Jāņa Maizīša vadītās Ģenerālprokuratūras plašā un aktīvā apspriešana pēdējā laikā ir priekšvēstnesis ģenerālprokurora pārvēlēšanai, kas vairs nav aiz kalniem. Jāņa Maizīša pilnvaru laiks beidzas maijā. Pārmetumi, kas grauj Ģenerālprokuratūras autoritāti, pamazām sāk iezīmēt to politisko tirgu, kāds gaidāms ap šīs augstās amatpersonas krēslu. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pat paudusi bažas, ka ir kādi politiski spēki, kas kādu iemeslu dēļ nevēlas redzēt Maizīti šai amatā vēl piecus gadus. Pavisam nesen gan koalīciju veidojošās partijas pauda vienprātīgu atbalstu viņa atkārtotai ievēlēšanai. Vai ir pamats uzskatīt, ka sakāmvārds "solīts makā nekrīt" varētu būt spēkā arī šoreiz, to centāmies izzināt.
Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim viņa piecu gadu darbības laikā pirmo reizi diendienā kritiku velta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Nesagaidot prokuratūras gadskārtējo atskaiti, bet apelējot pie ASV brīdinājuma, ka Latvijas bankās notiek nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumi, arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis asākos pārmetumus velta tieši Maizīša vadītajai prokuratūrai.
Aigars Kalvītis, Ministru prezidents: „Neviena amatpersona, kas pilda savus pienākumus, nav pasargāta no atbildības par savu pienākumu veikšanu. Šinī gadījumā es savus vārdus netaisos atsaukt, šie konstatējumi nav tikai mani konstatējumi, tie arī ir mūsu sabiedroto konstatējumi, ka mūsu institūciju kapacitāte ir zema, arī prokuratūras tai skaitā, netiek ar šiem pienākumiem galā.”
Edgars Jaunups, Saeimas deputāts (JL): „Iedomāties, ka viena valsts institūcija – prokuratūra, kura neveic operatīvo darbību, kura neveic ne izziņas darbību, var viena pati atrisināt nelegālas naudas esamības problēmu Latvijā, ir kā minimums neprofesionāli.”
Report.: Tautas kalpi gan 14 gadu laikā nav ieviesuši legālo prezumpciju krimināltiesvedībā, proti, ja nevar pierādīt, kur nauda ņemta, tad tā tiek konfiscēta par labu valstij. Tāpat nav bijusi politiskā griba atvieglot prokuratūras darbu un radīt mehānismu ienākumu avotu uzrādīšanai, kaut vai panākot nulles deklarācijas ieviešanu. Lai gan Saeimas deputāti nesteidzas ar konkrētu likumu pieņemšanu, ir sākusies Maizīša darbības vērtēšana. Premjera Kalvīša prokuratūrai veltītā kritika sašūpojusi pārējo koalīcijas partiju – ZZS un LPP iepriekš pausto stingro atbalstu Maizītim.
Augusts Brigmanis, Saeimas deputāts, ZZS: „Ja valsts augstākā amatpersona, viena no augstākām amatpersonām premjers saka, ka tur kaut kas nav kārtībā, tad acīmredzot tas ir pirmais burts a, mēs gaidām burtu b.”
Dzintars Jaundžeikars, Saeimas deputāts, LPP: „Tas būtu arī stimuls, lai prokuratūras darbs būtu vairāk redzams un būtu stingrāks mugurkauls.”
Report.: Iemesla gan pēc Kalvīša izteikumiem mainīt prezidentei doto solījumu un pēkšņi Maizīti neatbalstīt neesot, pagaidām, norāda ZZS un Pirmā partija. Aktīvāku darbošanos no Maizīša vēlas redzēt Saeimas Korupcijas apkarošanas komisijas TP pārstāvis.
