Lattelekom kasei — «desmitā tiesa» (18)

Kā īsti veidojas šī desmitā tiesa, ko lielais uzņēmums, kas pretendē arī uz labu reputāciju, iekasē no labdarības zvaniem? No pērnā gada 1. decembra līdz šā gada 1. maijam vien, piemēram, uz Latvijas Sarkanā Krusta ziedojumu tālruņiem veikti vairāk nekā 75 000 zvanu, katrs par 1 latu. Taču šis lats no zvanītāja maka nenozīmē latu slimajiem bērniem vai Dienvidāzijas cunami cietušajiem. Līgums starp LSK un Lattelekom paredz, ka telekomunikāciju uzņēmums ietur 10% plus PVN par iezvanīšanos uz ziedojumu tālruņiem. Tātad labdarībai atliek apmēram 88 santīmi. Viena no vērienīgākajām ziedojumu vākšanas akcijām ar telefonzvanu starpniecību bija 2000. gadā mūziķa Igo Fomina ārstēšanai. Toreiz viņš ļoti nopietni cieta smagā avārijā, ar savu auto ietriecoties baļķu vedējā. Pa labdarības tālruni bija saziedoti vairāk nekā 30 000 latu, "Lattelekom" tika vairāk nekā trīs tūkstoši. Igo tuvs draugs — akcijas rīkotājs jurists Aivars Borovkovs — joprojām ir pārsteigts par Lattelekom tarifiem. Pēc neoficiālas informācijas, vajadzīgās tehnoloģijas jeb programmatūras uzturēšanas izmaksas esot daži simti lati, un, ja zvanītāju daudz, guvums ir vērā ņemams. Starp citu, Lattelekom mājas lapā ir informācija par ziedojumu tālruņa abonēšanas maksu, bet ne vārda — par procentiem. Lattelekom atbild tikai pēc četriem mēnešiem Jau šā gada 16. maijā LSK ģenerālsekretārs Imants Bočkāns vēstulē vērsās pie Lattelekom, kurā pauda neizpratni: "Mums nav saprotama minēto naudas līdzekļu ieturēšana, jo LSK maksā par katras ziedojumu tālruņa līnijas abonēšanu 29,50 LVL mēnesī (ieskaitot PVN), tātad ievērojami vairāk, nekā maksā parastas tālruņa līnijas abonēšana (3,54 līdz 5,90 lati bez PVN — aut.), un cilvēki, kuri zvana uz ziedojumu tālruni, apmaksā savu zvanu izmaksas saskaņā ar Lattelekom piestādītajiem rēķiniem." I. Bočkāns lūdzis izskatīt iespēju pārslēgt sadarbības līgumu, neparedzot minētos 10% plus PVN no ziedojumu zvaniem vai sniegt paskaidrojumu par šo līdzekļu ieturēšanas pamatotību. Lattelekom ne tikai negrasās pārskatīt līgumu, bet savu attieksmi nodemonstrēja, atbildes vēstuli nosūtot pēc gandrīz četriem mēnešiem — 12. septembrī. To parakstījusi Lattelekom Biznesa risinājumu daļas direktore Iveta Pundure. Viņa skaidrojusi, ka abonēšanas maksa sedz vien pakalpojuma tehniskā risinājuma izmantošanas izmaksas, toties pakalpojuma ierīkošana ir bez maksas. Desmit santīmi (un plus PVN) par katru zvanu ir "maksa par pakalpojuma sniedzēja darbībām: ziedojumu zvanu reģistrēšanu, zvanītāju rēķinu izveidi, klientu maksājumu apstrādi, ziedojumu apmaksas identificēšanu un datu uzturēšanu, atskaišu izveidošanu un nosūtīšanu ZT (ziedojumu tālruņa — aut.) abonentam, norēķinus ar mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, kā arī saziedoto līdzekļu pārskaitīšanu uz pakalpojuma abonenta bankas kontu. Apmēram šādu atbildi no Lattelekom saņēma arī Nedēļa. LSK 14. septembrī ir nosūtījis Lattelekom