Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Akupunktūra ir latīņu cilmes vārds, saliktenis, kas tulkojumā nozīmē “adatu terapija”.
Ķīnas tradicionālā metode
Tā ir Ķīnas tradicionālās medicīnas metode, kura izmanto iedarbību uz cilvēka ādas virsmas bioloģiski aktīvajiem punktiem ar speciālām netraumatiskām adatām. Ķīnas tradicionālajā medicīnā ietilpst 3 metodes – 1) adatu terapija, 2) ārstēšana ar Ķīnas tradicionālajiem medikamentiem (augu, minerālu un dzīvnieku orgānu preparāti) un 3) Ķīnas ārstnieciskā vingrošana “ci-gun” un Ķīnas tradicionālā masāža “tuina”.
Akupunktūras sākumi tiek datēti ar 10 000 gadiem pirms mūsu ēras. Korejas pussalā veiktajos izrakumos atrastas tik vecas adatas no akmens un zivju asakām, kuras nepārprotami izmantotas akupunktūrai.
Apm. 2000 gadu pirms mūsu ēras sākas adatu terapijas izmantošana Ķīnas imperatoru galmā, par ko vēsta senie traktāti, kuri daļēji saglabājušies līdz mūsu dienām. Tiek atrasti un izpētīti akupunktūras punkti, noskaidrota to iedarbība, sistematizēta punktu “karte”. Izrādās, ka lielākā klasisko punktu daļa veido līnijas, t.s. meridiānus. Meridiāna punktus savā starpā saista noteiktas likumības un noteikta hierarhija.
Eiropā pirmās ziņas par akupunktūru atnesa jau Marko Polo 12.gs. Taču pirmās sīkākās ziņas par to savāc franču jezuītu misionāri Ķīnā 16.-17. g.s. Eiropā seko aizmirstības periodi, kas mijas ar pastiprinātu interesi. Līdz beidzot 20.gs. 20.-30. gados Francijā sākas akupunktūras atmoda, kas vēlāk izplatās arī uz pārējām Eiropas zemēm. Amerikā akupunktūru ienes pa daļai ķīniešu imigranti 19. gs. vidū, pa daļai rodas interese par Eiropas publikācijām.
Eiropā īpaši jāatzīmē franču ārsta Žorža Sulī de Morana (1878-1955) ieguldījums
Viņš jau agrā bērnībā, dzīvodams kaimiņos mācītam ķīnietim, iemācījās ķīniešu valodu un rakstību. No 1901. līdz 1917.g. viņš Ķīnā, Pekinā apguva akupunktūru tā, ka pat ķīnieši viņu uzskatīja par savējo. Tāpat viņš ļoti interesējās par Ķīnas literatūru, mākslu un vēsturi. Atgriezies Eiropā, Francijā, viņš atnesa šīs zināšanas akadēmisko Rietumu medicīnas ārstu aprindās, spēja aizraut kolēģus ārstus nodarboties ar metodes zinātnisku pētniecību. Dažādās Francijas pilsētās universitāšu klīnikās sākās plaša pētniecība. Noformējās franču akupunktūras skola, kuras pārstāvjus – pašu Ž.Sulī de Moranu, Nibojē, Nožjē u.c. šodien zina katrs akupunktūras ārsts.
Latvijā akupunktūru drīkst praktizēt tikai diplomēti ārsti, kas pabeiguši speciālus kursus un ir sertificēti akupunktūras ārsti. Apmēram no 1960.g. Rīgas 1. poliklīnikā sāka darboties pirmais akupunktūras kabinets. Milzīgi nopelni akupunktūras attīstībā mūsu zemē pieder prof. Nikolajam Nikolajevam. To atzīst arī starptautiski – prof. Nikolajevs ir Eiropas akupunktūras speciālistu asociācijas ICMART viceprezidents, Tjancziņas universitātes akupunktūras veicināšanas padomes loceklis ĶTR. Akupunktūra palīdz daudzu dažādu slimību un problēmu gadījumā. Pasaules Veselības organizācija 1979.g. izdevusi sarakstu, pret kurām slimībām akupunktūru ieteicams izmantot. Sevišķi labi rezultāti ir bronhiālās astmas, deguna gļotādas slimību, nātrenes, jostas-krustu osteohondrozes, trijzaru nerva neiraļgijas, sejas nerva paralīzes, dažādu mokošum nervu sāpju, piemēram, sēžas nerva iekaisuma u.c., dzirdes traucējumu, potences traucējumu vīriešiem, miega traucējumu, migrēnas un daudzum citu problēmu gadījumā.
Vai Jūsu kaitei var palīdzēt ar akupunktūru, vislabāk pavaicāt akupunktūras ārstam.
www.rc-baltezers.lv