Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par locītavām un to veselību esam runājuši jau vairākkārt, tomēr runāsim atkal, jo šī problēma mūsdienās patiesi ir saasināta. Locītavu problēmas skar pusi cilvēku pēc 50 gadu vecuma, it īpaši sievietes. Locītavu nodilšanu sievietēm novēro divas reizes biežāk nekā vīriešiem. Taču abu dzimumu riska faktors ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, fiziska pārslodze, kā arī ēšanas paradumi un pārmērīga alkohola lietošana.
Locītava pēc savas anatomiskās uzbūves vienlaikus ir gan ļoti vienkārša, gan sarežģīta. Bez kauliem tā sevī iekļauj daudz citu struktūru, kuras stabilizē locītavas un ļauj tām pareizi kustēties.
Ceļu locītava dzīves laikā tiek pakļauta ļoti lielai slodzei, īpaši cilvēkiem, kuri strādā smagu fizisku darbu, sportistiem, kā arī tiem, kuri pārcietuši traumas, izmežģījumus un saišu sastiepumus. Vislielākās problēmas ir ar kāju locītavām, jo skrimšļaudu bojājumi ierobežo kustību brīvību, atspoguļojas gaitā.
Ikdienā mēs pat neiedomājamies, kādas funkcijas veic mūsu kājas (ejam, lecam, skrienam, pietupjamies). Šīs funkcijas nodrošina sarežģīta un izturīga sistēma – ceļu locītavas, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu. Locītavu kontaktējošās virsmas ir pārklātas ar skrimsli – izturīgu vielu, kas padara šīs virsmas gludas un elastīgas. Skrimšļa šūnas nemitīgi dalās un atjaunojas, tādēļ arī locītavas spēj tik ilgus gadus funkcionēt. Kamēr cilvēks ir jauns, viņam nav vielmaiņas un asins apgādes traucējumu, skrimslis parasti ir labā darba kārtībā – gluds un elastīgs. Ja tajā parādās kāds robiņš, tas ātri vien tiek aizvietots ar jaunām šūnām. Locītavu papildina divi skrimšļa meniski, kas izlīdzina locītavu virsmu savstarpējo neatbilstību, kā arī krusteniskās saites, kas mehāniski nostiprina locītavu.
Locītavas no ierindas var izsist divi iemesli: traumas un slimības. Biežākie problēmu cēloņi ir dažādas traumas. Gados jaunākiem cilvēkiem raksturīgi ceļa locītavu saišu un citu mīksto audu struktūru bojājumi, savukārt gados vecākiem – lūzumi.
Locītavu nodilšana
Locītavu nodilšanu sauc par artrozi. No tās lielākoties cieš tie, kam pāri 55 gadiem, bet šodien tas vairs nav retums, kad artrīts tiek konstatēts 40–50 gadu vecumā.
Paātrinātu locītavu nodilšanu veicina liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga fiziska pārslodze, jaunībā gūtās traumas, iespējami menisku un saišu bojājumi, cukura diabēts, reimatoīdais poliartrīts, atsevišķu medikamentu, piemēram, regulāra steroīdo hormonu, lietošana.
Tas ir fakts, ka lielāks svars rada lielāku statisko slodzi, kura savukārt traumē locītavas. Jo lielāks liekais svars, jo lielāka saslimšanas varbūtība.
Locītavās kaulus savstarpēji atdala dobumi, kopā satur saites. Saites veido locītavas somiņu, kura apņem kaulu galus. Šī somiņa ražo šķidrumu, kurš mazina berzi starp kauliem. Kaulu galus klāj skrimslis, kurš nodrošina brīvu kustību. Dzīves laikā skrimslis dilst, respektīvi, jo lielāka statiskā slodze, jo lielāka iespēja, ka skrimšļa virsma tiks traumēta – tas nozīmē, ka bojātā virsma berzēsies pret pretējo, radot problēmas un nepatīkamas sajūtas.
