Latvijas notikums — somālieši jeb Vai iespējamas bēgļu straumes

Pirms vairākiem gadiem, kurdu krīzes laikos, Olaines nelegālo imigrantu nometnē valdīja kņada: aiz dzeloņstieplēm bija izmitināti gandrīz 150 cilvēki. Tagad šeit ir klusu, un septiņu somāliešu ierašanās pirms divām nedēļām ir spilgtākais pēdējā laika notikums. Pašlaik Olaines nometnē kopumā mīt 12 cilvēki — jau minētie somālieši, viens nelegālais imigrants no Krievijas, viens no Ukrainas un trīs bez noteikta statusa (lietuvietis, igaunis un baltkrievs). Pēdējie trīs nav jēguši nokārtot savas attiecības ne ar Latviju, ne savās etniskajās dzimtenēs, viņiem nav nekādas pilsonības. Patvērumu nelūdz Nedēļa "Āfrikas septiņnieku" sastop bumbojam pie basketbola groza, un izskatās, ka saulainajā un siltajā laikā viņi to dara labprāt. Somālieši laipni piekrīt pozēt kārtējam preses pārstāvim un mazliet vairāk ir priecīgi par ciemkukulim atvesto šokolādi. Pret situāciju, kurā viņi ir nokļuvuši, neviens pretenzijas nav paudis. Un neviens no viņiem nav oficiāli lūdzis patvērumu. Iespējamais izskaidrojums tam, ka somālieši, nonākot Latvijā, nav prasījuši šeit patvērumu, ir tāds: ja saskaņā ar Dublinas regulu kādā Eiropas Savienības dalībvalstī patvērums jau ir prasīts, citā to lūgt vairs nav vērts, tāpat nedos. Visiem lūdzējiem noņem pirkstu nospiedumus, ko iekļauj datu bāzē Eurodac, kas atrodas Luksemburgā. Tātad, ja apstiprinās visticamākā versija, ka afrikāņi patiesībā vēlējušies nonākt Skandināvijā, tad viņi patvērumu arī neprasīs. Kā ieradās? Nokrita no gaisa! Lai arī ar somāliešiem ir runājis Igaunijā atrastais tulks — amharu valodas pratējs —, precīzi nekas nav zināms. Īsumā afrikāņu versija ir tāda, ka viņu ceļš uz Latviju ildzis piecus mēnešus, bet mērķis bijusi kāda bagāta Eiropas valsts. Viņi tikuši izlaisti kādā mūsu ostā, ko nezina nosaukt, tad vesti ar kravas auto, pamesti mežā, kur klīduši divas dienas. Tad uz šosejas nobalsojuši "busiņu" un lūguši aizvest līdz Sarkanajam Krustam, kur viņi arī nonāca. Tur bēgļus pabaroja un nodeva robežsargiem. "Viņi bija saguruši, bet ne novārguši," atceras Olaines nometnes priekšnieka pienākumu izpildītājs Aigars Jefimovs. "Viņi maina savu stāstījumu. Precīzi nekas nav zināms, kā viņi ieradās, atbrauca, atlidoja vai no gaisa nokrita." Uz vaicājumu — ar ko šeit nodarbojas izvietotie nelegālie ieceļotāji — Jefimovs atjoko: "Ar neko. Ir bibliotēka, skatās televizoru, ir tenisa galds, basketbola grozs, raksta vēstules radiem, draugiem." Latvijas valsts ir parūpējusies par pieticīgu pajumti, izsniedz higiēnas piederumus un pārtiku (gaļu, dārzeņus utt.), no kā imigranti paši sev gatavo ēdienu. Apģērbs un apavi ir tikai tas, kas pašiem mugurā — Olainē pēdējais humānās palīdzības sūtījums saņemts pirms dažiem gadiem. Arī somāliešu septiņniekam ir tikai tas, kas mugurā un kājās, bet kabatā — ne graša. Televīzijā viņiem īpaši nav, ko redzēt, jo satelītantenas nav, redzamas tikai vietējās pārraides latviešu un krievu valodā. Bet viņiem trūcīga ir pat angļu valoda. Lai izraidītu, jāzina personība Ja somālieši nelūgs patvērumu Latvijā, viņus izraidīs. To veikt saskaņā ar Imigrācijas likumu ir Valsts robežsardzes pienākums. "Sadarbībā ar Ārlietu ministriju mēs cenšamies noskaidrot viņu personības. Kad tas būs izdarīts, varēsim izraidīt. Tas varētu notikt uz kādu Eiropas valsts galvaspilsētu, kurai ir pietiekami intensīva lidmašīnu satiksme ar Āfriku," tā Nedēļai