Monako: saulaina vieta ēnainiem tipiem (4)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Līdz ar aizkustinošu prinča Alberta II kronēšanas ceremoniju 19. novembrī Montekarlo katedrālē iesācies jauns cēliens Monako vairāk nekā 700 gadu vēsturē, kurā nav trūcis ne fantastisku pasaku, ne dēku, ne skandālu, ne arī traģēdiju. Vai tiešām joprojām ir dzīvs raganas lāsts, ka Grimaldi dzimtai nebūs laimes laulībā? Vai lāstiem nav noilguma?

Firstam Albertam II nav viegli, pat ja kādam liekas, par ko gan tie aristokrāti satraucas — naudas kā spaļu, dzīvo savās greznajās pilīs, brauc, kur grib, runā, ko grib, guļ, ar ko grib —, ne kāds viņus īpaši nosoda, ne "gāž no troņa" — patenko bulvārpresē, un viss. Firsts Alberts II kļuva par Monako galveno personu, kad šā gada 6. aprīlī 81 gada vecumā mira viņā tēvs — firsts Renjē. 47 gadus vecais Alberts II tika svinīgi kronēts divas reizes — jūlijā tikai savas valsts pārstāvju klātbūtnē un tikko novembrī, piedaloties ārzemju viesiem. Tiesa, neviens karalis un karaliene uz Alberta kronēšanu tā arī neieradās. Arī Spānijas karaļnams pilnībā ignorēja šo pasākumu, un prese to skaidroja ar spāņu sašutumu par sportiskā Alberta — Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļa — iebildumiem (drošības apsvērumu dēļ) pret ideju 2012. gada Olimpiskās spēles rīkot Madridē.

To, ka ceremoniju un pašu Albertu ar savu klātbūtni nepagodināja karaļnamu augstākā ranga personas, skaidro lielā mērā ar visnotaļ skeptisko attieksmi pret jauno Monako vadītāju, kuru daudzi joprojām vērtē kā nenobriedušu dauzoņu, kurš katrā saviesīgā pasākumā parādās ar jaunu daiļavu pie rokas, bet nesen bija iejaukts ne vienā vien neglītā paternitātes skandālā. Tā vien liekas, ka Alberts vecumā, kad lielākā daļa pasaules vīriešu pārdzīvo agrīnu pusmūža krīzi, beidzot spiests kļūt pieaudzis.

Ir vairāki iemesli, kāpēc Alberta un abu viņa māsu — princeses Karolīnas un princeses Stefānijas — personīgās dzīves ir samērā sarežģītas. Viens no galvenajiem — nav viegli būt divu spēcīgu un sabiedrībā ļoti respektētu personību bērniem, zinot, ka visi uz viņiem jau no dzimšanas raudzīsies ar aizdomām, cerībām un neslēptu vilšanos par katru klupienu. Tieši tādi bija viņu vecāki — tēvs firsts Renjē, kurš uzstādīja savdabīgu rekordu, būdams visilgāk valdošais monarhs pasaulē (56 gadus), un māte Greisa Kellija — Holivudas dīva, Monako firstiene un Monako popularitātes vairotāja pasaulē.

Alberts

Tikai pēc tēva Renjē nāves Alberts atļāvās atzīt (un arī tad pēc paternitātes testa), ka viņam ir divus gadus vecs dēls Aleksandrs Eriks Stefāns. Puikas māte ir bijusī stjuarte, Togo izcelsmes francūziete Nikola Kosti, ar kuru viņš iepazinās Air France reisa laikā 1997. gada jūlijā un pēc tam acīmredzot uzturēja tuvas attiecības, par spīti Renjē nepatikai. "Melnais princis" Aleksandrs nevar pretendēt uz firsta titulu, jo saskaņā ar Monako konstitūciju, tronī var kāpt tikai laulātu vecāku atvase. Toties viņš jau tagad ir iekļauts Alberta aptuveni divu miljardu lielā mantojuma saņēmēju sarakstā un kopā ar mammu dzīvo pārticībā un salīdzinošā mierā. Lai arī Alberts bija nikns par Nikolas atzīšanos par sakariem ar viņu tūliņ pēc Renjē nāves sniegtajā intervijā, viņa to skaidro kā vēlēšanos nodrošināt, lai viņas jaunākajam dēlam nebūtu jāpiedzīvo tāds liktenis kā Francijas prezidenta Miterāna ārlaulības meitai Mezarīnai, kuru tēvs publiski atzina tikai divdesmit gadu vecumā.

