Studente bez kredīta, bet vai nabadze?

Lieta tāda, ka, studējot 4.kursā, pieteicos uz paaugstināto kredītu, kas bija 80 Ls, nevis 60 Ls, kā iepriekšējos trīs studiju gadus. Kad pienāca šī gada jūnijs, kā par brīnumu, manā bankas kontā kredīts vairs netika ieskaitīts, domāju, ka notikusi kāda kļūme, bet, kā noskaidroju bankā, man kredīts par šo mēnesi vairs nepienācās, jo kredīta limitu jau biju izsmēlusi iepriekšējos 4 mēnešos, kad saņēmu paaugstināto 80 Ls kredītu. Žurnālistam ieminējos, ka šādā situācijā, kad pēkšņi atklāj, ka nav finansiālu līdzekļu, cilvēkam var rasties problēmas ar iztikas līdzekļiem. Šis arī bija mans stāsts, kas tika izklāstīts man labi pazīstamajam žurnālistam. Diemžēl avīzē mans stāsts parādījās, maigi sakot, izpušķots, tā teikt padarīts lasītājam tīkamāks. Labākais bija tikai pēc tam, kad manis nosūtītajai bildei, kura tika pievienota rakstam, tika pievienots paraksts, kurā pati sev atklāju, ka it kā esot dzīvojusi pusbadā veselu mēnesi. Interesanti gan, kāpēc mani par to neviens nebija informējis, vienkārši apmelo cilvēku visu šīs avīzes lasītāju priekšā! Tiešām nezināju, ka veselu mēnesi esmu cietusi badu, žēl, ka bildes paraksta autore nepainteresējās par manām gaitām šā mēneša laikā, kurā absolvēju divas augstskolas, laikam jau tiesa, ka neēdušam cilvēkam tas varētu būt tīrais nieks.. Šobrīd vainīgie sevi par tādiem neatzīst, nerunājot par to, ka tiktu likta kāda atvainošanās vai precizējums avīzē, pat atbildi neesmu saņēmusi uz avīzei elektroniski sūtīto vēstuli, kurā izklāstīju situāciju, par to, ka neesmu teikusi, ka būtu cietusi ne badu, ne pusbadu. Bet šiem avīzes ļautiņiem jau nav nekādas nojautas par cilvēku jūtām, viņiem cilvēki ir prece, kas veiksmīgi jāpārdod, par to pārliecinājos savā saskarē ar diemžēl man labi pazīstamu žurnālistu. Muļķīgākais, ka parakstu zem bildes nav licis pats raksta autors, bet gan cilvēks, ka laikrakstā atrodas „virs viņa”, līdz ar to vainīgajam nodarīt reāli neko nevar. Laikam visvairāk kremt tas, ka Civillikuma 2352.a pantā skaidri rakstīts, ka „Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc.”. Bet diemžēl no laikraksta nav nekādas reakcijas! Visvairāk no radušās situācijas jācieš maniem vecākiem, kuri tagad publiski tikuši nosaukti par nabagiem. Lai arī iesākumā citiem tas var šķist nieks, bet ja paši iedomātos situāciju, ka par Jūsu bērnu laikrakstā, kuru lasa ļoti daudz cilvēku, tiktu uzrakstīts, ka Jūs praktiski nevarat bērnam maizi nopirkt, piekritīsit, ka īpaši patīkami nebūs, vēl jo vairāk, ja nemitīgi jāuzklausa citu cilvēku līdzjūtība par bērna nožēlojamo stāvokli. Pēc savas pieredzes, iesaku nesniegt interviju pazīstamiem žurnālistiem, jo pēc tam likstu var būt daudz vairāk, nekā gandarījuma par Jūsu stāstu. Ar šo stāstu vēršos arī pie bildes paraksta autores, kuru aicinu vēlreiz apsvērt, vai tiešām neesat pieļāvusi kļūdu, kuru vajadzētu labot. Neminēju laikraksta nosaukumu, jo man ētika tomēr nav tik sveša, kā šajā avīzē strādājošajiem, vēl joprojām ceru, ka kāds no avīzes sapratīs, ka tā vienkārši nevar apmelot cilvēkus un nelikties par to ne zinis. Bet, ja kādu interesēs par šo visu rakstīt ar īstajiem vārdiem un avīzes nosaukumu, ticiet man savu stāstu nenoklusēšu! Ar cieņu, Studente, kura pēc kādas avīzes interpretācijas cietusi pusbadu veselu mēnesi