Zilumi par dzeltenumu?

Žurnālists šobrīd piekauts tikai tāpēc, ka pildījis darba pienākumus. "Nevienai personai, kurai nepatīk kāds medijā publicētais viedoklis, kas ir absolūta patiesība, nav tiesību gāzt pa seju šī izdevumu redaktoram. Ir tikai viens risinājuma ceļš - tiesā," RB sacīja J. Millers. Viņš piebilda, ka nesen ticies ar kādu paziņu no Londonas, kura apliecinājusi, ka Latvijas presē publicētās fotogrāfijas ir "tikai ziediņi" salīdzinājumā ar to, ko atļaujas publicēt Londonas izdevumi. Piedzīs zaudējumus Žurnālists mēģinās panākt, lai tiktu segti viņam nodarītie zaudējumi, un konsultējas ar juristiem, kuri piedāvājuši iesniegt arī prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Viņš uzrakstījis paskaidrojumu, un policijas eksperts novērtējis redakcijā nodarītos postījumus, pabijis Tiesu medicīnisko ekspertīžu centrā, kur nosūtīts uz padziļinātu izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēts smadzeņu satricinājums. Tātad nodarīta skāde darbspējai un veselībai. "Puisis ir atteicies no manā uztverē visprātīgākā viņa menedžera piedāvātā risinājuma – izlīguma. Man personīgi pret Andri Kiviču nav nekāda naida, bet ir izdevumi par zālēm, par iekavētu darba dienu. Arī tagad es esmu uz slimības lapas, patiesībā šeit, redakcijā, manis nav," paskaidroja J. Millers. Uzbrukums demokrātijai Jāpiebilst, ka šis ir bezprecedenta gadījums Latvijas vēsturē, kad izdevuma vadītājs iekaustīts par netīkamu publikāciju, taču nav pirmais, kad rupju izlēcienu pret preses pārstāvjiem izdara mūziķis. 2000.gadā bija gadījums, kad "Jumpravas" muzikantam Aigaram Grāveram sāka "krist uz nerviem", ka toreizējais "Privātās Dzīves" (PDz) fotogrāfs Kaspars Ūdris fotografē viņu pie bāra. Rezultātā fotogrāfam tika nodarīti viegli miesas bojājumi, kā arī sadauzīta kamera, taču policija toreiz nozieguma sastāva trūkuma dēļ atteicās ierosināt krimināllietu. J. Millers sacīja, ka šis incidents bijis pavisam savādāks, noticis kautiņš darba procesā. Savukārt A. Kiviča rīcība vērtējama kā uzbrukums preses pārstāvim pēc materiāla publicēšanas, kā uzbrukums visiem masu medijiem un demokrātijas principiem. J. Millers arī atgādināja, ka žurnāls VZ iznākot tika pieteikts kā pirmais Rietumu ziņu standartiem atbilstošais tabloīds Latvijā, un notikušais pierāda, ka izdevums ir uz pareizā ceļa. Sabiedrībā šādas dzeltenas nokrāsas informācija ir pieprasīta, un to apliecina augstā tirāža. Meitenēm jābūt apdomīgām Žurnāla izdevēja SIA "Mediju nams" valdes priekšsēdētājs Armands Puče RB sacīja, ka dzelteno presi nekur pasaulē īpaši nemīl: cilvēki sargā savu privāto dzīvi, taču vienlaikus kāri izgaršo un patērē šo produktu līdz brīdim, kamēr tas neskar pašus. Viņaprāt, atgadījums liks jaunām meitenēm un viņu mammām vairāk apdomāt, ko viņas dara agrā jaunībā, meklējot dzīvē savu "es". RB aptaujātie eksperti dažādi vērtē to, vai fotogrāfijas drīkstēja publicēt. PDz galvenā redaktore Sandija Šķēle sacīja, ka arī šajā žurnālā bijuši gadījumi, kad cilvēki izteikuši pretenzijas par fotogrāfijām, tāpat tikuši publicēti arī kailfoto. Tomēr līdz šim žurnālu neviens tiesā nav iesūdzējis un arī sist darbiniekus neviens nav vēlējies. Pretenzijas tikušas uzklausītas, un vienmēr atrasts kāds kompromiss. S. Šķēle atzina, ka šādos strīdīgos gadījumos pareizo risinājumu palīdz rast intuīcija. Viņasprāt, fotogrāfijas nedrīkstēja publicēt tieši tāpēc, ka D. Dombrovska gaida bērniņu. Vairāk iemeslu, kādēļ to nedrīkstētu darīt, izklaides izdevuma redaktore neredz. A. Puče šādām pretenzijām nepiekrīt: "Skandalozās bildes nav izgudrotas, viņa diemžēl pozēja labprātīgi. Tie cilvēki, kas moralizē par bērna gaidīšanu un to, vai bija īstais brīdis publikācijai, varētu arī pateikt, kad šis īstais brīdis pienāks. Tas var nepienākt nekad, jo pēc piedzimšanas būs jārūpējas par zīdaini, bet vēlāk būs kauns no skolas biedriem vai darba biedriem." Pārmet šaušanu pār strīpu Kritiski publikāciju vērtēja žurnālists Kārlis Streips, kurš atzina, ka paparaci kultūra presē izplatās arvien vairāk, ielaužoties pat cilvēku guļamistabās, un tādēļ kļūst pretīga. K. Streips uzskata, ka gadījums liks žurnālistiem vairāk apdomāt, ko viņi publicē. "Paparaci mums Latvijā darbojas diezgan nožēlojamā līmenī – "Privātā Dzīve" ir sajūsmā, ja nofotografē divus cilvēkus pie veikala. Citur tas notiek daudz nopietnāk, taču tas nenozīmē, ka mums jādara tāpat," uzskata K. Streips. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše savukārt sacīja, ka būtisks ir jautājums, ko publikācija sabiedrībai ir devusi. Šajā gadījumā publicētas bērniņu gaidošas sievietes fotogrāfijas, kuras nekādas sekas nerada: netiek atklāta korupcija, atmaskota kāda negodīga amatpersona u.tml. A. Puče paskaidroja, ka D. Dombrovska sabiedrību interesē tāpēc, ka dzīvo kopā ar pazīstamu mūziķi. Ja tā būtu sieviete, kuras draugs ir vienkāršs rūpnīcas strādnieks, viņas kailfoto VZ neinteresētu, bet slavenību privātās dzīves aizkulises sabiedrību interesē. *** INTERESANTI Latvijā ticis publicēts arī ekspremjera Induļa Emša kailfoto, kurā valstsvīrs redzams, cienīgi soļojam jūrā peldēties. Bilde bija tapusi 1999. gadā, kad I. Emsis stāstīja žurnālam PDz par savām bērnības gaitām un pēc fotogrāfiju sērijas vīri veldzējās jūrā. Pērnā gada pavasarī, kad politiķis pretendēja uz Ministru prezidenta krēslu, seno bildi bija "atracis" un reproducējis laikraksts "Diena" kritiskā rakstā par premjera amata kandidātu. Neraugoties uz publikāciju, I. Emsis tika apstiprināts valdības vadītāja amatā.