Dzelzs ir nepieciešama skābekļa transportēšanai uz mūsu organisma audiem un ogļskābās gāzes transportēšanai no audiem. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs veido hemoglobīnu – vielu, kas transportē skābekli no plaušām uz organisma šūnām un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu.
• Dzelzs piedalās karotīna pārveidošanā par A vitamīnu.
• Dzelzs uzsūkšanos paaugstina C vitamīns.
• Dzelzi mēs uzņemam, lietojot uzturā aknas, zivis, rudzu maizi, aprikozes, rozīnes, tumšos lapu dārzeņus u.c.
• Cilvēka organisms vidēji aptuveni 16 stundās spēj absorbēt līdz 3,6 mg dzelzs, bet sievietēm grūtniecības laikā šī absorbcijas spēja ir krietni lielāka – līdz 12 mg.
• Par dzelzs nepietiekamību organismā liecina mazasinība, nespēks, aizcietējumi, arī bālums, sausi un trausli mati, nelīdzeni nagi, reiboņi, koncentrēšanās grūtības, slikts miegs. Var būt arī darbspēju mazināšanās, nomākta imūnās sistēmas darbība.
• Anēmija iestājas, kad dzelzs trūkums izraisa hemoglobīna daudzuma samazināšanos līdz tādam līmenim, kad vairs netiek apmierinātas organisma vajadzības pēc skābekļa.
• Sievietēm nepieciešams divreiz lielāks dzelzs patēriņš nekā vīriešiem, jo viņas regulāri zaudē asinis menstruāciju laikā.
• Pētījumos noskaidrots, ka 30% sieviešu 15–45 gadu vecumā cieš no dzelzs deficīta vai mazasinības.
• 58% sieviešu grūtniecības laikā cieš no dzelzs deficīta.
• Jaundzimušie uzņem dzelzi no mātes piena. Pusgadu vecam bērnam pieprasījums pēc dzelzs organismā ir 2,5 reizes lielāks nekā pieaugušam vīrietim.
• Par dzelzs trūkumu bērna organismā liecina paaugstināta uzbudināmība un miega traucējumi.
• Normāls sabalansēts uzturs cilvēkam dienā nodrošina 10–15 mg dzelzs, taču faktiski no šī daudzuma tiek absorbēti tikai 10–15%. Uzsūkšanos iespējams palielināt, ja līdztekus lieto arī C vitamīnu, tomēr bieži vien vēlamā dzelzs daudzuma sasniegšanai jālieto uztura piedevas.
• Visvieglāk organismā uzsūcas dzelzs glukonāts šķidrā formā.