Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Ceļ muļķu zemē pilsētu, sētai mietus sit, bet pili atstāj pasakā, Antiņam kur jāt, kalnā glumajā.
Tad nāk vēl ačgārnības citas, pat autobuss skrien ar muguru pa priekšu vakardienā atpakaļ.
Sēnēm līdzi koki aug, un pēc katra lietus gāzes tos zemē gāž un eksportē. Kā ūdens nauda tek pa rentsteli.
Nezog lieli, nezog mazi, visur valda godīgums. Taisnīgums kā lemesis iear melus pazemē.
Kam mums nervu kari, grūtības un politiskie kašķi, mums gadi tinas atpakaļ kā dzijas kamols kaķa nagos.
Stop, stop!
Kasu vien domas kopā, nelasu grāmatu no beigām, sāks vēl vēji staigāt, sajauks jēgai matus.
Harijs Rītiņš