Ārēji Alberts ar savu puspliko galvvidu, brillēm un stīvo smaidu vairāk atgādina veiksmīgu baņķieri, nevis firstu. Vai arī sportistu, jo princis Alberts ir piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos bobslejā (viņa labākais rezultāts ir iegūtā septītā vieta). Paralēli Albertam — sportiskajam atlētam ar melno jostu džudo un pieredzi Parīzes–Dakaras rallijā, eksistēja cits Albērs — īpaši bulvārpresē daudzināts uzdzīvotājs un skaistu sieviešu mīlētājs. Viņa pielūdzēju vidū citu starpā bijušas arī Klaudija Šīfere un Šārona Stouna. Citu informāciju — saturīgas intervijas ar Albertu utt. — iegūt nav vienkārši, jo tādu ir ļoti maz. Renjē dzīves laikā Alberts dzīvoja atstatu, runāja maz un darīja tikai to, ko no viņa prasīja, piemēram, pasaules labdarības organizācijas. Amherstas koledžā (ASV Masačūsetsas štatā) politisko zinātņu bakalaura grādu ieguvušais Alberts Grimaldi savās nedaudzajās intervijās, kuras viņš sniedza kā Monako princis Alberts, angliski runāja ar amerikāņu akcentu, dzenot jokus, ko ne vienmēr varēja saprast, jo viņš mēdza radīt iespaidu, ka rausta valodu.

Karolīna

Princese Karolīna, Alberta vecākā un elegantākā 48 gadus vecā māsa, rada vispareizākās un cienīgākās karalisko aprindu locekles priekšstatu, kaut arī ar viņas personīgo dzīvi saistās daudzi skandāli. Savulaik Monako šausminājās par viņas puskailajām fotogrāfijām, tad viņa apprecējās ar Filipu Zuno, pēc pāris gadiem izšķīrās un apprecējās ar itālieti Stefano Kasiradži, ar kuru viņai ir trīs bērni — dēli Andrea Alberts Pjērs (21) un Pjērs Stefano Renjē (18) un meita Šarlote Marī Pomelīne (19). Stefano gāja bojā 1990. gadā ātrumlaivu sacīkstēs, un Karolīna kļuva atraitne. Pēc deviņiem gadiem viņa apprecējās ar Hannoveres princi Ernstu Augustu, ar kuru viņai ir meita princese Aleksandra Sofija (6). Ernsts Augusts arī ir gana skandalozs — viņš ir atzinis, ka pārlieku aizraujas ar alkohola lietošanu, turklāt Pasaules gadatirgus EXPO 2000 laikā Hannoverē viņš bija pieķerts kārtojam "tekošās vajadzības" pie Turcijas paviljona, bet vēl pirms neilga laika niknuma uzplūdā incidentā ar lidostas apsardzes darbinieku esot salutējis nacistu stilā, kā arī piekāvis kādas viesnīcas īpašnieku. Kamēr Karolīnas tēvs gulēja uz nāves gultas, Ernsts Augusts bija komā, taču, kā par brīnumu, atlaba un drīz vien atkal bija redzams sabiedrībā, malkojot grādīgos dzērienus.

Stefanija

Vislielākā Monako karaliskās dzimtas draiskule ir jaunākā māsa, nu jau 40 gadus vecā Stefanija, agrākā peldkostīmu modele un popdīva, kuras līdzšinējā dzīve ir raksturojama ar vārdu "haoss". 1995. gadā viņa apprecējās ar savu miesassargu Danielu Dikruē, kurš ir abu viņas vecāko bērnu — 13 gadus vecā Luī Robēra Pola un divus gadus jaunākās Polīnes Greisas Magijas tēvs. Viņi izšķīrās pēc gada, jo Daniels tika manīts Mis Beļģijas kailās krūtis titula īpašnieces sabiedrībā. Pēc tam viņa apprecējās ar cirka akrobātu Adānu Lopezu Peresu, taču arī viņu laulībai nebija lemts ilgs mūžs. Stefanijai ir arī septiņus gadus veca meitiņa Kamilla Marī Kellija, kuras tēva personība tika ilgi slēpta. Nu atklātībā nācis fakts, ka tas esot viņas miesassargs Žans Renolds Gotlībs. Šie nav vienīgie vīrieši Stefanijas mīlnieku sarakstā — to vidū bija arī sacīkšu braucējs Pols Belmondo, aktieris Robs Lovs, slēpošanas instruktori Boriss Bruns un Olivjē Klozē, cirka direktors un ziloņu dresētājs Franko Kniē, Renjē sulainis Rišārs Likā un krupjē Franks Brasjē, bet šogad viņa ir vairākkārt redzēta laimīgā divvientulībā ar 26 gadus jauno bārmeni un viesmīli Matjē.

