Lietuvas senās baltu ticības kopa Romuva plāno savākt 50 000 parakstu, lai pamudinātu Seima deputātus atzīt dievturību par Lietuvas tradicionālo reliģiju.
Lietuvas dievturi cīnās par atzīšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms vairākiem gadiem Lietuvas dievturi jau mēģināja panākt savas ticības atzīšanu, taču Seims atteicās izskatīt grozījumus likumā par reliģijām.
Lietuva par tradicionālo dievlūdzēju ticību uzskata Romas katoļus, grieķu katoļus, luterāņus, reformistus, pareizticīgos, vecticībniekus, sunnītu virziena musulmaņus, jūdaistus un karaītus. Konfesijas, kam piešķirts tradicionālās reliģijas statuss, var reģistrēt laulības un bēru ceremonijas, fakultatīvi mācīt ticību skolās un pieprasīt finansiālo palīdzību no valsts.
Dievturu kopas Romuva garīgais vadītājs Jons Trinkūns, kurš pazīstams arī kā priesteris Jauņus, «Dienai» uzsvēra, ka viņu galvenais mērķis ir sasniegt morālo gandarījumu, jo tā dēvētās tradicionālās reliģijas ir nevis vietējās, bet gan «importētas». Ļaudis, kas iebilst pret dievturu pasludināšanu par tradicionālo reliģiju, ir pārliecināti, ka šāds solis padarītu Lietuvu par izsmiekla objektu pasaules priekšā. Kristīgā žurnāla «Naujasis židinys» galvenais redaktors Sauļus Drazdausks «Dienai» pavēstīja — ja par tradicionālo reliģiju atzītu dievturus, tad uz šādu statusu varētu pretendēt arī «kāpostu un kartupeļu pielūdzēji».
J.Trinkūns informē, ka 2005. gada 22. oktobrī paredzēts svinēt 100 gadu jubileju kopš senās baltu ticības atdzimšanas Lietuvā.
Atdzimšanas simtgade
Tieši pirms 100 gadiem Daugavpils iedzīvotājs Jons Ģedimins Beržanskis nosūtījis vēstuli uz Sanktpēterburgu. Viņš pieprasīja tiesības izmantot «cara garantēto ticības brīvību» un atzīt viņu par senās lietuviešu ticības pārstāvi. Sarakste turpinājās desmit gadu, un 1915. gadā apņēmīgais lietuvietis izcīnījis tiesības oficiāli saukties par dievturības piekritēju.
1930. gadā Visomis Šidlausks izveidoja Romuva kopu un vērsās pie toreizējā Lietuvas prezidenta ar aicinājumu atzīt dievturus par Lietuvas nacionālo reliģiju. Taču katoļu baznīcas spiediena un valstī valdošā politiskā noskaņojuma dēļ šis jautājums tā arī netika izskatīts.
Lietuvas dievturu kustības jaunais vilnis sākās ap 1967. gadu, tomēr padomju varas spiediena dēļ šai kustībai bija vairāk etnogrāfisks, nevis reliģisks raksturs. Tikai 1992. gadā Romuva tika reģistrēta kā reliģiska kopa. Lietuvas jaunākās tautskaites dati 2001. gadā parādīja, ka par dievturiem sevi uzskata 1270 cilvēku jeb 0,036% Lietuvas iedzīvotāju kopskaita. Romuva pārstāvji vēsta, ka dievturu ticībai Lietuvā ir ap 2000 piekritēju un atbalstītāju skaits ir vēl lielāks.
«Mūsu senčiem bija sava ticība, kas mūsu zemē pastāvēja tūkstošiem gadu. Lai gan šī reliģija tika aizliegta, tās galvenās formas ir saglabājušās folklorā, tautas ieražās un cilvēku atmiņā. Pienācis laiks atdot baltu ticībai pienācīgu vietu,» teikts Romuva paziņojumā, kas aicina lietuviešus parakstīties, lai dievturus varētu atzīt par tradicionālo reliģiju.