afrikāņu tālāko likteni raksturo majors Māris Domiņš — Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Imigrācijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs. "Lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un nosūta to robežsardzei. Mēs ar šo lēmumu iepazīstinām izraidāmo personu, viņa to paraksta vai neparaksta, bet mēs veicam izraidīšanas procedūru," juridisko kārtību skaidro M. Domiņš. Šā gada pirmajos sešos mēnešos izraidīti 99 nelegālie imigranti, pērn kopā — 135. Nenoskaidrojot personību, izraidīt gan nevarēs — ja nu viņi nemaz nav no Somālijas. Šī zeme kā valsts būtībā nedarbojas, valdība ir dibināta trimdā, un, lai arī ieradusies Somālijā, situāciju tā nekontrolē. Somāliju savā varā ir pārņēmuši bruņoti klani un bandas. Ar ko runāt, lai uzzinātu precīzas ziņas par šiem afrikāņiem? M. Domiņš tomēr ir optimists: "Mūsu pienākums ir noskaidrot viņu personības, tiek veikts nopietns darbs. Esam paņēmuši DNS paraugus, kas ļaus uzzināt, vai viņi runā taisnību. Divi vīrieši un sieviete apgalvo, ka ir brāļi un māsa. Ja 20 mēnešu laikā personību nenoskaidrosim, mums viņi ir jāatbrīvo." Un ja tā, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir pienākums izsniegt atļauju uzturēties Latvijā. Pilsoņa vai nepilsoņa statusu gan nelegāļi nesaņem. M. Domiņš to sauc par puslegālu stāvokli. Precedentu vēl nav bijis. Biļeti uzsauc robežsardze Kas īsti notiek tad, ja Latvijas puse kādu nolemj izraidīt? Ja izraidāmais ir tepat no kādas kaimiņvalsts, Krievijas, Lietuvas vai Baltkrievijas, pietiek aizvest līdz robežai un "izsūtīt" atpakaļ uz savu valsti caur robežkontroles punktu. Robežsargiem ir jābūt manīgiem. Nesen šādi izraidīts Krievijas pilsonis, nogaidījis nakti, mēģināja Latvijā ielavīties atpakaļ. Ja nelegālis ir no tālienes, viņu iesēdina lidmašīnā uz robežsardzes rēķina. M. Domiņš skaidro vairāk: "Ja mums ir aizdomas, ka šis cilvēks mēģinās atgriezties, dodamies līdzi. Ir bijis gadījums, kad Kazahstānas iedzīvotāju aizvedām ar lidmašīnu līdz Maskavai, ievedām lidostas neitrālajā zonā, iedevām biļeti. Viņam vairs nebija iespēju atgriezties no neitrālās zonas, tāpēc bijām droši, ka aizlidos uz Kazahstānu." Paši par savu mājupceļu nelegāļi maksā reti — galu galā, kāpēc vērt savu maku, ja to gatavi darīt citi. "Pārsvarā tiem, kas uzturas valstī nelegāli, naudas nemaz nav," piebilst M. Domiņš. Lidmašīnas biļetes ir pirktas gan uz ASV, gan uz Meksiku un Izraēlu. M. Domiņš nenoliedz, ka visā pasaulē ir jārēķinās ar iespēju izmaksāt ceļu blēžiem. Proti, tīši aizkavējoties valstī virs atļautā termiņa, var saņemt biļeti uz mājām par velti. Visbiežāk aizkavējas ciemos Lielākoties izraidāmie nav bēgļi no Āfrikas vai Āzijas, bet gan no tuvējām kaimiņvalstīm. Daudzi, īpaši nedomājot par vīzu un uzturēšanās termiņu, ciemojušies pie radiniekiem un "iekrīt", tikai izbraucot no Latvijas. Robežsargi sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek naudassodu līdz 250 latiem (tas draud arī personai, kas atļāvusi dzīvot nelegāli, ja tāda ir). Ceļu ļauj turpināt. Taču, ja grēkāzis beigās nesamaksās (tas nav jādara uzreiz), bet gribēs atkal apciemot Latvijas radus, viņam tas būs liegts. Var tikt cauri sveikā, ja valstī aizkavējies, nevis tīši ignorējot likumu, bet, piemēram, tuvinieka slimības dēļ. Nelegāļi — tepat līdzās Patiesībā Latvijā dzīvo ļoti daudz t. s. nelegāļu. Tie ir tie, kuri dzīvo Latvijā jau kopš PSRS laikiem, bet nav