Ko mums dos VZD reforma? (17)

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis "Nedēļai" skaidro, ka reorganizācija galvenokārt paredzēta, lai nošķirtu pakalpojumu sniegšanu no valsts pārvaldes funkcijām. Līdz šim par pakalpojumiem iekasētā summa veidoja 70% no 18 miljonu latu lielā VZD budžeta. Nākamgad plānots šo daļu samazināt, lai tā būtu 30–40% no 11 miljonu latu lielā budžeta. "Mēs esam valsts iestāde, un valsts funkcijas finansē no budžeta," atgādina M. Lazdovskis. Bez maksas, tikai gadiem ilgi rindā "Tiks arī novērsta situācija, kad VZD reizē izstrādā mērniecības nosacījumus, licencē un kontrolē privātos mērniekus, un pats ar tiem konkurē, veicot šos darbus," turpina M. Lazdovskis. Zemes ierīcību un mērniecību no VZD pārņems jaunveidojamā valsts kapitālsabiedrība. "VZD kontrolēs un izsniegs licences šai kapitālsabiedrībai tieši tāpat kā jebkuram privātam mērniekam." Topošais uzņēmums pildīs valsts pasūtījumu, uzmērot zemi bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, represētajiem, invalīdiem, no viņiem naudu neprasot. Arī līdz šim tas bijis uzticēts VZD. "Šo uzdevumu valsts ir apņēmusies realizēt zemes reformas likumos," saka M. Lazdovskis. Rindā gaida aptuveni 10 000 cilvēku, vajadzīgi 2,4 miljoni latu. Nauda šim mērķim atvēlēta maz — nākamajam gadam vien 50 000 latu. Pietiks tikai apmēram 250 cilvēkiem, atzīst ģenerāldirektors. Tādā tempā paies 40 gadi, kamēr visus apkalpos... Daudzi arī negaida, bet rīkojas paši par savu naudu. Kapitālsabiedrību veidos, pamatojoties uz VZD materiāltehnisko bāzi, tā ka lieli izdevumi nav gaidāmi. M. Lazdovskis lēš, ka 1000 līdz 3000 latu būs vajadzīgi reģistrācijai, licences saņemšanai un citām formalitātēm. No valsts budžeta uzņēmumu nefinansēs, būs jāpelna pašiem. Rodas jautājums — kāpēc gan jāveido šāda kapitālsabiedrība? Varēja taču mērniecību atstāt privātfirmu ziņā, kas arī konkursa kārtībā pildītu valsts pasūtījumu minētajām kategorijām, kam zeme jāuzmēra bez maksas. M. Lazdovskis to izskaidro tā: "VZD zemes reformas laikā ir veicis vairāk nekā pusi visu kadastrālās mērniecības darbu valstī un arī pieļāvis vairāk nekā pusi kļūdu. Jaunā kapitālsabiedrība pārņems ne tikai VZD personālu un bāzi, bet arī saistības. Tās pildīs un kļūdas labos par līdzekļiem, ko nopelnīs šī sabiedrība. Tāpēc arī valdība nolēma šīs funkcijas neatstāt tikai privātam tirgum." Kļūdu novēršana VZD veiktajos mērniecības darbos būs viens no valsts uzņēmuma uzdevumiem. Kartes nebūs slepenas Arī valsts aģentūra ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā top, pārņemot no VZD personālu, datortehniku un citus pamatlīdzekļus. Aģentūras izveide uzdota Aizsardzības ministrijai. Bažas par slepenību militārā resora paspārnē M. Lazdovskis noraida: "Tā būs absolūti civila aģentūra Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, nevis Bruņoto spēku sastāvdaļa. Darbinieki nebūs militāristi. Aizsardzības ministrija jau šobrīd par 70% finansē visu valsts kartogrāfiju un ģeodēziju, arī civilajām vajadzībām." Slepenība saglabāsies tikai militārajā kartogrāfijā, informācijai par militārajiem objektiem. Aģentūras uzdevumi būs ģeodēzisko un kartogrāfisko materiālu arhīva uzturēšana, valsts robežas uzmērīšana, valsts topogrāfiskā kartēšana, aeronavigācijas karšu izveide, vietvārdu datu bāzes izveide. