Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsdienās cilvēki velta daudz laika un līdzekļu fiziskās veselības uzturēšanai. Dvēseles un gara higiēnai uzmanība tiek pievērsta ļoti maz. Ik dienas redzam daudz neapmierinātu un depresīvu cilvēku, kuri, zaudējuši dzīves augstāko jēgu, nododas bezjēdzīgam dzīvesveidam.
Šā raksta nolūks ir sniegt lasītājam ieskatu vienkāršos garīgās higiēnas paņēmienos, kurus lietojot katrs pats varēs pārliecināties par to pozitīvo iedarbību. Šie vienkāršie paņēmieni arī neatņems daudz laika, bet atgriezīs cilvēkam dvēseles mieru un, galvenais, ļaus pārdzīvot savas garīgās saknes visumā.
Vienkāršības labad sadalīsim diennakts gaitu trīs daļās: vakars, rīts, diena. Atsevišķi tiks izdalīta nakts, jo, lai izpildītu vingrinājumus naktī, ir nepieciešama augstāka ezoteriskā sagatavotība.
Vakars
Ezoteriskajā tradīcijā diena sākas pulksten sešos vakarā. Ir labi, pārnākot mājās, nepārnest līdzi dienas rūpes. Tām vajadzētu palikt ārpus cilvēka mājokļa.
Pārkāpjot mājas slieksni, domās jāatstāj problēmas un rūpes ārpus sliekšņa. Labāk ir aizkavēties ilgāk darbā un atrisināt problēmas, nekā tās paņemt līdzi uz māju.
Katrā ziņā ir jāatceras, ka ieteicams ir pavadīt vakaru ar pavisam citām nodarbībām nekā dienu. Tas var būt sports, grāmatas lasīšana, mācības, mājas solis u.c.
Jo laiks nāk tuvāk vakaram, jo vairāk ir jāpaliek uzmanīgam. Vakarā nav ieteicams skatīties satraucošas un agresīvas filmas. Nav labi strīdēties un vispār domāt nepareizas domas vai nest sevī negatīvas jūtas. Nekādā gadījumā nelietojiet alkoholu. Daži domā, ka alkohols palīdz iemigt – jā, varbūt, bet miega kvalitāte noteikti būs sliktāka. Cilvēks neaizies tik dziļi gara sfērā.
Ir ieteicams pirms aizmigšanas atskatīties uz nodzīvoto dienu. Ir labi tādos brīžos sevi uzlūkot kā svešinieku un mācīties atšķirt būtisko no nebūtiskā. Paskatīties uz nodzīvoto dienu it kā no augstāka skatpunkta, it kā dzīvi vērtētu mūsu sargeņģelis. Dienas atskatu vajadzētu veikt atpakaļejošā secībā, t.i., sākt ar notikumiem, kuri ir notikuši nepastarpināti pirms gulētiešanas, un aiziet pamazām līdz rītam, līdz pamošanās brīdim.
Aizmiegot ir labi domās vērsties pie sava sargeņģeļa un uzdot viņam jautājumus, uz kuriem mēs gribam saņemt atbildes. Šiem jautājumiem jābūt formulētiem ar sirds izjūtām un mazāk verbāli racionālā formā. Regulāri praktizējot šo vingrinājumu, pienāks mirklis, kad cilvēks pamostoties saņems atbildi uz savu jautājumu. Tas būs kā augstākas gudrības izpaudums, kas līdzinās gaismai, un cilvēks, kurš varbūt mēnešiem ir mocījies ar kādu dzīves problēmu, pēkšņi sapratīs: man ir jārīkojas tā! Tas ir apgaismībai līdzīgs stāvoklis, kad pazūd visas šaubas par to, no kurienes ir nākusi šī atbilde, un cilvēkā rodas stingra pārliecība par garīgās pasaules klātesamību un vadību viņa dzīvē.
Ir labi sevī uzņemt un aizmigt ar dziļām, garīgām domām. Mūsu domas, kuras mēs paņemam sev līdzi nakts valstībā, naktī tiek pastiprinātas un no rīta atgriežas atpakaļ pie mums.
Ļoti svarīgi ir būt aizmigušam pusnaktī. Šajā laikā notiek mūsu tikšanās ar Likteņa veidotājbūtnēm. Svarīgi ir nepalaist garām šo tikšanos.
Šie vienkāršie paņēmieni ne tikai uzlabos cilvēka miega kvalitāti, bet arī dienas laikā viņš jutīsies daudz možāks, galvā biežāk dzims radošas domas.
Rīts
Rīta noskaņa ir tieši saistīta ar vakaru un nakts miegu. Naktī mēs atradāmies Gara pasaulē, kur mums ir bijušas vairākas nozīmīgas satikšanās. Tur mēs bijām kopā ar cilvēkiem ar kuriem esam karmiski saistīti šīs zemes dzīvē. Tad esam satikuši savus aizgājušos piederīgos. Un mums ir bijusi satikšanās ar savu sargeņģeli, ar kuru kopā mēs vēlreiz esam pārlūkojuši savas dzīves uzdevumus un kā tā iekļaujas daudz plašākā atkārtoto zemes dzīvju kontekstā. Naktī mēs saņemam jaunus impulsus dienas darbiem. Cik svarīgi ir to visu paņemt sev līdzi, atgriežoties no rīta!
