Pagājušonedēļ Rīgā notikušajā Eiropas Sieviešu lobija vadības grupas sēdē tika izstrādāta konkrēta rīcības stratēģija — panākt, lai seksuālo pakalpojumu pircējus soda. Organizācija tuvākajā laikā plāno vērsties arī pie Latvijas politiķiem ar iniciatīvu panākt grozījumus šai jautājumā krimināllikumā. Nedēļa jautā, vai seksuālo pakalpojumu pircēji būtu jāsoda?
Vai seksuālo pakalpojumu pircējus vajadzētu sodīt?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Solvita Āboltiņa, tieslietu ministre (JL) Šādu priekšlikumu neatbalstu, jo, manuprāt, soda uzlikšana veicinātu vēl lielāku prostitūcijas "noiešanu pagrīdē". Neesmu redzējusi konkrētus priekšlikumus, kā šī sodu sistēma darbotos, tāpēc ir grūti iedomāties, kā policisti ķers seksuālo pakalpojumu izmantotājus un pierādīs, ka viņi tādi ir. Uzskatu, ka prostitūcijas apkarošanā vajadzētu izmantot pozitīvas metodes, piemēram, popularizēt sabiedrībā ģimeniskas vērtības, bet ārvalstu tūristus ieinteresēt ar mūsu zemes kultūru un skaisto dabu. Aloizs Blonskis, bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Domāju, tās ir pilnīgas muļķības. Nevienam pircējam nekad par zagtas mantas pirkšanu sods nav likts. No juridiskā viedokļa tas galīgi neiet cauri. Pēteris Tabūns, 8. Saeimas frakcijas TB/LNNK deputāts Es šādam ierosinājumam piekrītu. Ir jāmēģina sodu piemērot no abām pusēm — tas varbūt mazinātu milzīgo problēmu. Diez vai tai būtu jābūt kriminālatbildībai, drīzāk naudas izteiksmē pietiekami nopietnam administratīvam sodam. Ja reiz var maksāt par pakalpojumiem, tad lai maksā ragā arī sodu. Anta Rugāte, 8. Saeimas TP frakcijas deputāte Šobrīd t. s. pakalpojumu piedāvātājs tiek sodīts, nosodīts, nopelts, bet pieprasītājs staigā, cepuri kuldams. Piedāvājumu rada tas, ka ir pieprasījums. No tikumiskā viedokļa šādu ideju noteikti atbalstu, bet iestrādāt to likumā būs ļoti grūts uzdevums. Var pierādīt izvarošanas faktu, bet izvērtēt pakalpojumu, kuru sieviete it kā labprātīgi piedāvā, ir daudz sarežģītāk. Morāles un tikuma normas likumdošanā ir visgrūtāk iestrādāt, jo tās nevar ne nosvērt, ne izmērīt. Leopolds Ozoliņš, 8. Saeimas LZS frakcijas deputāts Nebūtu preces — nebūtu arī, ko pirkt. Ja kāds grib strādāt un pelnīt tādā veidā, tad vajag legalizēt prostitūciju un valstij paņemt lielus nodokļus. Kāpēc vainīgs ir pircējs? Tā ir absurda loģika. Atkal tiks uzgāzta vaina pircējiem, kas pārsvarā ir vīrieši. Laura Karnīte, EQUAL projekta Atvērtu darba tirgu sievietēm koordinatore Tā ir interesanta ideja, bet būtu rūpīgi jāizvērtē. Arī paši zviedri, kas šādu kriminālatbildību ieviesa 1999. gadā, valstiski it kā pauž viedokli, ka situācija ir uzlabojusies, lai gan policisti atklāj, ka ir kļuvis tikai sliktāk, jo rūpals aizgājis slēgtajā noziedzības daļā. Ja kādreiz tur slēpās tikai prostitūtas, tad tagad slēpjas arī pircēji. Ēriks Jēkabsons, iekšlietu ministrs Šajā jautājumā jābūt uzmanīgiem, un nevar neanalizējot teikt, ir vai nav pareizs šis risinājums. Protams, prostitūcija ir jāierobežo un soda uzlikšana pircējam kā viens no variantiem varētu būt, bet ir jāpapēta, kāpēc šāda prakse ir tikai dažās valstīs. No otras puses — mēs vienmēr sodām pakalpojumu sniedzējus, taču dažkārt sieviete ir spiesta ar prostitūciju nodarboties, finansiālu motīvu vadīta. Tas ir nopietns jautājums, kurš ir vairāk vainīgs — tas, kurš pieprasa, vai tas, kurš sniedz. Inese Šlesere, 8. Saeimas LPP frakcijas deputāte Šo jautājumu vairākkārtīgi esam izskatījuši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī Dzimumu līdztiesības apakškomisijā. Idejiski visi klātesošie deputāti ierosinājumam piekrīt, un pie šā jautājuma plānojam atgriezties arī turpmāk. Mana personiskā un arī partijas nostāja ir tāda, ka ir jādara viss iespējamais, lai ierobežotu un mazinātu prostitūciju. Esam gatavi izskatīt visus risinājumus, ieskaitot iespēju apmācīt prostitūtas citam arodam. Edgars Jaunups, 8. Saeimas frakcijas JL deputāts Par to, vai konkrētais priekšlikums ir īstākā metode, kā cīnīties ar problēmu, var diskutēt. Es neesmu atbalstītājs idejai, ka jebko var atrisināt ar aizliegumu. Drīzāk vajadzētu bargāku plānu cīņai ar suteneriem un tiem, kuri šo sistēmu uztur un gūst no tās ievērojamu peļņu. Līdz šim par maz ir darīts problēmas izpratnei, analīzei un lēmumu pieņemšanai.