KNAB komentē izskanējušo informāciju par biroja iejaukšanos mediju darbībā (10)

KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām, norādīja birojs.

Iestāde skaidro, ka tai ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras fiziskas un juridiskas personas, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus saistībā ar slēptu aģitāciju — proti, netiešiem aicinājumiem balsot par vai pret konkrētiem kandidātiem. Pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām, KNAB šobrīd veic vairākas pārbaudes par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem.

Šī procesa ietvaros KNAB aicinājis sniegt papildu informāciju vairākus medijus, tostarp ziņu aģentūru LETA un pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica". 

KNAB ieskatā, iestādes likumiskās tiesības lūgt sniegt informāciju par priekšvēlēšanu aģitāciju saturošiem materiāliem nav uzskatāms par iejaukšanos mediju redakcionālajā neatkarībā vai konkrētu materiālu satura kritizēšanu. KNAB aicina ikvienu fizisku un juridisku personu pēc iestādes saņemtā informācijas pieprasījuma sadarboties, tādējādi apliecinot savu ieguldījumu godīgu vēlēšanu procesu nodrošināšanā.

KNAB pauž cieņu pret žurnālistu darbu un mediju lomu cīņā pret korupciju, vienlaikus aicinot uz sadarbību, lai kopīgi nodrošinātu godīgu vēlēšanu norisi, uzsvēra birojs. 

TVNET jau vēstīja, ka KNAB ir nosūtījis "Re:Baltica" un aģentūras LETA redakcijām vēstules. Tajās pieprasīta detalizēta informāciju, kā atlasītas pilsētas un personas, par kurām tiek veidots saturs pirms pašvaldību vēlēšanām. Tāpat prasīts norādīt, kas iniciējis intervijas, kas apmaksājis satura veidošanu un vai plānots veidot rakstus par citām politiskajām partijām.

Varbūt "KNAB neredz" rodas no tā, ka jātērē resursi šādu pēc būtības nepieņemamu pieprasījumu rakstīšanai medijiem? Laikam jāatbild ar lekciju par to, ko nozīmē redakcionāla neatkarība, un principu, ka valsts iestāde nevar prasīt informāciju, ko var dabūt mūsu mājas lapā, t.i.,publiski pieejama.

[image or embed]

— Sanita Jemberga (@jemberga.bsky.social) May 15, 2025 at 12:03 PM

Televīzijas kanāla TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien, 18. maijā, norādīja, ka šāda KNAB rīcība ir klaja vēršanās pret brīvu presi un neatkarīgu žurnālistiku.

KNAB lēmumu uzdot medijiem sniegt informāciju par nākotnē plānotiem rakstiem un to saturu var interpretēt kā netiešu satura iepriekšēju kontroli, kas faktiski ir cenzūras forma. Turklāt pārējie žurnālisti sāks nodarboties ar pašcenzūru, jo kurš gan vēlas problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm, uzsvēra "Nekā personīga".

"Izskatās, ka KNAB kļuvis par ieroci kāda rokās, kurš pēc sev neglaimojoša raksta vai sižeta vēlas pievērt muti konkrētiem žurnālistiem. Tas ir nepieņemams precedents valstī, kur mediju brīvība ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības balstiem. KNAB nav tiesību uzraudzīt, kā tiek veidots žurnālistisks saturs, jo redakcionālā neatkarība ir neaizskarama," teikts raidījuma paziņojumā.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies KNAB, aicinot to skaidrot rīcību, mediju organizācijām nosūtot pieprasījumus atklāt redakciju plānus un nosaukt atbildīgo redaktoru uzvārdus vēl topošam publikācijām, TVNET informēja asociācijas pārstāvji.

SIA "LETA" iesniegumu par informācijas sniegšanu saņēma 14. maijā. KNAB lūdzis LETA sniegt informāciju par medija interneta vietnē priekšvēlēšanu aģitācijas periodā publicēto saturu – intervijām ar deputāta amata kandidātiem.

KNAB vēlējies noskaidrot intervējamo atlases kritērijus, interviju iniciatoru, kā arī iespējamo samaksu par radīto saturu. Savukārt nodibinājumam "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" KNAB 15. maijā lūdza sniegt informāciju ne tikai par publikāciju objektu izvēli, bet arī redakcionālo lēmumu pieņemšanas kārtību – kas saskaņo publikācijas un kāds būs turpmākais publikāciju plānojums.

KNAB savās vēstulēs, atsaucoties uz likumā noteiktajām tiesībām iegūt informāciju, neskaidro šādas intereses iemeslus. Tas savukārt rada bažas ne tikai par šādu pieprasījumu motīviem un mērķiem, bet arī par KNAB izpratni par neatkarīgu mediju darbu un redakcionālās brīvības un neatkarības principiem.

LŽA uzsver, ka mediju brīvība ir būtiska demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Mediji Latvijā nereti kļūst par tiem, kuri atklāj un izmeklē pārkāpumus, kuriem nepievēršas citas izmeklējošās organizācijas. Tieši žurnālistu spēja brīvi un patstāvīgi pieņemt lēmumus par ziņu un citu žurnālistisko materiālu izvēli, interpretāciju un saturu, neatkarīgi no ārējiem ietekmējošiem faktoriem, tostarp, piemēram, politiskā vai ekonomiskā spiediena, raksturo redakcionālo neatkarību, kas savukārt veicina objektīvas, patiesas informācijas pieejamību sabiedrībai. Tas ir demokrātiskas sabiedrības pamats.

LŽA vērš uzmanību, ka ar savu pieprasījumu ziņu aģentūrai LETA un pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica" KNAB rada bažas par izpratnes trūkumu par to, kāda atšķirība ir starp žurnālistiem un reklāmas aģentūrām. Pieprasījumā iekļautie jautājumi prezumē, ka mediju radīto priekšvēlēšanu saturu kāds ir nopircis. LŽA ieskatā tas ir smags apvainojums, ko pat implicīti nevar izteikt bez pierādījumiem un sekām.

LŽA lūdza KNAB skaidrot, kāpēc tapuši minētie informācijas pieprasījumi, kam tādus plānots izsūtīt vēl, kā arī kura amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par šādu jautājumu uzdošanu medijiem.