Kristīgā žurnāla redaktoram S. Drazdauskam ir pretējs viedoklis: «Kā vispār iespējams domāt, ka pagānisms ir tradicionālā reliģija? Drīzāk tā ir kaut kādu vērtību sistēma, sekta. Savas pretenzijas par senās baltu ticības pēctecību Romuva ir balstījusi uz mītiem un pseidofaktiem. Viņus nekādā gadījumā nedrīkst atzīt par tradicionālo reliģiju.»
Katoļu pretestība
Nav noslēpums, ka Lietuvas katoļu baznīca un dievturi necieš viens otru ne acu galā. J.Trinkūns apgalvo, ka Lietuvas kristietība radusies tikai XIX gadsimta beigās, bet līdz tam Lietuvā valdījusi Polijas katoļu baznīca. Savukārt katoļu baznīcas vadība, uzzinot par Seima nodomu izskatīt jautājumu par dievturu atzīšanu, sacēla sašutuma vētru. Katoļi pauda šaubas, vai turpmāk viņi varēs dziedāt lietuviešu tautasdziesmas, ja tās būs dievturu rituālu sastāvdaļa.
Katoļu un dievturu konflikts pastiprinājās pirms pāris gadiem, kad Viļņā tika svinēti pilsētas svētki. Katoļu baznīcas kardināls Audris Jozs Bačkis iebilda pret nodomu Katedrāles laukumā izrādīt mistēriju «Zibens krāsas», kurā bija plānots parādīt seno rituālu dejas, dziedāt senajiem dieviem veltītas dziesmas un lūgšanas Perkūnam (Perkūns ir lietuviešu dievturu galvenais dievs). Pēc kardināla domām, «pagānu priekšnesumi» aizvainotu katoļu jūtas.
Savukārt dievturi ir pārliecināti, ka tieši katoļi apgāna Katedrāles laukuma teritoriju, kur senatnē bijusi Šventaraģa ieleja. «Par nācijas izdzīvošanu mums jābūt pateicīgiem tieši viņiem, mūsu senčiem, kas radīja un nostiprināja mūsu valsti. Bet kur ir pateicība? Katedrāles pagrabos tiek godināta vienīgi kristiešu kungu piemiņa, no kardināla lūpām izskan tikai naids pret dievturiem, it kā viņš nemaz nebūtu lietuvietis,» saka dievturu priesteris J.Trinkūns.
Bažas par apsmieklu
Eiropas Parlamenta deputāts Vītauts Landsberģis uzskata, ka dievturības atzīšana par tradicionālo reliģiju būs apkaunojums Lietuvai ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules priekšā. «Lietuva parādītu pasaulei, ka tā ir elku pielūdzēju valsts, kur ļaudis vienmēr godinājuši daudzus dievus, raganas, meža briesmoņus un mājas gariņus,» apgalvo V.Landsberģis.
Citi kritiķi norāda, ka mūsdienu pasaulē dievturība ir pilnībā zaudējusi savus pamatus, jo mūsdienu cilvēki nevar pielūgt dievturu dievu Perkūnu, apzinoties, ka pērkons ir vienkārši elektriskās izlādēšanās process atmosfērā. «Ja dievturiem tomēr izdosies izcīnīt tradicionālās reliģijas statusu, tā būs īsta anekdote, Lietuva kļūs par apsmiekla objektu,» uzskata S.Drazdausks.
Seima deputāts Ģedimins Jakavonis, kurš neslēpj savu atbalstu Romuva kopai, intervijā «Dienai» prognozē, ka valsts atbalstīs dievturu ticības atzīšanu. «Viņiem diez vai izdosies savākt 50 000 parakstu, bet patlaban Seimā tiek gatavots jauns likumprojekts par reliģijām. Tas būs daudz tolerantāks, un domāju, ka Romuva kopai atradīsies vieta starp deviņām jau atzītajām reliģijām,» spriež Ģ.Jakavonis.