jau otru vēstuli, nepiekāpjoties un prasot detalizētāku paskaidrojumu. Organizācija pastāvīgi abonē vienu līdz trīs ziedojumu tālruņu līnijas, pašlaik — sešas. Pārsvarā visas paredzētas, lai segtu ārstēšanās izdevumus. Viens tālrunis paredzēts pieaugušajam, pieci — bērniem, kopumā 14. Piemēram, zvans uz vienu telefonu palīdz astoņu bērnu grupai, kas sirgst ar cerebrālo trieku. Kopā šogad bijis vairāk nekā desmit dažādu akciju. Procentos zaudēta vismaz viena operācija Desmitā tiesa par labdarību LSK nebija nekas jauns, bet kopš pērnā decembra bijušas vērienīgākas telefonakcijas nekā parasti. Palīdzot cunami upuriem vien, bijis aptuveni 20 000 zvanu. Augot summām, LSK radās vēlme tikt skaidrībā par Lattelekom tarifiem. "Saskaitījām skrupulozi zvanus par pieciem mēnešiem — iznāca aptuveni 75 000 — un parēķinājām Lattelekom ieņēmumus," teica I. Bočkāns. Uzņēmums saņēmis aptuveni 7500 latu minētajā laikposmā vien. Kopā no pērnā gada 1. decembra līdz 1. septembrim uz LSK ziedojumu tālruņiem zvanīts 90 700 reižu, Lattelekom guvums pirms nodokļu nomaksas — 9070 lati. "Abonēšanas maksa jau ir pietiekami liela, lai varētu nosegt izmaksas šīs līnijas uzturēšanai," uzskata LSK galvenā grāmatvede Ilze Zemberga. Jāmaksā arī par iezvanīšanos. "Par šo naudu var izdarīt ārkārtīgi daudz," uzsver I. Bočkāns. Salīdzinājumam šogad Lietuvā veikta ļoti nopietna operācija mazai meitenītei. Viņai bija nepareizi attīstījušies asinsvadi, padarot kroplu visu kreiso sejas pusi. Līdz šim kopā ar rehabilitāciju palīdzība šim bērnam izmaksājusi 7000 latu. Gandrīz seksa telefons Vaicāts par izredzēm rast kopīgu valodu ar Lattelekom, I. Bočkāns atzīst: "Viņi neko nav piedāvājuši, nezinu, kādā veidā varam to panākt. Kad es vai jūs zvanām pa šādu tālruni, mēs taču ziedojam slimajam bērnam, nevis Lattelekom. Ziedojumu tālrunis ir 900. līnija, acīmredzot pēc tiem pašiem principiem kā seksa telefoni." Precizējot — izklaides un informācijas tālruņa ierīkošana izmaksā 117 latus (ar PVN). Par Lattelekom attieksmi var spriest arī pēc gandrīz četrus mēnešus ilgās kavēšanās ar atbildi. "Pēc lietvedības principiem, jāatbild ir 30 dienu laikā," saka I. Zemberga. Lattelekom PR projektu vadītājs Uldis Galdiņš atbildē Nedēļai par šo kavēšanos vēsta: "Problēma radās iekšējā informācijas apritē, par ko klientam atvainojāmies." LSK pārstāvji šo jautājumu ir apsprieduši ar kādu Lattelekom speciālistu, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīms. "Viņš saka — nav nekādas nozīmes datu apstrādei, vai numurs sākas ar 9, 7 vai citu ciparu," — tā I. Bočkāns. Katrā ziņā — visa zvanu uzskaite un maksas aprēķins norit datorizēti, un ne jau telefonistes par lielu algu cilā klausules un pieraksta zvanus biezos žurnālos. Izvēloties operatoru ziedojumu zvaniem, gan nav īpašu alternatīvu, jo konkurējošiem publiskajiem telefontīkliem vēl jāattīstās. LSK ir noslēdzis līgumu ar Latvijas Mobilo telefonu (LMT) par labdarības īsziņu sūtīšanu. Ar tām var ziedot