Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11330022t1h83a0.jpg)
Arhitektam Jorgenam Kastholmam ideja radīt šādu krēslu radās pirms vairāk nekā 40 gadiem. Tolaik kā mēbeļu dizainers viņš strādāja Libānā, bija 20. gs. 60. gadi. Ideju inspirēja arhitekts Prebens Fabriciuss. Kopā viņi radīja Scimitar krēslu kā atsevišķas mēbeļu līnijas daļu.
Tomēr īstenot krēsla ražošanu dzīvē bija krietni sarežģītāk. Krēsla pamats top, lejot izkausētu metālu trijās atsevišķās keramiskās veidnēs. Iegūtos fragmentus pēc tam sametina kopā. Daudzas ražotnes atteicās no tik sarežģītas tehnoloģijas, pat B&W (Burmaister & Wain Shipyard). Galu galā arhitekti sazinājās ar Ivanu Šlehteru, kurš piekrita krēslu ražot, Pirmoreiz to demonstrēja 1963. gadā Kopenhāgenas industriālo mākslu muzejā.
Kopš tā laika šis krēsls tiek uzskatīts par vienu no klasiskā dāņu dizaina paraugiem, tas ir iekļauts arhitektūras mācību grāmatās, kuras izmanto visā pasaulē.
Krēslu vairs neražo kopš 1984. gada, taču nesen par to atgādināja bo-ex mēbeļu dizaina firmas īpašnieks Gērts Auhagens, kurš ir restaurējis ražošanas ciklu un ir gatavs krēslu atkal sākt ražot.