Vai Latvijas Nacionālajā operā – kultūras citadelē - valda diktatūra? Trešdien lepnajā namā dumpojās mākslinieki. Bija gan draudi atlaist no darba, gan bailes darbu pazaudēt, un tas viss tikai tāpēc, ka operas solisti skaļi un publiski vēlējās administrācijai pajautāt – kāpēc viņi piespiedu kārtā netiek nodarbināti, kā arī, kad beidzot palielinās viņu zemās algas. Atbildes nebija, un mākslinieki ir gatavi streikot.
„Operas solistu arodbiedrība pret administrāciju” - izrāde ar šādu nosaukumu tika izspēlēta operas namā. Par abpusējo tikšanos, kurā vajadzēja diskutēt par operas solistu sasāpējušiem jautājumiem, zemajām algām un nevienlīdzīgo nodarbinātību, oficiāli no administrācijas izziņots netika, televīziju uzaicināja paši mākslinieki. Kādas sekas šim demokrātijas solim sekoja, uzzinājām, kad operas direktors ieradās uz tikšanos.
Andrejs Žagars, Nacionālās operas direktors: „Tas ir nekorekti. Tā ir iekšējā sanāksme. Presei ir sagatavota relīze. Tagad es jūs aicinu uz konferenču zāli, lai man nebūtu mūsu viesiem jālūdz atstāt operas namu.”
Report.: Operas solisti dumpi neceļ un seko vadībai, un diskusija notiek jau bez žurnālistu klātbūtnes. Pēc aptuveni stundas Andrejs Žagars ir gatavs runāt. Velns nemaz neesot tik melns, kā viņu mālē. Operas solistu vidējā alga esot 330 lati.
Andrejs Žagars, LNO direktors: „Atalgojums ir no 180 latiem līdz pat 1000 latiem, tā ir vidējā izpeļņa, ko solisti saņem. Mums ir pamatalga un dažādu piemaksu un prēmiju sistēma par veicamo uzdevumu. Tā ka mēs nemaz neizskatāmies tik slikti uz pārējo kultūras darbinieku fona.”
Aivars Krancmanis, LNO solists: „Atmosfēra nav patīkama, nospiedoša, tajā sapulcē, kas bija tur lejā, bija pilns ar demagoģiju, kaut kādi cipari, ko dators ir izdevis, kas ir tā vidējā. Bet tas neatspoguļo reālo situāciju, tie ir skaitļi, teiksim, vairāk presei, sabiedrībai, kas varbūt nezina to iekšējo būtību. Ir septiņi cilvēki, kuriem nemitīgi dod darbu, nodarbina viņus ļoti, bet es nedomāju, ka mēs esam palikuši tik neprofesionāli, ka mums nevarētu dot pietiekošu nodarbinātību.”
Report.: Operas mākslinieki pēc tam ar presi runā nelabprāt – viņus var saprast, ja direktors, sākot sarunu ar viņiem, licis atzīties un piecelties tiem, kas masu medijus saaicinājuši. Mākslinieki saka – par diskusiju to saukt nevarēja.
Karmena Radovska, LNO soliste: „Diemžēl direktors pateica, ka viņš runāšot tikai juristu un advokātu klātbūtnē. Es domāju, ka es ar šo sarunu arī sev parakstu atlūgumu piespiedu kārtā.”
Report.: Aivars Krancmanis saka, ka gandrīz deviņus gadus viņa alga mēnesī ir 200 latu un no tā vēl tiek novilkti nodokļi. Līdzīga situācija ir daudziem. Tāpēc viņi prasa, lai alga būtu 600 latu un lai visa summa ir maciņā, ne uz papīra. Andrejs Žagars „LNT ziņām” stāstīja, ka mēģinās panākt papildu līdzekļus no valsts. Tomēr operas mākslinieki briest streikam, un šķiet, ka tas vairāk izskatās pēc revolūcijas. Par atmosfēru, kāda valda Baltajā namā, liecina fakts, ka jācieš bija arī operas caurlaižu inspektorei.
Veronika Baranovska, LNO caurlaižu inspektore: „Priekšnieks pateica: es ar tevi vairāk negribu strādāt. Es esmu šeit 23 gadus. Es nezinu, ko es varu darīt.”
Kāds paskaidrojums jums bija jāraksta?
Veronika Baranovska: „Kāpēc es ielaidu televīziju.”
Vai jums minēja, ka jūs varētu tikt atlaista?
Veronika Baranovska: „Protams.”
Tādiem vārdiem?
Veronika Baranovska: „Viņš pateica kabinetā, ka negrib ar mani strādāt.”
Report.: Operas preses sekretāre gan minēja, ka Veronikas kundze no darba netikšot atlaista.