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, uz jaunajām struktūrām strādāt pāries 600 līdz 700 VZD darbinieku. Mērniecības valsts uzņēmumā varētu būt 200 līdz 250 darbinieku, 350 līdz 500 — kartogrāfijas aģentūrā. Šie skaitļi arī atbilst to VZD darbinieku skaitam, kas jau strādā mērniecībā un kartogrāfijā. Pašā VZD paliks 1500 līdz 1700 darbinieku no pašreizējiem 2900. "Mēs plānojam optimizēt savas štata vietas," saka ģenerāldirektors. Lai arī strādājošo būs mazāk, darba apjoms tikai pieaug. Jāīsteno nesen pieņemtais Privatizācijas pabeigšanas likums, jāuztur lauku zemju izpirkšanas reģistrs. Līdz nākamā gada 31. augustam visiem lauku zemes lietotājiem (kuriem zeme nav īpašumā) jāiesniedz VZD zemes izpirkšanas pieprasījumi (par to nav jāmaksā). Ja to nedarīs, lietošanas tiesības beigsies, to vietā lietotājs iegūs zemes nomas pirmtiesības. Dienestam darba būs daudz, VZD plāno papildus izmantot pagastu zemes ierīkotājus. Kārtību noteiks likums, nevis instrukcijas VZD pēc reorganizācijas galvenie uzdevumi būs kadastra sistēmas ieviešana, pārraudzība un kontrole un ar to saistītās funkcijas — Valsts adrešu reģistrs, būvju tehniskā inventarizācija, kadastrālā vērtēšana, inventarizācijas lietas, informācijas izsniegšana. Klientiem attiecībās ar VZD nekas īpaši nemainās. "Mērniecības pakalpojumus līdz šim varēja pasūtīt 26 rajonos VZD, pēc reorganizācijas — tāpat 26 rajonos valsts kapitālsabiedrībā vai jebkurā privātā kompānijā," teic dienesta ģenerāldirektors. Par svarīgāko darbu M. Lazdovskis pašlaik uzskata koncentrēšanos uz normatīvo aktu sakārtošanu. Proti, no VZD ģenerāldirektora (Gunta Grūbes — red.) mantojumā palicis juridiskais haoss. "Līdz šim VZD ir galvenokārt strādājis, pamatojoties vienīgi uz ģenerāldirektora apstiprinātām instrukcijām un pavēlēm, kas tiek attiecinātas uz trešajām personām," — tā M. Lazdovkis. Līdz 1. janvārim pamatuzdevums līdzās reorganizācijai ir panākt, lai dienesta darbība atbilst valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām. Proti, nav normāla situācija, ja prasības, kas jāievēro, piemēram, mērniekam, ir nevis likuma vai Ministru Kabineta noteikumos paredzētas, bet gan VZD ģenerāldirektora vienpersoniski izdotas. Pašlaik Saeimā otrajā lasījumā izskatīts nekustamā īpašuma kadastra likums, to varētu pieņemt līdz šā gada beigām. Tiek arī precizēti šim likumam pakārtotie Ministru Kabineta noteikumi. Šajos valsts nozīmes dokumentos tad arī būs noteikts, kā strādāt mērniekiem, kādi dokumenti viņiem jāiesniedz VZD, precīzi noteikts, kādā veidā kadastrā reģistrējami īpašumi, kādu informāciju reizi gadā bez maksas īpašnieki varēs saņemt par savu zemi. Būs noteikts, cik ilgā laikā jānokārto kadastrā zemes jautājumi mantošanas, pārdošanas un citos gadījumos. Gaidāmi grozījumi inventarizācijas lietu izsniegšanā. Līdz šim tās bijušas derīgas tikai piecus gadus un pēc tam nav izmantojamas, piemēram, kadastrālajai vērtēšanai. Turpmāk inventarizācijas lietas vajadzēs, ja notiks pārbūve vai jauna celtniecība. Nākamajā gadā iecerēts informāciju, kas nepieciešama mērniekiem, padarīt pieejamu elektroniski. M. Lazdovskis: "Tā ir vajadzīga operatīvi, lai nekavētu darbu. Pašlaik tas ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik ātri izdodas saņemt mērniecības veikšanai nepieciešamo informāciju no VZD. Ja pieprasījumi ir viļņveidīgi, tad vasarā, sezonas laikā, veidojas rindas un sastrēgumi. Informācijas izsniegšana var prasīt pat divas nedēļas, kuru laikā mērnieks nevar sākt darbus." Toties ar parolēm mērnieki paši pie datora iegūtu vajadzīgās ziņas. Tāpat kā tagad šis pakalpojums būtu par maksu. Nākotnē iecerēts datu bāzu līmenī apvienot VZD un zemesgrāmatu nodaļas. Darot visu — pārāk daudz kļūdu "Zemes dienesta funkcijas līdz šim ir bijušas pārāk plašas un vispārīgas," turpina M. Lazdovkis. "Mēs esam gatavojuši kartes, mērījuši, kārtojuši kadastru, esam gribējuši darīt visu. Nenoliedzot, ka ir izdarīts daudz un zemes reforma strauji virzīta uz priekšu, neapšaubāmi ir pieļautas daudzas kļūdas. Pēdējā laika viena no aktuālākajām problēmām atklājas, lauksaimniekiem piesakoties Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem par zemi. Deklarējot platību pēc zemes robežu plāniem, bieži vien platība izrādās faktiski mazāka." M. Lazdovskis uzskata, ka jādomā, kā panākt, lai robežu plānos ierakstītais atbilstu situācijai dabā. "Tas nenozīmē visu pārmērīt. Ne jau visi gabali ir nepareizi uzmērīti, šis