Sportistiem bieži ir bojāti meniski un saites, kuri stabilizē ceļa locītavu. Ir pacienti, kuri gadiem dzīvo ar bojātu menisku, tādēļ locītava paātrināti dilst.
Ir sastopami gadījumi, kad gados veciem cilvēkiem (parasti pēc 60 gadiem) kājas maina formu – pieņem riteņa formu. Tas tādēļ, ka ceļu locītavas ir mehāniski izdilušas – izdilusi locītavas iekšpuse, izveidojies defekts, locītavas sasveras un kājas kļūst līkas. Ja locītavas izdilst no ārpuses (piemēram, reimatoīdā poliartrīta gadījumā), izveidojas X veida kājas.
Viena no biežāk sastopamajām locītavu slimībām ir osteoartrīts – locītavu progresējoša nolietošanās. Tiek bojāti locītavu audi un skrimšļi, locītavas iznēsājas un skrimšļi nodilst, kaulu galiem savstarpēji beržoties, locītavu virsmas kļūst nelīdzenas, rodas sāpes, locītavu stīvums un kustīguma ierobežojumi.
Visbiežāk osteoartrīts rodas ceļgalu, gūžu un roku locītavās. Slimība parasti sākas pusmūžā. Jauniem cilvēkiem tā var būt saistīta ar iedzimtu patoloģiju vai izveidoties traumu rezultātā. Ir pierādīts: šai slimībai mēdz būt raksturīga arī pārmantojamība no paaudzes paaudzē. Parasti osteoartrīta slimnieku sūdzības saistītas ar sāpēm, locītavu noslogojot, un to mazināšanos atpūtas laikā. Taču vēlāk sāpes nepāriet arī miera stāvoklī. Pamazām sāk parādīties locītavu kustību ierobežojumi un mainās locītavu forma. Šajā gadījumā jāatceras: osteoartrīta radītās izmaiņas ir neatgriezeniskas un vairākumā gadījumu progresē. Tomēr, laikus tās atklājot un ārstējot, iespējams nostabilizēt stāvokli un bremzēt slimības attīstību.
Gan profilaksei, gan situācijas uzlabošanai
Galvenais – katru dienu jāvingro! Pat ja strādā fiziski smagu darbu, visas locītavas netiek izkustinātas, tikai atsevišķas muskuļu grupas un locītavas, bet pārējās atrofējas. Lai saglabātu vingrumu, visas locītavas jāizstaipa un jāvingrina katru dienu. Šim nolūkam nav nepieciešams tērēt naudu, apmeklējot speciālas sporta zāles, jo galvenais ir izvingrināt un izkustināt katru locītavu.
Vingrinājumus var izdomāt pats. Uzsākot fiziskās aktivitātes, noteikti ir jāiesildās – jāiekustina locītavas, lai nepakļautu tās traumu, izmežģījumu un saišu sastiepumu riskam. Ir jāizstaipās, jāloka kājas un rokas, jāizkustina arī pleci, elkoņi, katrs pirksts, pēdas un gūžas. Ieteicama ir neliela, 10 minūšu ilga, rīta vingrošana – katras locītavas izkustināšana pilnā apjomā. Pacientiem, kuriem ir problēmas ar muguru, ieteicami stiepšanās vingrojumi, vislabāk – guļot uz muguras, celt kājas augšā. Ļoti labs pārvietošanās līdzeklis artrozes slimniekiem gadījumos, ja nav pārāk ierobežotas kustības, ir divritenis. Ieteicama arī peldēšana, bet intensīva staigāšana nav vēlama.
Katru dienu vēlama vingrošana un fizioterapijas procedūras: ultraskaņa, parafīna aplikācijas, masāža u. c.