Stefanija bija tēva sāpju bērns, bet izvairoties no nosodošiem secinājumiem, jāteic, ka arī viņas vētrainajam dzīvesveidam ir savs skaidrojums. Septiņpadsmit gadus vecā Stefanija atradās mašīnā kopā ar mammu Greisu tajā liktenīgajā 14. septembra dienā, kad, braucot no savas lauku rezidences netālu no Monako, viņas māte nenovaldīja stūri un nogāzās no klints. Greisa pēc dienas nomira (viņai bija tikai 52 gadi), bet Stefanija izdzīvoja, pārciešot "tikai" kakla un mugurkaula traumas. Tikai divdesmit gadus pēc mātes nāves Stefanija atļāvās atklāti runāt par šo smagāko triecienu savā mūžā. Viņa ne tikai zaudēja māti, bet bija spiesta dzīvot ar apziņu, ka visi Monako bija vēlējušies, lai Greisa izdzīvotu. Par Stefaniju netika bilsts ne vārds, un viņai bija sajūta, ka liktenis nav bijis taisnīgs, jo ļāvis Greisai nomirt, bet viņai dzīvot. Turklāt klīda arī baumas, ka nevis Greisa sēdējusi pie mašīnas stūres, bet gan Stefanija, taču to gan ne viņa, ne kāds cits nekad oficiāli nav apstiprinājis.

Lai arī Stefanija šķiet neprognozējama dumpiniece, Albertam viņa ir un paliek vismīļākā māsa. Tieši Stefanija bija tā, kura pavadīja brāli uz kronēšanu, pēc tam aizkustinoši atzīstoties, ka ceremonijas laikā domājusi par to, cik brālim un viņa tautai šis brīdis ir svarīgs.

Firsts Renjē III un Greisa Kellija

Renjē savulaik teica, ka tenku dzimtene esot Monako, un droši vien viņam bija taisnība. Katrā ziņā tenku un skandālu ziņā ar Monako galvu var sacensties tikai Lielbritānijas karaļnams. Par spīti tam, ārzemnieku idilles un no ienākumu nodokļiem brīvās Monako valsts iemītnieki mīl savus grēkāžus. Visgrūtāk ir vecās paaudzes cilvēkiem, kuri vēl atceras laikus, kad Renjē bija jauns un par firstieni kļuva apburošā Holivudas aktrise Greisa Kellija. Renjē III nāca pie varas 1949. gadā, kad Monako bija paputināta valstiņa, kas daļēji dzīvoja pēc Francijas likumiem. Tā ir arī joprojām. Piemēram, Monako, nebūdama ES valsts, ir līdz ar Franciju pievienojusies eiro monetārajai zonai, un Francija joprojām gādā par Monako militāro aizsardzību. Renjē laikā tika veikti būtiski uzlabojumi — atvērti kazino un radīta brīvo nodokļu zona, kas bija ļoti pievilcīga bagātajiem ārzemniekiem, kas pārcēlās (un dara to joprojām) uz dzīvi Monako. Līdzās greznajiem īpašumiem Renjē piederēja arī milzīga marku un ekskluzīvu antīku auto kolekcija, kuru tagad var aplūkot ziņkārīgie tūristi.