procents nav milzīgs. Šobrīd savās datu bāzēs mēs sākam apzināt iespējamos problemātiskos gadījumus, centīsimies rast risinājumu kopā ar zemesgrāmatu nodaļām." Apsaimniekošanai atšķirības plānā un dabā problēmas nerada, tīrumu tas apart netraucē. Taču, ja plānā ir divi hektāri, bet patiesībā par 0,2 hektāriem mazāk, par šo starpību zemnieks arī nesaņem Eiropas naudu. "Tas nāk gaismā arī gadījumos, kad īpašnieks grib savu zemi, piemēram, trīs hektārus sadalīt trīs gabalos, un konstatē, ka pa hektāram nesanāk," piebilst M. Lazdovkis. Ir arī gadījumi, kad zemes gabaliem nepareizi noteiktas koordinātas. Kļūdas bieži vien radušās, kad sākotnēji nebija nepieciešams katru zemes gabalu iemērīt instrumentāli. "Ja mērnieks nostaigā ar cirkuli, cik gan precīza var būt šāda sentēvu metode? Protams, plānos šajos gadījumos ir rakstīts, ka platību var precizēt pēc instrumentālas uzmērīšanas." Starp citu, gadās jau arī, ka zemes gabals izrādās lielāks, tomēr biežāk ir otrādi. Vēl nepatīkamākas ir situācijas, kad aizmāršības vai ļaunprātības dēļ zemes gabalu plānos nav norādīti piebraucamie ceļi. Ja kaimiņš draudzīgas sadzīvošanas vietā izvēlas konfliktu un ceļu pārar, neļaujot citam piekļūt pie sava lauka, turpmākie strīdi tiesu zālēs ilgst gadiem. "Jāsāk domāt, kā to risināt. Visvieglāk, protams, ir ieteikt cilvēkiem iet uz tiesu, bet tiesa var ilgt gadiem," saka M. Lazdovkis. *** Valsts zemes dienests — pēc reformas Valsts zemes dienests; Mērniecība; Kartogrāfija Ģeodēzija. Valsts iestāde; Valsts kapitālsabiedrība; Valsts aģentūra AM pakļautībā. *** VIEDOKĻI Vesta Balt vērtētāju grupas nodaļas vadītājs Juris Valainis: "Ir jomas, kur sadarbība ar VZD ir salīdzinoši laba, un ir, kur varētu būt labāka. Kadastra informācijas izsniegšana ir optimāla, tas notiek operatīvi, pietiekami augstā tehnoloģiskā līmenī. Protams, vienmēr jau gribas vēl ātrāk, labāk un lētāk, bet VZD pats pašlaik ir krustcelēs un domāt par esošo pakalpojumu uzlabošanu līdztekus reorganizācijai ir sarežģīti. Problemātiskākā ir būvju tehniskā inventarizācija, tas ir sāpīgs jautājums. Monopolstāvolis ir monopolstāvoklis, un nākas gaidīt ilgi. Mērniecībā ir konkurence, varam izvēlēties privātu firmu, bet šajā gadījumā ne. Varbūt reorganizācija kaut ko mainīs. Runājot par mērniecības laikā pieļautajām kļūdām, tā nav tikai VZD vaina, bet arī zemes reformas steiga. Mēs vēl kādus 30–50 gadus mocīsimies ar šīm sekām." Ogres nami biroja vadītāja Laura Kriviša: "Vairāk esam apmierināti nekā neapmierināti. Protams, ir bijušas aizķeršanās, pie gaidīšanas uz tehnisko inventarizāciju jau esam pieraduši. Varbūt reorganizācija VZD uzlabos tā darbību." Kolonna nekustamo īpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Mikus Freimanis: "Bija skandāls, kad atklājās, ka VZD augstas amatpersonas firma vinnējusi konkursus par telpu remontu (runa ir par administratīvā departamenta direktoru — aut.). Tāds gadījums met ēnu uz valsts iestādi. Neapmierina arī termiņi, kuros sagatavo dažādas uzziņas. Piemēram, zemesgrāmatās iesniegt dokumentus var jebkurš cilvēks un saņemt īpašnieks vai pilnvarota persona. VZD arī jāiesniedz tieši īpašniekam vai pilnvarotajai personai, tas kavē laiku. Dienests, starp citu, varētu piedāvāt pakalpojumus elektroniskā veidā, pa internetu. No klientiem esmu dzirdējis sūdzības par VZD darbības ātrumu, kad zemes gabaliem jāpārmēra jaunas robežas. Privātās mērniecības kompānijas to izdara daudz ātrāk. Vēl viena problēma — ir īpašumi, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā, un darbs ar tiem uzticēts VZD. Šobrīd, ja man ir dzīvoklis, ar kuru gribu veikt transakciju, bet tas nav zemesgrāmatā, jāiet uz VZD. Pēc tam tik un tā būs jādodas uz zemesgrāmatu nodaļu, VZD pašiem būtu vieglāk, ja daļu funkciju pārņemtu zemesgrāmatas. Reorganizācija pati par sevi liecina, ka kaut kam jākļūst labākam, citādi nav jēgas to veikt.