Juris Dalbiņš, Saeimas deputāts, TP: „Varbūt asāk vajadzēja vērsties pret skolu reformu pretiniekiem, likuma ietvaros un nekādi citādāk, un arī cīņā ar narkomāniju, narkotiku izplatību.”
Report.: Naida kurinātāju saukšana pie atbildības gan ietilpst citas institūcijas – Drošības policijas kompetencē, bet narkotiku tirgoņus ķer Organizētas noziedzības apkarošanas birojs.
Opozīcijā esošo tēvzemiešu pārstāvis uzsver, ka tieši Maizīša laikā prokuratūrā veiktas nopietnas izmaiņas, personālsastāvā notikusi atbrīvošanās no vecās gvardes un iestāde spējusi iekļauties starptautiskās tiesiskās sadarbības apritē.
Dzintars Rasnačs, Saeimas deputāts, TB/LNNKL: „Ja Maizīša kungs tiks apstiprināts otro reizi amatā, es domāju, šī iestāde iegūs pavisam citu jaudu, daudz iespaidīgāku jaudu, gan iekšzemē, gan starptautiskā sadarbībā noziedzības apkarošanā.”
Report.: Tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā, kur apsūdzēts arī TP neformālā līdera Andra Šķēles konsultants Harijs Krongorns, šobrīd pārbaudi veic arī Lielbritānijas smago krāpšanas noziegumu izmeklēšanas birojs. Prokuratūrai ir zināmi tiesiskās palīdzības lūgumi Šveicē pārbaudē par Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi tranzīta pilsētas biznesā. Pats Maizītis šīs divas lietas iepriekš nosaucis par vienām no svarīgākajām. Mēģinājumi ietekmēt viņa darbu pēdējos divos gados bijuši vairākkārtīgi, šonedēļ intervijā LTV sacīja Maizītis; tieši no kā saņemti brīdinājumi un vai šajās lietās, viņš nekonkretizēja.
Jānis Maizītis: „Rūpējos par to, lai neviena izmeklēšana prokuratūrā netiktu apstādināta. Es esmu brīdināts, ka varētu būt situācijas, ka šādas neuzklausīšanas vai pretimnākšanas gadījumā par mani rakstiskajā presē tiks izplatīti ļoti krasi negatīvi viedokļi.”
Report.: Nepamatotie pārmetumi prokuratūrai, īsi pirms Jānim Maizītim beidzas pilnvaru termiņš, radījuši bažas Valsts prezidentei, ka kādi politiski spēki ir ieinteresēti, lai Maizīti Saeima vēl uz pieciem gadiem neievēl.
Vaira Vīķe-Freiberga: „Redzot šīs publikācijas un to, jāsaka, visai maz pamatoto argumentāciju, kā jau es minēju, augsto emocionālo toni, tad, protams, tāds iespaids rodas.”
Report.: Lai arī visas partijas valdību veidošanas laikā Valsts prezidentei nosolījās atbalstīt Maizīša kandidatūru atkārtotās vēlēšanās, līdzšinējā prakse aizklātajos balsojumos Saeimā radījusi, ka solījumi no darbiem var atšķirties. Premjers, kurš pērnā gada nogalē pauda stingru jā Maizītim, tagad izvairīgi saka, ka tas nav šā brīža dienas kārtības jautājums. Uz jautājumu, vai viņa izteiktā kritika prokuratūrai varētu būt pietiekams iemesls, lai TP neatbalstītu Maizīti, Kalvītis neatbild.
Aigars Kalvītis: „Tas nav saistīts ar vienas vai otras amatpersonas atbilstību...”
Dzintars Rasnačs: „Es ļoti ceru, ka TP nemainīs savu viedokli kaut kādu ārēju spēku ietekmē, ka viņi ir pietiekoši spēcīgi un patstāvīga politiska organizācija.”
Report.: Maizīti 1998.gadā šim amatam Saeimai ieteica Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Arī tagad nākamā ģenerālprokurora kandidāta nosaukšana ir viņa rokās.