Personīgajā dzīvē firsts Renjē bija visai izvēlīgs, šerps un temperamentīgs. Izbrāķējis savu potenciālo sievu, kura izrādījās neauglīga, viņš 1955. gadā Kannu kinofestivālā iepazinās ar Greisu Kelliju, kas jau bija slavena aktrise, pateicoties lomām filmās Pagalma logs (1954), Meitene no laukiem (1954), par kuru viņa bija saņēmusi Oskaru, Noķert zagli (1955) un Augstākā sabiedrība, kas iznāca uz ekrāniem 1956. gadā. Renjē uzaicinājis Greisu uz savu pili un zvēru dārzu, un drīz vien viņi saderinājās — tiesa, pēc tam, kad viņa ārsts bija izmeklējis Greisu un konstatējis, ka viņai var būt bērni. Renjē Greisai uzstādīja vairākus noteikumus — viņas ģimenei bija jāsamaksā divu miljonu dolāru pūra nauda, viņas filmu izrādīšana Monako tika aizliegta, un viņai bija jāatsakās no savas aktrises karjeras. Pēdējo nosacījumu ne mazāk šerpā Kellija gan savu kāzu priekšvakarā komentēja visai ironiski. "Ja reiz es nedrīkstu būt aktrise, tad nez kāpēc man jātēlo loma šajā izrādē," jautājusi Greisa.

Greisa nebija īsti laimīga. Viņa pat iegādājās īpašumu Parīzē, kur dzīvoja šķirti no Renjē, bet kopā ar saviem trim bērniem. Domas par šķiršanos viņai gan nav bijis, jo saskaņā ar Monako likumiem viņa zaudētu aizbildniecību pār bērniem, kas viņai bija vienīgais prieks un acuraugs. Greisa daudz nodarbojās arī ar labdarību, aktīvi piedalījās Monako Sarkanā Krusta darbībā, nodibināja savu Baleta un dejas mākslas skolu un fondu grūtībās nonākušām meitenēm. Tāpēc nav brīnums, ka ar Greisas vārdu Monako iemītniekiem saistās vislabākās atmiņas, par spīti nepierādītajām baumām, ka Parīzē viņai esot bijis ne viens vien pielūdzējs.

Pasaku lugas jaunā sezona

Angļu dramaturgs Somersets Moems savulaik Monako nodēvēja par saulainu vietu ēnainiem tipiem, un īpaši firsta Renjē valdīšanas laikā valstij tika pārmesta nevērība pret naudas atmazgāšanu. Klīda pat baumas, ka Monako bankās joprojām glabājoties nacistu līderu nauda, un pēdējos gados tiem pievienojās ne mazāk ievērojamas summas no Austrumeiropas. Tomēr līdz ar Alberta II nākšanu pie varas Monako atkal ar cerībām raugās nākotnē. Tiesa, Albertam vajadzēs pierādīt, ka viņš ir cienīgs sava tēva dēls, un to viņš jau dara. Pretēji Renjē viņš nav tik iecietīgs pret ēnu darījumiem finanšu jomā, un par to jau ir saņēmis slēptus draudus. Alberts šobrīd ir devies savas identitātes meklējumos, un kā viens no viņa turpmākajiem "gājieniem" ir nākamgad paredzētā 1200 kilometru garā zinātniskā ekspedīcija uz Svalbāru — sekojot sava attālā senča Alberta I pēdās, kurš tieši pirms simt gadiem — 1906. gadā — devās līdzīgā ekspedīcijā. Alberta un zinātnieku komandas nolūks esot pētīt piesārņojuma ietekmi uz ekosistēmu.

Albertu II uzskata par vienu no pasaules iekārojamākajiem vecpuišiem, un uz nemitīgajiem jautājumiem, kad viņš reiz apņems sievu, Alberts atbild izvairīgi. Viņa tēvs ir miris, un nav vairs neviena, kurš kritizētu viņa izraudzītās dāmas. Vienīgais kritiķis ir viņš pats. Pagaidām gan liekas, ka Alberts nav atbrīvojies no mātes ēnas, jo intervijās mēdz apgalvot, ka nākamajai Monako firstienei nebūšot viegli sekot Greisas Kellijas pēdās. Alberts savu vilcināšanos skaidro nevis ar savu vēl nenobriedušo raksturu, bet gan ar vēlmi vismaz reizi mūžā kaut ko izdarīt pareizi. Lai arī Alberts esot bieži manīts Spānijas kroņprinča Filipes svaines Telmas Oricas sabiedrībā, runā, ka viņš varētu izraudzīties sievu no Holivudas aprindām. Firsts no jebkādām prognozēm pagaidām atturas.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu