Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr Iekšlietu ministrijas vadība mierina, ka Latvija spēs laikā pievienoties Šengenas līgumam, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš šo optimismu kliedē. Ģenerālis atzīst, ka varam nepaspēt apgūt visu ES piešķirto naudu un tad vajadzēs maksāt no pašu kabatas.
Nesen premjers Aigars Kalvītis intervijā Radio SWH atzina, ka savlaicīga nepievienošanās Šengenas līgumam var radīt daudzu miljonu zaudējumus. Atgādināsim, ka Latvija 2007. gadā ir iecerējusi sākt pievienošanos līgumam, kas atceļ kontroli pie ES valstu kopīgajām robežām. Lai pievienotos t. s. Šengenai, ir jāizveido atbilstoša datu pārraides infrastruktūra vēstniecībās un konsulātos; vīzu nodaļās jāievieš drošības eirostandarti; ievērojami jānostiprina robeža ar Krieviju un Baltkrieviju; jāapgūst valodas un jāpaveic daudz kas cits. Pēc pievienošanās Latvijā izsniegtās vīzas būs derīgas visās Šengenas līguma valstīs, līdz ar to jābūt saskaņotiem jautājumiem gan par valsts nodevu, gan apdrošināšanu un vīzu tehniskajiem parametriem — gaidāma, piemēram, pirkstu nospiedumu ieviešana. Ar citām Šengenas līguma valstīm slēgsim līgumus par iespējām izsniegt Latvijas vīzas tajās zemēs, kur mums nav savu pārstāvniecību. Jēkabsons — optimisma iemiesojums Iekšlietu ministrija pirms nedēļas sasauca preses konferenci, lai kliedētu šaubas par resora paveikto. "Izskanējuši visdažādākie minējumi, kas robežojas ar baumām," kā parasti, kad ir norūpējies, teica ministrs Ēriks Jēkabsons. "Pagaidām nav pamata bažām, ka mēs varētu netikt galā ar termiņiem." Pirmā Eiropas Savienības ekspertu vizīte Latvijā, lai pētītu "Šengenas līdzekļu" apguvi, notika pērn — pavasarī. Ministrs atzīst, ka toreiz eksperti secināja: savu uzdevumu viņi izpildīt nevar, jo Šengenai vajadzīgo projektu ieviešana tā īsti pat nebija uzsākta. Līdzīga situācija gan bijusi vairumā jauno ES dalībvalstu. Tagad Ē. Jēkabsons ir optimists: "Kopš tā laika situācija ir dinamiski attīstījusies un uzlabojusies. Ir izstrādāta pilnīgi visa nepieciešamā normatīvā bāze — Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, noslēgti trīspusējie sadarbības līgumi, lai finansējuma saņēmēji varētu uzsākt projektu realizāciju. Iekšlietu ministrija oficiāli nav saņēmusi nekādus ES institūciju pārmetumus vai aizrādījumus." Viņš arī noraida runas, ka Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas viceprezidenta, tieslietu un iekšlietu komisāra Franko Fratini kritiku, kurš septembra sākumā apmeklēja mūsu valsti. Komisārs secinājis, ka Latvija ievēro termiņus un naudas izmantošanas noteikumus. Varbūt pārpratumu esot izraisījis F. Fratini aicinājums izmantot Šengenas līdzekļus pirms termiņa, jo tad viņam būtu vieglāk "izsist" naudu Eirosavienības ārējo robežu nostiprināšanai 2007.–2013. gadam. Eiropa piešķīrusi 78 miljonus Šengenas līguma ieviešanai Latvijai ir piešķirti 78 miljoni eiro: 2005. gadā — 26,24 miljoni, nākamajam gadam — 26,37 miljoni, 2007. gadā — 27,09 miljoni. Pēc Ē. Jēkabsona vārdiem, sadalījums pa gadiem nav dzelžains: ja vienā gadā visa nauda nav iztērēta, pārpalikums nekur nezūd, to var tērēt nākamajā gadā. Tiesa, ja šos līdzekļus neizmanto atbilstoši, tie jāatmaksā. Saņēmējas ir Iekšlietu, Ārlietu un Finanšu ministrijas. Vispirms nolemts radīt juridisko pamatu tēriņiem, tikai pēc tam tērēt. "Samaksāt — tas ir pēdējais solis pēc tam, kad ir saņemts pakalpojums," uzskata Iekšlietu ministrijas Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Ilze Pētersone. "Tas daudz laika neaizņem, ja visi dokumenti ir kārtībā." Pašlaik Iekßlietu minstrijā ir apstiprināti no 23 no 29 projektiem. Līdz oktobra beigām plānots apstiprināt visus. Valsts robežsardzei ir atvēlēta lauvas tiesa — apmēram 30 miljoni latu. "Šī summa var mainīties atkarībā no konkursu rezultātiem, projektu virzības," Nedēļai piebilst Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš. Atlikt nevar neko Atšķirībā no iekšlietu ministra G. Dāboliņš gan nav rožainu cerību pārņemts: "Visiem projektiem jābūt pabeigtiem