmīgāk iegūt kodolieroču izveidei nepieciešamos materiālus.
Iegūšanas iespējamība: 2.5/5
/nginx/o/2018/08/18/11290086t1hab56.jpg)
AAE
Lai gan AAE šķietami ir interesants kandidāts šajā sarakstā, tomēr tas izjūt draudus no Irānas tikpat ļoti, cik Saūda Arābija. Atšķirībā no sava lielā kaimiņa AAE nav izteikusi publisku vēlēšanos sākt kodolbruņošanos, tomēr ironiskā kārtā minētā valsts ir daudz tuvāk šādu ieroču iegūšanai. Iemesls ir saistīts ar augstāku nepieciešamās infrastruktūras attīstības pakāpi. AAE atšķirībā no Saūda Arābijas ir jau praktiski pabeigta pirmā spēkstacija kodolenerģijas iegūšanai miermīlīgām vajadzībām (pirmā arābu pasaulē). AAE atrodas arī līdzīgā starptautiskā pozīcijā kā Saūda Arābija – draudzīgās attiecībās ar ASV un ar augstu integrācijas pakāpi globālajā ekonomikā. Pie tam AAE ir noslēgusi vienošanos ar ASV par atļauju piegādāt Emirātiem tehnoloģijas miermīlīgai kodolenerģijas ieguvei. Ja AAE justos pietiekami apdraudēti no Irānas, esošā kodolenerģijas bāze varētu kalpot par labu atspēriena punktu kodolenerģijas militarizācijai.
Iegūšanas iespējamība: 3/5
/nginx/o/2018/08/18/11290104t1hbc6b.jpg)
Dienvidkoreja
Pirmā Tālo Austrumu valsts šajā sarakstā. Lai gan Dienvidkoreja, līdzīgi kā AAE, ir izteikusi pretestību kodolieroču iegūšanai, tā izjūt lielus draudus no kaimiņu kodolvalsts – Ziemeļkorejas. Sabiedrībā jau ilgstoši valda diskusijas par nepieciešamību arī Dienvidkorejai veidot savu arsenālu, lai atturētu Kima režīma iespējamo uzbrukumu. Īpaši tādēļ, ka ASV kodolieroči, kuri atradās Korejā praktiski visu Aukstā kara laiku, tika no šīs valsts izvesti 1991. gadā. Daudzi Dienvidkorejas lēmumu pieņēmēji arī šaubās, vai ASV vispār būtu gatava lietot arī savā teritorijā esošos kodolieročus, ja rastos tāda nepieciešamība. Salīdzinot ar iepriekšējām valstīm sarakstā, Dienvidkorejai jau pagaidām ir viena no pasaules attīstītākajām kodolenerģijas industrijām. Eksperti lēš, ka nepieciešamības gadījumā Seula varētu to militarizēt divu līdz trīs gadu laikā (lai gan atsevišķas problēmas varētu būt ar kodoldegvielas iegūšanu plutonijam). Šajā gadījumā Dienvidkorejai īpaši svarīgas būtu tās draudzīgās attiecības ar ASV, jo valsts kodolenerģijas programma ir cieši sasaistīta ar valdību Vašingtonā. Lai iesaistītos kodolbruņošanās aktivitātēs, Dienvidkorejai ir nepieciešams tās akcepts.
Iegūšanas iespējamība: 4/5
/nginx/o/2018/08/18/11290113t1hf318.jpg)
Japāna
Līdzīgi kā Dienvidkorejai, arī Japānai ir ļoti augsti attīstīta kodolinfrastruktūra. 2016. gadā toreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas vadītāju Sji Dziņpinu, ka Japānai piemīt spējas kodolieročus iegūt praktiski diennakts laikā (lai gan šāda retorika uzskatāma par pārspīlējumu - analītiķi lēš, ka Japānai būtu vajadzīgs aptuveni gads). 2015. gadā tās rīcībā bija pietiekams daudzums bagātinātā plutonija, lai izveidotu gandrīz tikpat daudz kodolieroču, cik ir ASV. Līdzīgi kā Dienvidkoreja un AAE, arī Japāna ir paudusi publisku pretestību kodolieroču iegūšanai, taču arī šajā valstī lēnām sākas diskusijas par to nepieciešamību. Pie tam tās norisinās par spīti Japānas traumatiskajai pieredzei šajā jautājumā (Hirošimas un Nagasaki gadījums) un konstitūcijā ietvertajam aizliegumam iesaistīties vērā ņemamās militāra rakstura darbībās. Līdzīgi kā Dienvidkoreja, arī Japāna ir nobažījusies par Ziemeļkorejas kodolaktivitātēm. Tāpat liels spiediens tiek izjusts arī no citas kodolvalsts – Ķīnas. Gluži tāpat kā Dienvidkorejai, arī Japānas kodolenerģijas programma ir sasaistīta ar ASV valdību, tāpēc labas attiecības ar šo valsti būtu būtisks priekšnoteikums minēto ieroču iegūšanai.
Iegūšanas iespējamība: 4.5/5
/nginx/o/2018/08/18/11290116t1hf21c.jpg)
/nginx/o/2019/02/27/11827758t1hfba3.jpg)