vienu latu plus vēl pieci santīmi jāsamaksā par pašu īsziņu. Šī iespēja gan nav izreklamēta, tāpēc vēl nav nekāda rezultāta. Gada laikā Lattelekom ziedojumu tālruņa pakalpojumus sniedz apmēram 30 gadījumiem vai ziedojumu vākšanas kampaņām, tā Nedēļu informē Lattelekom PR projektu vadītājs Uldis Galdiņš. Ziedojumu līnijas ieviestas kopš 1998. gada. Kopējais ziedojumu apjoms, kā pievēstīja U. Galdiņš, no x abonentiem gadā ir aptuveni 110 000, no citu operatoru, pārsvarā mobilo, klientiem — 155 000 latu. Viens zvans ir viens lats, tā ka desmitā daļa ik gadu sniedzas desmitos tūkstošos latu. Dažus procentus ietur arī Sarkanais Krusts Meklēt palīdzību LSK var jebkurš. "Mums ir noteikta kārtība, izvērtējam dokumentāciju, speciālisti novērtē, vai šis gadījums ir atbilstošs (ziedojumu zvaniem — aut.). Pārsvarā ir, un ar sīkām kaitēm cilvēki nenāk. Tad slēdzam līgumu, naudas līdzekļus "uz rokas" nedodam nekādā gadījumā," stāsta I. Bočkāns. LSK izsniedz garantijas vēstuli ārstniecības iestādei un pārskaita vajadzīgo summu. Arī LSK iekasē savus procentus — trīs līdz piecus, ko nosaka līgumā. "Par to nodrošinām visu dokumentu apstrādi, līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm," saka I. Bočkāns. LSK grāmatvedība atver ziedojumu vākšanas kontus, uzskaita katru ziedotāju un šos rēķinus nodod, piemēram, slimā bērna vecākiem. I. Zemberga: "Tad vienojamies, vai mēs rakstām pateicības vēstules vai viņi paši pasaka publisku paldies." Ja jāpalīdz bērniem, procenti nav vairāk par trīs, uzsver grāmatvede. Piemēram, augustā ziedojumos savākti 3000 lati, tātad LSK procentos var saņemt no 90 līdz 150 latu. "Mēs piesaistām speciālistu, ārstu, kuram arī savs novērtējums jādod, jāmaksā sociālais nodoklis, un arī no 150 latiem nekas daudz pāri nepaliek," saka I. Bočkāns. Ja no ziedotās naudas paliek kas pāri, to izlieto citiem labdarības projektiem, parasti līdzīgu slimību ārstēšanai. Dardedze ar Lattelekom vairs nesadarbojas Ar Lattelekom biznesa stilu, apkalpojot ziedojumu tālruņus, saskārušās arī citas palīdzības organizācijas. Pirms diviem gadiem labdarības akciju, izmantojot maksas tālruni, rīkoja centrs pret vardarbību Dardedze. "Vācām līdzekļus vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai," atceras centra direktore Agnese Megne. Arī toreiz uzņēmums iekasējis savu tiesu. "Mēģinājām vienoties, bet nebija nekādu variantu. Tieši šā iemesla dēļ sadarbību ar Lattelekom vairs neturpinām. Tagad rakstām projektus, meklējam sponsorus, galvenokārt no starptautiskiem fondiem." To, ka ar lieluzņēmumu sarunāt grūti, pārliecinājusies arī organizācija Glābiet bērnus!. Pašlaik tā apmaksā sešas ziedojumu tālruņu līnijas, visas, lai vāktu naudu smagi slimu bērnu ārstēšanai, informē Glābiet bērnus! direktore Valentīna Eihenberga. Lattelekom no ziedotās naudas tāpat iekasē desmit procentus, jāmaksā arī PVN. "Protams, mēs gribētu, lai par šādiem telefoniem vispār neņemtu naudu," pauž V. Eihenberga. "Mūsu organizācija