un precei piegādātai līdz 2006. gada 31. decembrim. Palicis gads un trīs mēneši. Var veikt jebkādu iepirkumu gada laikā, bet to nevar izdarīt ar projektēšanu un būvniecību." Gan projektam, gan celtniecībai vajadzīgi konkursi, tie vien prasa laiku, kur nu vēl pats darbs, tāpēc ģenerālis neslēpj, ka šajā ziņā izpilde ir apdraudēta. Piemēram, Ventspils lidostā jāuzceļ aviācijas atbalsta punkts, Liepājā — Jūras ostas robežkontroles punkta, Imigrācijas dienesta un vadības ēku komplekss. Un nav vēl pat projektu. Robežsardzei jāiegādājas trīs helikopteri, divi kuģi, deviņi ātrgaitas kuteri un 200 autotransporta vienības. "Šajā gadījumā nevar aiziet uz veikalu un izvēlēties tā kā binokli. Lielās rūpnīcas sāk pildīt pasūtījumu tikai pēc tam, kad ir parakstīts līgums. Es baidos, ka var izveidoties situācija, ka līgumus parakstīs nākamā gada sākumā un tikai tad rūpnīca sāks darbu. Un, ja uz konveijera būs pasūtījumi, kas ir nozīmīgāki par mūsu trim helikopteriem vai kuģiem, var rasties problēmas. Robežsardzes vainu es te neredzu, mēs pildām visu saskaņā ar likumu." Ar labākās firmas izvēli konkursā arī nepietiek. Robežsardzei jāīsteno 15 projekti ar 48 iepirkumu procedūrām. Uzsāktas — 42, bet visus dokumentus vispirms nepieciešams saskaņot Iekšlietu ministrijā. Pašlaik 17 iepirkuma procedūru dokumentācija atrodas ministrijā, 20 ir apstiprinātas. Saskaņošanai Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā nodotas 13 procedūras, un tam sekos Eiropas ierēdņu vizītes, pārbaudot, vai viss izdarīts pareizi. "Nez kāpēc ir radies priekšstats, ka projektu izpildi varēs pagarināt par septiņiem mēnešiem. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nekādā gadījumā nenotiks. Nauda paliks ES, un, ja gribēsim projektus pabeigt, atlikusī daļa būs jāsedz no sava budžeta," brīdina G. Dāboliņš. Vislabāk šobrīd veicas ar apmācības projektiem. 5. septembrī 20 kapteiņi un stūrmaņi sāka apgūt prasmes sekmīgai kuģu vadīšanai un glābšanai jūrā. Tajā pašā dienā SIA Siemens sāka skolot 12 robežsargus sakaru sistēmu izmantošanā un apkalpošanā. Kopš jūlija 11 robežsargi Rīgas Tehniskajā universitātē mācās helikopteru tehnisko apkopi. Oktobrī četri robežsargi iegūs licences helikoptera vadīšanai. Tuvākajās dienās paredzēts parakstīt līgumu par angļu, vācu, spāņu un franču valodas apmācību. Šajā konkursā uzvarējusi SIA Durbe Tūre, un līgumcena ir iespaidīga — 1 067 116,36 eiro bez PVN. Par to valodas jāiemāca 564 robežsargiem, paredzēts gudrības smelties arī ārzemēs. Iekšlietu ministrija joprojām — zilās liesmās Tikmēr Ē. Jēkabsons ceļā uz pievienošanos Šengenas līgumam redz divus riska faktorus, kas, salīdzinot ar robežsardzes priekšnieka bažām, nieks vien ir. Viens esot nepietiekamā Iekšlietu ministrijas "administratīvā kapacitāte", latviešu valodā runājot — par maz darbinieku. Šā gada budžeta grozījumos ministrija gan saņēma papildu finansējumu četrām štata vietām, tomēr vajadzētu vēl piecas. Otrs riska faktors esot Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas N.SIS ieviešana. Pat vecajās Eirosavienības valstīs ar to viss nav kārtībā. To paredzēts pilnībā ieviest nākamgad kopā ar jaunajām dalībvalstīm. Pašlaik sākta nacionālo informācijas reģistru integrācija kopējā sistēmā, taču testēšana būs jāveic pēdējā brīdī. Pašlaik N.SIS sistēmu pārraugošajam SIRENE birojam Latvijā nav savas pajumtes — Gaujas ielā 15 tā vēl tikai top. Būvnieki sola ievērot termiņu, un telpas būšot gatavas 2007. gada janvārī. Eiropas "revidenti" īpaši ņems vērā informācijas sistēmas drošību. Atšķirībā no robežsardzes būvprojektiem te konkurss sen beidzies, lai arī ar lieliem partiju ķīviņiem. Vairāk kontrolēs ārzemniekus iekšzemē Pieņēmumu, ka līdz ar pievienošanos Šengenas līgumam robeža ar Igauniju un Lietuvu netiks kontrolēta, G. Dāboliņš komentē: "Ļoti maldīgs priekšstats. Mēs esam suverēna, neatkarīga valsts. Robežas tiks apsargātas, jautājums tikai — ar kādām metodēm. Jā, šodien mēs stāvam uz robežas fiziski, jūs satiekat robežsargu tieši robežkontroles punktā, un viņš pārbauda jūsu dokumentus. Pēc iestāšanās Šengenas līgumā jūs brīvi šķērsosiet robežu, bet tas neizslēdz iespēju, ka var parādīties robežsargs un apskatīties pasi, ja būs kādi draudi. Galvenokārt apsargāsim ES ārējo robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, jūras robežu un veiksim ārzemnieku uzturēšanās kontroli iekšzemē. Aizejot no robežas fiziski, mēs vairāk spēka un enerģijas pieliksim iekšzemē." Ja Iekšlietu ministrija uzskatīs, ka pastāv draudi, robežkontroli var atjaunot. Tas pats iespējams profilakses nolūkos. Saskaņā ar G. Dāboliņa noteikto normatīvu, robežsargam jāspēj ierasties darbā un būt pilnā ekipējumā stundas laikā. G. Dāboliņš atzīst, ka arī tagad ne jau katru robežas šķērsotāju sīki pārbauda, proti, ne jau par visiem robežsargi pārbauda ziņas datorsistēmā, vai persona nav policijas meklēšanā. "Tas ir jautājums par samērīguma principu starp cilvēka tiesībām uz brīvu pārvietošanos un valsts tiesībām to ierobežot noziedzīgas darbības dēļ. Ja mēs visus pārbaudīsim datorā, desmit miljoniem traucēsim brīvi pārvietoties, kamēr liegums ir tikai desmit tūkstošiem." Protams, ja noteikta pastiprināta robežkontrole, pārbauda visus. Rodas jautājums, vai līdz ar pievienošanos Šengenas līgumam neviens uz iekšējām Eiropas robežām ikdienā nepārbaudīs, vai, teiksim, auto nav zagts. G. Dāboliņa atbilde ir apstiprinoša: "Tad brīvi brauksiet. Mēs atrodamies ES, jūs varat brīvi pārvietoties, bet, ja Vācijā iekritīsiet acīs turienes policijai, viņi sazināsies ar Latvijas policiju. Tāpēc arī vajadzīgas datu bāzes un apmaiņa ar informāciju." Robežbūves pie Lietuvas un Igaunijas pamestas netiks. Lielajos robežkontroles punktos būs izveidoti kontaktpunkti, kuros atradīsies policists, robežsargs, muitnieks un Sanitārās inspekcijas pārstāvis. Uz kontaktpunktiem varēs zvanīt no citu valstu radnieciskajiem dienestiem, ja interesēs jautājums, piemēram, par muitu. Tas gan varētu tikt ļoti maz izmantots, jo parasti sazinās ar iestādēm galvaspilsētā. "Šie cilvēki vairāk nodarbosies ar novērošanu, analīzi, statistiku, operāciju organizēšanu un veikšanu. Piemēram, Spānijas tiesībaizsardzības struktūrām ir zināms, ka automašīna X vedīs narkotikas, un mums tā jāizseko," skaidro G. Dāboliņš. Neviens bez darba nepalikšot Rodas jautājums, kur paliks robežsargi, kas pašlaik strādā uz robežas ar Lietuvu un Igauniju. G. Dāboliņš: "Es negribu piedzīvot to kaunu, kas bija ar muitniekiem pērn 1. maijā [iestājoties Eiropas Savienībā], kad viņi teicās masu medijiem nezinām, kas ar viņiem notiks rīt. Mans un valsts pienākums ir nodrošināt šiem cilvēkiem darbu. Darīšu visu iespējamo, lai robežsardzē visi šie speciālisti paliktu." Runa ir par vienu trešo vai ceturto daļu robežsargu. Ģenerālis atgādina, ka ik gadu ir atbirums, kad darbinieki aiziet pensijā, atvaļinās sliktas veselības dēļ vai aizbrauc uz Īriju zemenes lasīt, tā ka pat ir neliels deficīts uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Pēdējos trīs gados 250 štata vietas uz Austrumu robežas, Imigrācijas dienestā, aviācijā, jūras robežā ir aizpildītas, pārnākot robežsargiem no Igaunijas un Lietuvas robežas. Minētie dienesti pašlaik attīstās, to prasa arī pievienošanās Šengenai. Līdz ar to G. Dāboliņš ir pārliecināts, ka nevienam robežsargam nebūs jāmeklē jauns darbs. Pilnīgi precīzi viss būs zināms martā, kad jāiesniedz Ministru Kabinetā Robežsardzes attīstības koncepcija 2007.–2010. gadam. ** Kas ir Šengenas līgums 1985. gadā Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga Šengenas pilsētā (Luksemburga) parakstīja līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu uz kopējām robežām. 1990. gadā Šengenā šīs pašas valstis parakstīja konvenciju par minētā līguma īstenošanu. Vēlāk konvencijai pievienojās Austrija, Dānija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Itālija, Zviedrija un Somija. 1996. gadā līgumam pievienojās ārpus Eiropas Savienības esošās Islande un Norvēģija. Latvijas pilsoņiem jau tagad ir tiesības šķērsot Šengenas līguma valstu iekšējās robežas bez personu pārbaudes.