uzskatījuši par vajadzīgu ne pieteikties mūsu Iedzīvotāju reģistrā, ne pieņemt citas valsts pilsonību. Līdz ar to viņi kļūst par nelegāļiem, kurus robežsardze izraida. Tiesa, vispirms mūsu robežsardze sūta pieprasījumu uz Krieviju, Ukrainu, Lietuvu vai citu šo cilvēku izcelsmes valsti un jautā, vai tā viņus ņems pretī. Bieži vien atbilde ir noliedzoša, un tad viņus tomēr legalizē Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Būs vai nebūs bēgļu plūdi "Sešarpus gados 145 patvēruma meklētāji nav īpaši daudz. Tas liecina, ka Latvija nav ne bēgļu tranzīta ceļš, ne arī mērķa valsts," saka Baiba Biezā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta direktore. "Eiropas Savienības eksperti teica: gaidiet — būs. Visi brīnījās, ka pēc 2004. gada 1. maija nekas nemainījās," viņa pasmaida. Tagad jau brīdina par imigrācijas vilni pēc pievienošanās Šengenas līgumam. 1998. gadā patvērumu Latvijā meklēja 58 cilvēki, 1999. gadā — 22, bet 2000. gadā — jau tikai pieci. Nākamajos gados — 14, 30, 5, pērn — 7, šogad — 4. Lūdzēju vidū bijuši cilvēki no Marokas, Azerbaidžānas, Nigērijas, Tadžikistānas, Ukrainas, Uzbekistānas, Gruzijas, Indijas, Alžīrijas un — kas smieklīgi — viens no Lietuvas. Patvērumu Latvijā lūdz japānis Pašlaik Muceniekos neviens ārzemju ieceļotājs nemīt, bet pirms vairākiem gadiem labi izremontētās telpas tukšas nestāv. Sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām šeit pagaidu patvērumu rod mūsu pašu sievietes vai ģimenes, kas cietušas no vardarbības vai zaudējušas pajumti. Nav tur arī slaveno somāliešu, par kuriem B. Biezā precizē: "Juridiski šīs personas nav uzskatāmas par bēgļiem, jo viņi Latvijā patvērumu nav prasījuši." Tomēr kopš kurdu krīzes 90. gadu vidū tik liela nelegālu ārzemnieku grupa Latvijā nav ieradusies. Kurdu mērķis gan nebija Latvija, mūsu valsts tikai gadījās viņu ceļā uz Skandināviju. Visdrīzāk — arī somālieši ir cerējuši uz bagātāku valsti. Patvēruma lūdzēju vidū ir ne tikai ļaudis no valstīm, kurās plosās karš vai valda asiņains, diktatorisks režīms. Šogad glābiņu Latvijā oficiālā ceļā meklējis viens Japānas pilsonis. Pieteikums, protams, noraidīts. Tā kā ar uzlecošās saules zemi mums ir bezvīzu režīms, japānis drīkst pavadīt Latvijā trīs mēnešus, bet pēc tam viņam jādodas prom. B. Biezā: "Cilvēki ir dažādi, tiesības lūgt ir visiem. Ir dzirdēts arī par Latvijas pilsoņiem, kas lūguši patvērumu ārzemēs. Nevaru apskatīt konkrēto lietu, bet ir fakts, ka cilvēki mēģina legalizēties visos iespējamos veidos, ja iedomājas, ka viņiem ir draudi. Ir nācies saskarties arī ar psihiski nelīdzsvarotām personām, kas iesniegušas mums izvērtēšanai garus traktātus par sievietes uzbūvi, par baznīcu." Nav paveicies ne tikai japānim. Šogad patvēruma tiesības Latvijā ir atteiktas visiem lūdzējiem, kuru gan bijis nav daudz — viens no Moldovas, divi no Krievijas. Lielākā daļa patvēruma lūdzēju kā argumentu min faktu, ka viņus apdraud pašu zemē valdošais režīms. Bijuši arī skaidrojumi, ka nav, ko ēst, bet ar šādu motīvu bēgļa statusu neiegūt. Mūsu valstī patvērums oficiāli piešķirts tikai 17 cilvēkiem. "Kas interesanti — deviņi no viņiem Latvijā vairs neatrodas," atklāj B. Biezā. Daži devušies uz bagātākām zemēm, citi — atgriezušies izcelsmes valstī. Bēgļiem atvēl pusotra lata dienā "Ļoti žēl, bet pēdējos gados patvēruma jēdziens ieguvis negatīvu pieskaņu," atzīst B. Biezā. "Tīri cilvēciski tam būtu jānozīmē kaut ko pozitīvu. Latvieši