neņem nevienu santīmu par to, ka mūsu grāmatvede vāc informāciju, gatavo rēķinus. Esam runājuši ar Lattelekom pārstāvjiem, viņi uzskata, ka jau tā ir pretimnākoši, jo no citiem ņemot pat lielākus procentus." Aizvadītās vasaras trīs mēnešos pa Glābiet bērnus! palīdzības tālruņiem, piemēram, ziedoti 30 202 lati. Lielākā summa, pateicoties publicitātei izdevniecības nama Petits izdevumos, savākta kādai meitenei — 22 000 latu. Viņai nepieciešama muguras smadzeņu pārstādīšana Vācijas klīnikā. Lattelekom daļa — aptuveni 2200 latu. Glābiet bērnus! nepavisam nav bagāta organizācija. Tā uztur arī SOS tālruņus Rīgā un novados, kur lūgt padomu un palīdzību grūtībās nokļuvušiem bērniem un vecākiem. Tās ir parastās telefonlīnijas. "Lūdzām Lattelekom piešķirt kādus atvieglojumus, bet velti," nopūšas V. Eihenberga. LMT un Tele2 — vēl dārgāk Pašlaik norit naudas vākšana akcijā SVET — pareizticīgo Kristus piedzimšanas katedrāles atjaunošanai. Līgums ar Lattelekom par ziedojuma līniju paredz, ka no katra "iezvanītā" lata Lattelekom ietur 11,8 santīmus (desmit procenti kopā ar PVN). Projekta vadītāja Egle Klekere stāsta, ka "četru mēnešu laikā uz SVET ziedojumu tālruni piezvanījuši un rēķinus apmaksājuši 6266 ziedotāji — pārskaitīti 5516,61 lati, bet Lattelekom ieturējis 749,39 latus". E. Klekere atzīst, ka tā ir liela summa, taču "vienlaikus arī skaidrs, ka gandrīz jebkura legāla un caurskatāma ziedošanas veida uzturēšanai ir jānovirza kāda daļa saziedoto līdzekļu. Arī SVET ziedojumu kastēs iemesto naudu inkasē oficiāli inkasatori. Mēs par katru inkasācijas reizi tiem maksājam četrus latus, taču tas ziedotājiem ļauj būt pilnīgi drošiem, ka ziedojumu kastēs atstātā nauda tiek izlietota godīgi". Projekta vadītāja uzsver, ka svarīgs ir ētiskais balanss starp ziedojumiem un izdevumiem, kas vajadzīgi šīs iespējas nodrošināšanai. Tieši tāpēc SVET atteicās no Latvijas Mobilā telefona un Tele2 piedāvājuma, jo LMT, piemēram, ieturētu 35% no katras īsziņas vai zvana, ar kuru cilvēki ziedotu katedrāles atjaunošanai. "Lattelekom gadījumā savukārt neizmantojam pakalpojumu Individuālais paziņojums — iespēju ierunāt un katram zvanītājam atskaņot īpašus pateicības vārdus. Lai to izdarītu, būtu jānovirza nauda, ko ar saviem zvaniem katedrālei ziedojuši 200 cilvēki. Šķiet, ka pāris mēnešu laikā ieturot 750 latus, šo pakalpojumu Lattelekom būtu varējuši sniegt arī par brīvu," piebilst E. Klekere. Regulatori ziedojumu līnijas atstāj tirgus ziņā Uz valsts atbalstu, šķiet, šajā jomā cerību nav. Lattelekom tarifus gan koriģē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet tās sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča Nedēļai pavēstīja: "Mēs neregulējam šo pakalpojumu [ziedojumu tālruņus], jo tas nav pamatpakalpojums." Viņa gan atzīst, ka būtu normāli, ja Lattelekom šajā gadījumā iekasētu tikai pašizmaksu, bet, vai tā ir, zina tikai pats uzņēmums. "Tarifi veidojas konkurences apstākļos," atgādina L. Rimšēviča. "Jebkurš