Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

„Prasmīgais” Gints Lazdiņš pievēršas nacionālo liegumu teritorijām

Gints Lazdiņš, arhīvs „Zaļais īpašums”: FOTO: Panorāma „De Facto”

Notāra pakalpojumus bieži izmantojušais nekustamo īpašumu darbonis Gints Lazdiņš turpina sagādāt raizes ne tikai sirmgalvjiem, kuri pilnvarojuši viņu rīkoties ar savām dzimtas zemēm, bet arī sava vārda un uzvārda brāļiem.

Jau pirms četriem gadiem, kāds cēsnieks Gints Lazdiņš vietējā laikrakstā žēlojies, ka saņēmis pārmetumus no vietējiem par nekaunību un uzdrīkstēšanos startēt parlamenta vēlēšanās, jo cilvēki neatšķirot viņu no agrāk sodītā Ginta Lazdiņa.

Šovakar „De Facto” par īstā zemes lietu kārtotāju Ginta Lazdiņa kārtējiem darījumiem.

Pirms gada radījumā „Zaļais īpašums” Gints Lazdiņš uzstājas, kā zemes mantinieks īpaši aizsargājamā dabas objektā – Gaujas senielejā. Tajā ietilpst arī Gleznotājkalna, saukta tāpat par Paradīzes kalna nogāze. Intervijā Lazdiņš stāsta par savu senču vēsturisko mantojumu un uzsver, ka cīnīsies par dzimtas īpašumu atgūšanu.

Gints Lazdiņš, arhīvs „Zaļais īpašums”: „Piederējis senču senčiem. Kraukļu ala, Gleznotājkalns, senlejas pļavas pie Gaujas, kas ir ielejā. Kādreiz platība bija 64 hektāri. Atjaunojām no tās platības 4,5 hektārus, kas ir pie Gaujas. 40 hektāri šobrīd mums ir uz jautājuma zīmes. Šeit mēs šo platību nevar atgūt, jo to aizstāv MK noteikumi, kuri tika pieņemti parkam stājoties, lai saglabātu senleju kā tādu.”

Ko jūsu senči te darīja, vai ir kaut kas dzirdēts?

Gints Lazdiņš: „Pieļauju domu, ka varēja būtu kā tūrisms, brauca skatīties Siguldu, skaisto senleju, pie reizes apsekoja šīs vietas.”

Report.: „De Facto” rīcībā esošie dokumenti gan neliecina, ka zeme piederējusi Lazdiņa senčiem. Minētajam īpašumam Lejasklaukas tiešām ir trīs mantotāji, taču pagājušajā gadā viņi pilnvaro Gintu Lazdiņu rīkoties ar savu zemi. Dokumentus kārto jau pazīstamā notāre Laila Poriete. Viens no īpašniekiem Gintu Lazdiņu rīkoties ar viņa 20 hektāru zemi pat pilnvaro uz mūžu. Sarunā ar „De Facto” īstais mantinieks min, ka 15 gadus nespējot saņemt pretī no domes līdzvērtīgu zemi, uzticējies Lazdiņam, kurš pēkšņi uzrodoties solījās 66 gadus vecajam vīram visu nokārto un Lazdiņš kārto. Viņš ierodas Vides ministrijā piedāvājot mainīt zemi Gaujas krastā pret citu lieguma teritoriju Raga kāpu Lielupē. Šādai maiņa nebija ne faktiska, ne juridiska pamatojuma atzīst ministrijā.

Raimonds Vējonis, vides ministrs, ZZS: „Lazdiņa kungs ir bijis ministrijā runāties ar speciālistiem vai tomēr tur nevar sarunāt kaut kādas maiņas, tad varētu atsaukt prasības vai kaut ko tamlīdzīgu, tad tika draudēts, ka mēs tiksimies tiesā.”

Report.: Tiesvedība tiešām seko, šī gada oktobrī Rīgas Apgabaltiesa nolasa spriedumu, ar kuru trim īstajiem mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības zemei Gaujas Nacionālajā parkā, spriedums pārsūdzēts, Augstākā tiesa strīdu skatīs ne ātrāk kā pēc gada.

Interesanti, ka no nākamā gada zemes īpašnieki īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās var saņemt naudas atlīdzību, ja tajās liegts pilnvērtīgi saimniekot. Lejasklaukas ar Gleznotājkalna nogāzi ir lieguma teritorijā, arī Lazdiņa no sirmgalves Ainas Gervjatovskas nopirktā zeme atrodas Vakarbuļļu dabas lieguma pļavās. Pats Lazdiņš sarunā ar „De Facto” šo darījuma mērķus neatklāj, un sākumā negrib atzīt vai ir mantinieks Lejasklaukām par kādu uzdevās televīzijas raidījumā.

Gints Lazdiņš: „Man daudz kas pieder, man nav pienākums jums teikt un jums nav tiesības uzdot jautājumu, kas man pieder vai mantas un lieta, ko es pārstāvu. Es pārstāvu 40 mantojuma lietas, ja jūs tas interesē.”

Report.: Turpinot sarunu Lazdiņš tomēr norāda, ka darbojas uz pilnvaru pamata un šajā darījumā neesot finansiālu interešu.

Jūs tā cilvēcīgi iestājaties par šiem cilvēkiem?

Gints Lazdiņš: „Jā, protams. Man nav nekāda personīgā interese šobrīd.”

Report.: No tiesībsargiem šonedēļ guvām apstiprinājumu, ka no 1997.gada līdz 1999.gadam Gints Lazdiņš par zādzībām ir ticis tiesāts četras reizes. Vienā gadījumā piemērota reāla brīvības atņemšana. 97.gada Cēsu rajona tiesas spriedumā rakstīts, ka deviņu klašu izglītību ieguvušais Gints Lazdiņš atzīts par vainīgu kriminālnoziegumu izdarīšanā nelikumīgi izcērtot tēva kokus Gaujas Nacionālajā parkā.

Uz augšu
Back