Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/08/31/11336374t1h93ee.jpg)
Kādēļ Latviju citi, ne mēs, nereti uzskata par seksa jeb intīmo pakalpojumu zemi? Prostitūtu dēļ, kas stāv uz Čaka un citām ielām? It kā jau ne, jo prostitūtas taču ir visur. Vairāk vai mazāk, legāli vai ne tik legāli. Arī intīmsaloni ir katrā valstī. It kā viss normāli, bet...
Nesen manās rokās nonāca Rīgas ceļvedis Rīga šonedēļ (Riga This Week). Šis izdevums bez maksas ir pieejams lidostās, tūrisma birojos, ārvalstu vēstniecībās, centrālajos bāros un restorānos. Tad nu, lūk, kā ierasts, sāku šķirstīt šo izdevumu no otra gala. Uzšķīru, manuprāt, Latvijai glaimojošu lappusi Ko paņemt līdzi no Latvijas?. Tur bija gan ierastais ķimeņu siers, gan brētliņas, alus, nedārgais Rīgas šampanietis, vēsturiskais Melnais balzams, rupjmaize, kas nebojājas divas nedēļas, visur pieejamais Aldara alus, kā arī dzintara, vilnas, ādas un linu izstrādājumi. Ne ko pielikt, ne ko atņemt. Un tālāk panesās... Vismaz desmit lappusēs (23 gab., ar baisām valodas kļūdām) Latvijas laikam jau lielākais labums – meitenes, sievietes. Ne jau tautastērpos, bet gan kailas, kā no mātes miesām nākušas. Progresīvi domājošas, skaistas, inteliģentas, jebkura vecuma, jebkura izmēra meitenes (tā rakstīts vienā no sludinājumiem). Vārdu sakot - sievietes ideāls. Vai tiešām pirmajam drukātajam materiālam, kas nonāk ārvalstu viesa rokās pēc Latvijas robežas šķērsošanas, jābūt piesātinātam ar šāda rakstura sludinājumiem? Un nav ko brīnīties, ka mūsu zemei ir uzlikts šāds zīmogs, jo pirmais iespaids nereti ir tas spilgtākais. Saprotu, ka dažam labam saspringušam viesim pēc izkāpšanas no lidmašīnas varbūt sagribēsies austrumniecisku erotisku masāžu, savukārt cits pie saviem sāniem vēlēsies ieraudzīt skaistākās pilsētas meitenes, kuras var dabūt, piezvanot pa vienu vienīgu telefona numuru, bet gan jau saspringušie un gribošie atradīs vietas un veidus, kā atlaist atsperes. Ja jau tiešām ir tik grūti orientēties nepilna miljona pilsētā, tad varbūt viņiem izdot atsevišķu bukletiņu, lai studē. Taču nevajadzētu bāzt acīs plikumus nespējīgiem pensionāriem, ģimenes cilvēkiem, bērniem un visiem citiem mūsu labumus redzēt un izjust nealkstošajiem. Pieminētā ceļveža sauklis Labākās lietas dzīvē ir par brīvu! (The best things in life are free!) lai arī paliek to ziņā, kas par to ir pārliecināti. Vienīgi žēl, ka starp svarīgām interesantas un arī man dažkārt noderīgas informācijas rindām rēgojas, drīzāk gan duras acīs pilsētas skaistākās meitenes, seksualitātes vairotājas un medicīniski izglītotas spriedzes noņēmējas Violas, Natālijas, Džuljetas un sazin vēl kādas geišas. Bet nu kārta senlatviešu teicienam - kas maksā, tas pasūta mūziku! P.S. Raksts pirmoreiz publicēts 2002. gada 24. septembrī.