Organismam nepieciešams pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs. Visvairāk jāuzņem graudaugu produkti, makaronu izstrādājumi un kartupeļi, tad dārzeņi un augļi, olbaltumvielas saturoši produkti – gaļa, zivis, siers un piena produkti, bet vismazāk – tauki un dažādi saldumi. Zivju eļļa un zivis, kas satur omega–3 nepiesātinātās taukskābes, mazina locītavu iekaisumus, uzlabo locītavu audu struktūru, kā arī darbojas profilaktiski.
Sāpošas locītavas var būt kā indikators iekaisuma procesam. Ārsts var ieteikt lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kas mazās devās noņem sāpes, bet lielākās devās jau ārstē iekaisumus.
Līdztekus ārstēšanai locītavas ļoti pozitīvi ietekmē glikozamīna un hondroitīna preparāti – tie ir medikamenti, kas stimulē skrimšļu audu atjaunošanos un līdz ar to sāpju mazināšanu. Galvenā skrimšļa strukturālā substance ir proteoglikāns. Savukārt proteoglikāna nozīmīgākā sastāvdaļa ir glikozamīns. Glikozamīns nodrošina locītavu skrimšļa elastību un mehānisko izturību, uzlabo tā slīdamību. Glikozamīns labvēlīgi ietekmē arī skrimšļa šūnu (hondrocītu) metabolismu, tādējādi aizkavējot vai pat pārtraucot artrozes attīstību. Hondroitīns ir skrimšļa struktūras sākuma izejviela, kas nodrošina locītavu kustību un elastību. Jau pamatīgu problēmu gadījumā ir ieteicami ArthroStop PLUS preparāti – ArthroStop PLUS tabletēs, kur katra tablete satur 1500 mg glikozamīna hidrohlorīda, 300 mg metilsulfanilmetāna (palīdz saglabāt skrimšļa veselību) un 24,9 mg Bosvēlijas ekstrakta kombinācijas (sāpju mazinošs efekts), un ArthroStop PLUS sīrups, kurā ikdienas deva satur 1500 mg glikozamīna hidrohlorīda un 60 mg hondroitīna sulfāta. To iedarbība, protams, nav tik strauja, kā pacientam gribētos, – tikai no pāris devām sāpes nepāries. Preparāts jālieto ilgstoši, viens rekomendējamais kurss ir divi līdz četri mēneši, pēc kā ietur pauzi viena divu mēnešu garumā un pēc vajadzības atkārto kursu.
Ieteicamas ziedes, kuras satur glikozamīnu un sāpju remdinošus savienojumus. Tās lieto līdztekus ārstēšanai. Arī homeopātijā pastāv gana daudz līdzekļu, kas var mazināt locītavu sāpes un uzlabot dzīves kvalitāti. Lai uzlabotu pašsajūtu, bet nevis ārstētos, lieti noder locītavu saites.
Riska grupas:
- cilvēki, kas vecāki par 45 gadiem;
- tie, kam ir liekais ķermeņa svars;
- sievietes pēc menopauzes, jo hormonu līmeņa izmaiņas ietekmē arī kaulu struktūru, un pēc sarežģītām ginekoloģiskām operācijām;
- akūtu un hronisku locītavu traumu gadījumā (sportisti);
- iedzimtība;
- cilvēki ar endokrīnām saslimšanām, piemēram, cukura diabētu;
- ja pārciesta Laima slimība.
Der zināt
ArthroStop PLUS preparātu efekti:
- palīdz nodrošināt vielas, kas nepieciešamas skrimšļa veidošanai un locītavas funkcionēšanai;
- labvēlīgi ietekmē locītavu funkcijas, mazina locītavu stīvumu;
- mazina locītavu un mugurkaula novecošanu pirms laika;
- ieteicams cilvēkiem ar pastiprinātu locītavu slodzi (smags fizisks darbs, sports, palielināts ķermeņa svars);
- ieteicams iekļaut diētā, ārstējot locītavu slimības;
- veicina locītavu skrimšļa veidošanos;
- palielina locītavu mehānisko izturību.