taču arī ir guvuši patvērumu gan Zviedrijā, gan Amerikā. Dot patvērumu tiem, kam tas nepieciešams, būtu svēts pienākums. Nelāgā slava ir tāpēc, ka ļoti daudzi to izmanto ļaunprātīgi. Pieteikuma izskatīšanas laikā valsts pienākums ir parūpēties par šiem cilvēkiem, lai ir, kur dzīvot, nomazgāties. Dažkārt, piemēram, patvēruma meklētāju mērķis ir Lielbritānija, viņi dodas cauri Austrijai, Slovākijai un citām valstīm, katrā iesniedz pieteikumu, saņem naudiņu iztikai, nomazgājas, safrizējas un brauc tālāk." Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta direktore gan atgādina arī par nevainības prezumpciju: "Varbūt no simta 99 ir sliktie, bet viens ir vajāts." Latvijā, starp citu, bēgļus pasakaini labumi negaida. Ja arī viņi iegūst tiesības atrasties Muceniekos, valsts katram dienā maksā tikai pusotra lata, par ko pašam jāsarūpē sev iztika. Pajumte ir, par dzīvokli nav jāmaksā, bet jāspēj paēst un iegādāties higiēnas preces par 45 latiem mēnesī. "Līdz februārim mums par velti bija jānodrošina neatliekamā medicīniskā aprūpe. Tad stājās spēkā Eiropas Savienības direktīva, kas noteic, ka jānodrošina arī primārā veselības aprūpe," skaidro B. Biezā. Pagaidām gan ārzemnieki pie mūsu ārstiem rindā nestāv. Patvērums teroristam — teorētisks Patvērumu var lūgt gan tad, ja cilvēku vajā rases dēļ, gan arī reliģiskās vai politiskās pārliecības dēļ. Bet ja nu lūdzējs ir islāma terorists, kuram taču arī ir sava pārliecība? Lielbritānija pašlaik ir norūpējusies, ka kļuvusi par pajumti elementiem, kuriem demokrātijas vērtības ir nepieņemamas. Ženēvas konvencija nosaka, ka patvērumu var liegt personai, kas vērsusies pret cilvēci, tātad teroristiem "nespīd". Taču ir pieejams arī alternatīvais statuss, ko paredz konvencija pret spīdzināšanu un Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Pēdējā nosaka, ka nedrīkst apdraudēt personas dzīvību un brīvību. B. Biezā precizē: "Tīri teorētiski, ja šo principu prezumē kā absolūtu, nevienu nedrīkst izraidīt tur, kur varētu tikt apdraudēta viņa dzīvība. Piemēram, Amerikas pilsoni, lielu noziedznieku, kurš tur būtu notiesāts uz nāvi, Lielbritānija teorētiski nedrīkstētu izraidīt." Latvija tomēr ir izvairījusies no slepkavnieku ādas glābšanas. Proti, mūsu likumdošanā noteikts, ka alternatīvo statusu nepiešķir, ja persona izdarījusi smagu noziegumu. Ar šādām problēmām mēs arī pagaidām neesam saskārušies. Kas īsti par putniem ir patvēruma lūdzēji, to izvērtē Drošības policija. Līdz šim neviens Al Queda vai citas teroristu organizācijas pārstāvis atklāts nav. Izmantojot alternatīvo statusu, patvērumu Latvijā ieguva čečenu ģimene. Kā iemeslu viņi minēja situāciju Čečenijā. Neviens nav bijis kaujinieks. Nu jau šie bēgļi mūsu zemi ir atstājuši. Somālieši — dramatisks izņēmums Pēdējos gados patvēruma prasītāji lielākoties ir no Krievijas un citām NVS valstīm. Somālieši uz šā fona ir dramatisks izņēmums. Vēl 1998. gadā Latvijā ieradās vairāk nekā 20 bēgļi no Āfrikas un Āzijas. Viņu vidū tiešām bija cilvēki, kuru dzīvība bija briesmās. Patvērumu saņēma, piemēram, vīrietis no Kongo Demokrātiskās Republikas (bijusī Zaira Āfrikā), kurš, atnācis mājās, ieraudzīja, ka viņa ģimene ir nošauta. Lai arī īsti bēgļa kritērijiem nav atbildusi, uzturēšanās atļauju pirms dažiem gadiem saņēma sieviete no Angolas un vēl viens vīrietis no bijušās Zairas. Mūsu ierēdņi secināja, ka šo cilvēku dzīvība dzimtenē var būt briesmās. Latviju šie afrikāņi gan jau ir pametuši. No visiem bēgļiem tikai viens ir saņēmis Latvijas pilsonību. Par vajadzīgu naturalizēties uzskatīja palestīnietis Haisams Abū Abda no Ēģiptes. Viņš patvēruma meklētāju centrā Muceniekos laiku lieki netērēja, iemācījās latviešu valodu un ir laimīgi apprecējies. Naturalizācijas procesu pašlaik ir sācis arī kāds irākietis. *** No Patvēruma likuma Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ. Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana; ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē. Kā saņemt patvērumu Latvijā Ar patvēruma lūgumu var vērsties Valsts robežsardzē, bet to izvērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Atteikuma gadījumā lēmumu var pārsūdzēt Bēgļu lietu apelācijas padomē. Lēmumu pieņem trīs mēnešu laikā (ar iespēju pagarināt līdz 12 mēnešiem). Patvēruma meklētājam ir tiesības pārsūdzēt Bēgļu lietu departamenta negatīvu lēmumu Bēgļu lietu apelācijas padomē. Ja pieteikums ir nepamatots, to var izskatīt piecās darba dienās. Gandrīz nevienā citā Eiropas valstī nav noteikti termiņi šai procedūrai. Latvijā piešķirts patvērums Latvijā 1951. gada Ženēvas konvencijas bēgļa statuss piešķirts astoņiem cilvēkiem: pa vienam no Ēģiptes (palestīnietim), Afganistānas, Irākas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Sudānas, diviem bērniem un vienam pieaugušajam no Pakistānas. Alternatīvais statuss piešķirts deviņām personām: diviem pieaugušajiem un vienam bērnam no Baltkrievijas, trīs pieaugušajiem un trīs bērniem no Krievijas. Kaimiņvalstīs Igaunijā pēdējos astoņos gados patvērumu prasījuši aptuveni 100 bēgļi, lielākoties no Irākas. Pērn patvērumu lūdza 15 cilvēki, nevienam tas netika piešķirts. Šogad to prasījuši astoņi cilvēki. Lietuvā šā gada pirmajos sešos mēnešos patvērumu lūgušas 56 personas. Tikai četriem piešķirts bēgļa statuss. Pasaulē ANO bēgļu lietu aģentūras pētījums liecina, ka šogad no dzimtenes bijuši spiesti bēgt 9,2 miljoni cilvēku. Mierinājumam var teikt, ka pērn 1,5 miljoni bijušo bēgļu piekrita atgriezties dzimtenē, piemēram, afgāņi. Tiesa, afgāņi un palestīnieši joprojām ir vislielākās bēgļu grupas — pa diviem miljoniem cilvēku, sacīts ziņojumā. Vislielāko jauno bēgļu skaita pieaugumu pērn devusi Sudāna, vairumam cilvēku glābjoties no vardarbības Dārfūras reģionā un bēgot uz kaimiņvalsti Čadu. Pēc amerikāņu bēgļu aizsardzības aģentūras datiem, savukārt pērn valstu iekšienē pārvietoto personu skaits sasniedzis 21,3 miljonus. *** Izraidītie nelegālie imigranti Šā gada 6 mēnešos izraidīti 99 nelegālie imigranti: 36 imigranti ieradušies no Krievijas, 18 ieradušies no Ukrainas, 9 ieradušies no Lietuvas, 9 ieradušies no Igaunijas, 6 ieradušies no Baltkrievijas, 4 ieradušies no Moldovas, 4 ieradušies no Gruzijas, 4 ieradušies no Izraēlas, 3 ieradušies no Armēnijas, 1 ieradies no Azerbaidžānas, 1 ieradies no ASV, 1 ieradies no Meksikas, 1 ieradies no Indijas, 1 ieradies no Uzbekistānas, 1 bezvalstnieks. 2004. gadā izraidīti 135 nelegālie imigranti 44 ieradušies no Krievijas, 37 ieradušies no Lietuvas, 26 ieradušies no Ukrainas, 8 ieradušies no Baltkrievijas, 4 ieradušies no Igaunijas, 4 ieradušies no Gruzijas, 3 ieradušies no Moldovas, 2 ieradušies no Armēnijas, 1 ieradies no Azerbaidžānas, 1 ieradies no Kazahstānas, 1 ieradies no Uzbekistānas, 1 ieradies no Izraēlas, 1 ieradies no ASV, 1 ieradies no Vācijas, 1 Slovākijas pilsonis. Dati: Valsts robežsardze