/nginx/o/2018/08/31/11337647t1hf058.jpg)
Savu «iekšpagalma pasaulīti» — prāvu, gruntīgas sētas (102 paša un dēlu rokām betonēti stabiņi!) ieskautu, koši apzaļumotu teritoriju ar divām mājām un saimniecības ēkām — Jānis rāda ar lielu lepnumu; viss tapis paša, Elgas un bērnu rokām.
Jāņi Skaņa mājās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tā lielā ir Elgas vecāku māja — vairāk nekā 70 gadu veca. Elgas tēvs Krievijā par dārznieku strādājis, uz Rīgu atbraucis, Čiekurkalnā divus zemes gabaliņus nopircis — meitai un dēlam. Puķes un ceriņi vien!» Ari tagad «meitas gabaliņš»» vienos vienīgos ziedos un košumkrūmos — «puķotāja», protams, ir Elga (Skane; Jāna dzīvesbiedre, LNO administratore), mauriņa pļāvējs — Jānis.
Skaņu pasaulē viss ir loti kārtīgs — gan dzīvoklis lielajā mājā un teju piecus gadus paša celtā vasaras māja ar pirti un divām istabiņām bēniņstāvā, gan malkas nojume, šķūnīši un terase ar puķu galdiņiem un senlaiku šūpuļkrēslu. Dominē koka apdare. Gaumīgi, gaiši, viegli. Daudz vecu — senlaicīgu — lietu, taču bez muzeja sajūtas — tās dzīvo.
Patvāris ar nosūbējušu tējkanniņu, veca šujmašīna, saimes galds, kokā griezti krēsli līkām kājiņām un grebtām muguriņām, glāzīšu skapis, veco petrolejas lampu un gaļas mašīnu kolekcija virs durvīm. Jāņa pietāte un cieņa pret lietām, kuras citi varbūt izmestu ārā kā nederīgas, nevajadzīgas vai savu laiku nokalpojušas, fascinē. Katrai atrasta vispiemērotākā vietiņa — raugi, kā skatās un uzrunā.
Kā šogad līgos? «Nu, kādi gan aktierim, turklāt Jānim, var būt Jāņi,» pagremžas Skanis. «Pēc desmit «Silmačiem» (astoņpadsmitkārtīgs Joske, astoņkārtīgs tautās gājējs un jau ceturto sezonu Ābrams!) un Līgo vakara pasākumiem pašā Jāņu dienā gulēt vien gribas, varbūt klusiņām iedzert kādu kausu alus un ieēst siera gabaliņu.»
Taču tā vis nav, — Jānis, kā īstenam saimniekam klājas, savos vārda svētkos mājiniekiem — ģimenes locekļiem un kaimiņiem — vīkš galdu: miestiņu vīriem, saldeno pudeli dāmām, obligāti Jāņu sieru, grilētu galiņu… «Sēžam, runājamies, visi kopā. Idille…»
Skanis nopūšas, jo tāda — ģimeniska — atpūta gadās tikai divreiz gadā — Jāņos un Ziemassvētkos! Tagad pat — sieva darbā, dēli dienestā (Elmārs — drošībniekos, Ģirts — Štāba bataljonā, Andris arī ceļā uz turieni; publicitā-te nevēlama; bet lielais dēls Uldis — Liepājā). «Cerams, ka vismaz Jāņos tiksimies!»