cits operators arī var lūgt brīvus 900. numurus, kas psiholoģiski ir pierastāki, un sniegt šos pakalpojumus kā savu labdarības akciju." Līdztekus Lattelekom fiksētais tālruņu tīkls ir arī Telekom Baltija, Latvijas dzelzceļam un Latvenergo. Tomēr tie, kā atzīst arī L. Rimšēviča, nepārklāj visu Latvijas teritoriju: "Lattelekom nenoliedzami ir visplašākais." Atliek piebilst, ka pats Lattelekom labdarībai nekādas prāvās summas neziedo. Uzņēmums labdarībai naudas izteiksmē ziedo 4999 latus gadā — vairāk neļaujot likums, jo 51% uzņēmuma pieder valstij. (Toties valsts tajās reizēs, kad bērnu veselību glābj dāsnas sirdis, nevis valsts budžets, pamanās labi ietaupīt.) Ņemot vērā gan uzņēmuma peļņu, gan ieņēmumus no ziedotāju zvaniem, šis devums šķiet neticami mazs. U. Galdiņš skaidro, ka "Lattelekom atbalsta bērnunamus un citus labdarības projektus. Bez tam Lattelekom piedalās labdarībā ar materiāliem ziedojumiem, piemēram, lietotiem datoriem internātskolām, lauku bibliotēkām un citos veidos. Lattelekom 51% pieder valstij, tāpēc mūsu iespējas ziedot labdarībai ir ierobežotas ar likumu — 4999 lati gadā." Tas nozīmē, ka no ziedotāju zvaniem Lattelekom gūst vairāk, nekā ziedo pats. *** Mobilo sakaru operatori pārāk neiesaistās Latvijas Mobilā telefona sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis: "LMT ziedojumu līnijas piedāvā nevis kā savu produktu, bet kā sadarbību. Mums kā partneriem ir sadarbība ar Latvijas Sarkano Krustu un Rīgas Zooloģisko dārzu. Jebkurš, kas ziedo vienu latu ar īsziņas starpniecību jaunās ziloņu mītnes celtniecībai, atkarībā no telefona modeļa saņem melnbaltu logotipu vai krāsainu bildīti ar ziloņa attēlu un pateicības tekstu. Atkarībā no pieslēguma veida un diennakts laika papildus jāmaksā tikai par pašu īsziņu — vidēji pieci santīmi. Ziloņiem varēja ziedot līdz 1. oktobrim. Sarkanā Krusta akcija, atbalstot remontu bērnu aprūpes centrā Inčukalns, beidzās 2. septembrī. Decembrī atkal gaidāma akcija sadarbībā ar laikrakstu Diena un Klīnisko bērnu universitātes slimnīcu. Tad nāk ne tikai materiāls atbalsts, bet arī novēlējumi mazajiem slimniekiem — ļoti sirsnīgas īsziņas, ko nododam viņiem." Tele2 preses sekretāre Evita Matisone: "Mēs paši tiešā veidā ziedojumu līnijas nepiedāvājam, pēdējo reizi tā darījām pirms vairākiem gadiem, kad vāca līdzekļus Brīvības piemineklim. Ja kāds cilvēks vēlas to darīt, viņš iet uz Lattelekom, kam ir ilga pieredze, piedāvājot šo pakalpojumu, un samaksā par līniju. Tālāk jānāk pie mums, lai mūsu klienti varētu piezvanīt uz Lattelekom ziedojumu tālruņiem. Mums savu speciālu ziedojumu tālruņu resursu nav. Ir izrādīta interese par īsziņām, bet reāli projekti nav īstenoti, un no uzskaites viedokļa tas nav tik vienkārši. Ja kāds vēlas ar to nodarboties, ir t. s. satura provaideri, kam mēs izīrējam tīklu. Tas notiek līdzīgi, kā izīrējot tīklu firmām, kas piedāvā mobilajiem tālruņiem spēlītes, melodijas, bildes. Tele2 pamatpakalpojums ir mobilie sakari.