Darba likuma (DL) 100.
Darba attiecību izbeigšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
panta 1. daļa nosaka darbinieka tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās (DL 100. p. 4. d.), skaidro Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas valsts darba inspektore Inese Rācene, piebilstot, ka darba devējs nedrīkst noraidīt darbinieka lūgumu izbeigt darba tiesiskās attiecības.
Turklāt darbinieks, ja viņam ir svarīgs iemesls, var uzteikt darba līgumu, neievērojot 100. pantā noteikto uzteikuma termiņu. Par šādu iemeslu saskaņā ar Darba likuma 100. panta 5. daļu atzīstams katrs apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības, piemēram, darba devējs pret darbinieku izturējies pazemojoši. Šāda jautājuma izskatīšana var notikt arī tiesā.
Atlūgumā, ko var rakstīt brīvā formā, skaidri jāpauž darbinieka griba izbeigt darba tiesiskās attiecības, jānorāda adresāts (darba devējs), var minēt arī datumu, ar kuru darbinieks vēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības. Jābūt datumam, kad iesniegums rakstīts, un darbinieka parakstam. Rakstot atlūgumu, darbiniekam nav jānorāda iemesls, kāpēc vēlas aiziet no darba, var rakstīt, piemēram, «Lūdzu mani atbrīvot no darba pēc paša vēlēšanās», taču, ja cilvēks vēlas, viņš var minēt arī atlūguma iemeslus.
Visas naudas summas, kas darbiniekam pienākas no darba devēja — pēdējā alga un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu –, jāizmaksā dienā, kad darbinieku atbrīvo no darba. To nosaka DL 128. panta 1. daļa. Ja darba devējs darbiniekam ir uzteicis darbu, viņam pienākas arī atlaišanas pabalsts DL 112. pantā paredzētajos gadījumos.
Nodarbinātības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Daine: «Ja darbinieks, kas aizgājis no darba pēc paša vēlēšanās, kā tas noteikts DL 100. pantā, vai arī atbrīvots darba pārkāpuma dēļ (DL 101. panta 1. daļa), reģistrējas kā bezdarbnieks, pabalstu viņš saņems ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa piešķiršanas, un reāli tas ir pēc trīsarpus mēnešiem. Ja cilvēks aiziet no darba, abām pusēm vienojoties, tad pabalstu piešķir pēc pusotra mēneša. Pārējos gadījumos bezdarbnieka pabalstu piešķir, jau sākot ar brīdi, kad bezdarbnieks iesniedzis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā visus dokumentus, kas nepieciešami šā pabalsta iegūšanai.»