Valdība atbalsta PVO izstrādāto Pandēmijas līgumu

Atbilstoši PVO praksei, Pandēmiju līgumu formāli apstiprinājušas visas 194 PVO dalībvalstis.

Līgums Latvijā stāsies spēkā tikai tad, kad to ratificēs Saeima. Pandēmiju līgums nenosaka termiņu, kura laikā valstij būtu jālemj par ratifikāciju.

Līgums nosaka arī iespēju valstij pievienot atrunas, ratificējot Pandēmiju līgumu, kā arī iezīmē izstāšanās procedūru.

Kā norāda VM, padziļināta Pandēmiju līguma analīze, tai skaitā izrietošās saistības dalībvalstij, Latvijas kapacitāšu izvērtējums un atbildīgo institūciju iesaiste tiks vērtēta tad, kad tiks lemts par līguma ratifikāciju.

Paredzēts, ka līgums noteiks būtiskas juridiskas saistības gatavībai un ziņošanai par apdraudējumiem ar pandēmiju potenciālu, kā arī saistības šādu apdraudējumu novēršanā, identificēšanā un kontrolēšanā.

Vienlaikus tas būs vērsts uz sagatavotības pandēmijām un koordinācijas pandēmiju laikā veicināšanu PVO dalībvalstīs, cita starpā, nodrošinot operatīvu informācijas apmaiņu par epidemioloģisko situāciju, taisnīgu medicīnisko pretlīdzekļu pārdali, piegādi un uzglabāšanu globālā līmenī, tostarp jautājumu risināšanu par cilvēku, dzīvnieku un vides veselības savstarpējo saistību.

Līdz ar līgumu tieksies nodrošināt pastiprinātas rūpes par pasaules nabadzīgākajām un krīzes laikā ievainojamākajām valstīm. Tā mērķis ir arī stiprināt PVO lomu globālo centienu koordinēšanā, kā arī organizēt pasākumus, lai uzraudzītu saistību ievērošanu un nodrošinātu atbildību.

Pandēmiju līgums izstrādāts, ņemot vērā Covid-19 un vairāku citu pēdējo desmitgažu epidēmiju, tostarp pērtiķu baku un ebolas vīrusa epidēmiju, pieredzi un gūtās mācības.

Līgumā ietverti priekšlikumi izveidot patogēnu pieejamības un ieguvumu sadales sistēmu, veikt konkrētus pasākumus pandēmiju profilaksei, tostarp izmantojot "vienas veselības" pieeju.

Tāpat paredzēts veidot ģeogrāfiski daudzveidīgas pētniecības un attīstības spējas, veicināt tehnoloģiju un ar tām saistīto zināšanu, prasmju un pieredzes nodošanu ar pandēmiju saistītu veselības aprūpes produktu ražošanai, mobilizēt kvalificētu, apmācītu un daudznozaru valsts un pasaules mēroga veselības aprūpes ārkārtas dienestu, izveidot koordinējošu finanšu mehānismu, veikt konkrētus pasākumus sagatavotības, gatavības un veselības aprūpes sistēmas funkciju un elastības stiprināšanai, kā arī izveidot globālu piegādes ķēdi un loģistikas tīklu.

Pandēmiju līgumā apliecināta arī valstu suverenitāte risināt sabiedrības veselības jautājumus savā teritorijā atbilstoši nacionālajām likumdošanām.

Līdztekus tajā noteikts, ka nekas no tekstā ietvertā nav interpretējams tā, ka tas piešķir PVO tiesības vadīt, likt, mainīt vai noteikt valsts tiesību aktus vai sabiedrības veselības politiku vai uzdot valstīm veikt īpašas darbības, piemēram, aizliegt vai pieņemt ceļotājus, noteikt obligātu vakcināciju vai terapeitiskus vai diagnostikas pasākumus, vai īstenot ierobežojošus pasākums.

Diskusijas par Pandēmiju līgumu Ženēvā darba grupas laikā bijušas sarežģītas, ņemot vērā plašo dalībnieku loku un dažādos viedokļus par saturiskajām prioritātēm - īpaši iezīmējās viedokļu atšķirība starp globālajiem ziemeļiem un globālajiem dienvidiem.

Kā skaidro VM, globālo dienvidu valstis Pandēmiju līguma kontekstā vairāk interesējuši nevis preventīvi pasākumi un monitorings, bet savstarpējā palīdzība dalībvalstu starpā krīžu apstākļos. Tāpēc sākotnēji Pandēmiju līgums netika pieņemts pagājušā gada maijā, lemjot par diskusiju pagarināšanu līdz šī gada maijam.

Jau vēstīts, ka Pandēmiju līgums ir daļa no plašāka PVO pasākumu kopuma. Valdība jau atbalstījusi grozījumus PVO Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (SVAN), kas paredz veicināt organizācijas dalībvalstu gatavību slimību uzraudzības, krīžu sagatavotības un reaģēšanas jomā potenciālu pandēmiju apstākļos.

Lai Latvija pievienotos SVAN grozījumiem, bija nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

Grozījumos definēts jēdziens "pandēmija", papildinot jau esošo raksturojumu - "starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums". Noteikts, ka pandēmiju raksturo augsts risks, tā var plaši izplatīties vairākās valstīs, pārsniedzot šo valstu veselības aizsardzības sistēmu reaģēšanas spējas.

VM skaidro, ka grozījumi neievieš būtiski jaunus rīcības virzienus pandēmijas gadījumā, kas atšķirtos no tiem, kas SVAN noteikti jebkura veselības apdraudējuma novēršanai.

SVAN ir juridiski saistoša globāla mēroga vienošanās, kuru PVO pieņēma 1969.gadā. SVAN pievienojušās visas 194 PVO dalībvalstis. Vienošanās mērķis ir nodrošināt starptautisko koordināciju sabiedrības veselības nodrošināšanai PVO dalībvalstīs, novēršot ārkārtas situāciju veselības jomā nodarīto kaitējumu un postošo ietekmi.