Protams, skeptiskais prāts var to, kas te minēts, apšaubīt un teikt: „Es neko tādu nepiedzīvoju.”
Tādam skeptiķim var būt taisnība. Pirmkārt, dzīvojot materiālistisku dzīvesveidu, neievērojot garīgās higiēnas norādījumus, sevišķi vakarā, šāds cilvēks nakts laikā paliks piesaistīts zemes fiziskajai sfērai. Tad nakts laikā viņš būs palicis saistīts ar savām dienas domām un problēmām. Nakts svētība būs viņam gājusi secen.
Arī garīgi orientēts cilvēks var iebilst, ka viņa nakts pārdzīvojumi ir tālu no augstāk aprakstītā. Tas nebūs gluži tā. Katram no mums ir gadījies pārdzīvot īpašus rītus, kad pamostoties ir neparasti gaišas un svētīgas sajūtas, kaut arī nekādas atmiņas par naktī pārdzīvoto nav palikušas. Te nu ir jānorāda, cik ļoti ir nepieciešams izkopt un attīstīt šos gaišos brīžus un padarīt aizvien apzinīgāku nakts svētuma izjūtu.
Jāatzīmē, ka mūsu iztēle un domas cilvēka „es” izveido astrālajā ķermenī, un tālāk tās nonāk tā sauktajā ēteriskajā jeb dzīvības ķermenī. Taču nakts laikā cilvēka fiziskais un dzīvības ķermenis paliek gultā, bet astrālais ķermenis un tajā mītošais „es” atrodas Gara pasaulē, un domu un tēlu veidošana dzīvības ķermenī tiek uz laiku pārtraukta. Bet ir viens īpašs moments, kad pārdzīvoto naktī var aiznest līdz dienas apziņai, un tas ir pamošanās brīdis, ja vien cilvēks ir gatavs to pareizi pārdzīvot.
Pamošanās brīdis ir viens no svarīgākajiem notikumiem cilvēka dzīvē. No rīta atgriežoties no Gara pasaulēm fiziskajā pasaulē, cilvēks iziet cauri vairākām sfērām. Šajā brīdī ir svarīgi strauji nesaraut saikni ar nakts pasauli. Apzinoties to, ka esam atpakaļ, pirmais, kas ir jādara, ir jāpalūkojas atpakaļ, ir sev jājautā: „No kurienes es esmu tikko atgriezies?” Šajā mirklī var pārdzīvot apzinātu tikšanos ar augstākām garīgām būtnēm. Pēc šo būtņu rakstura var noteikt, kas viņas ir. No kāda gaismas tēla var nākt sargājošas izjūtas. Tā būs bijusi tikšanās ar sargeņģeli. Cita būtne izstaros augstu zemes dzīves gudrību. Tas būs kāds no mums dārgajiem aizgājušajiem, kas dod padomu dzīves uzdevumu veikšanai. Šis īpašais brīdis ir tas, kas ļauj mums pārdzīvot reālu, apzinīgu tikšanos ar gara pasaules būtnēm.
Ir jāpakavējas šajā pārdzīvojumā, jāļauj tam „izskanēt”. Ienākšanai zemes dzīves pasaulē jābūt pakāpeniskai. Un tikai tad var lēnām atvērt acis.
Diemžēl mūsu civilizācija ir daudz darījusi, lai cilvēkam atņemtu šo nakts svētuma pārdzīvojumu. Mostoties pēc modinātāja zvana, ar smagām domām par dienā gaidāmajām problēmām uzreiz izlecot no gultas, cilvēka gars pārdzīvo šoku, kas laika gaitā noved pie nervu un miesas slimībām.
Ir noderīgi atcerēties, ka pēc pamošanās saikne ar Gara pasauli pastāv vēl apmēram stundu. Tāpēc šajā laikā ir jāveic savs ierastais rīta rituāls – meditācija. Katrs to veiks savā veidā, atkarībā no tās ezoteriskas tradīcijas, kurai lasītājs pieder. Šā raksta ietvaros varētu dot tikai vispārīgas norādes.
Diena
Dienā skrienot un darbojoties, cilvēks kļūst it kā kāda mehānisma detaļa. Viņam bieži nav ne savas „es” izjūtas, ne arī savas brīvās gribas. Viņš vienkārši mehāniski pilda savu pienākumu. Var aizdomāties tālāk un sacīt – paša cilvēka nemaz vairs nav, jo, ja nav cilvēka es - apziņas, nav arī paša cilvēka, ir tikai kāds automātam līdzīgs radījums. Diemžēl šāda pieeja dzīvei, mehānisks darbs, pēc darba izklaides ar alkoholu, tas viss ar laiku padara cilvēku gandrīz nespējīgu atgriezties pie sava garīguma. Garīguma izjūta viņam ir sveša.
Noslēgumā vēl daži norādījumi
Dažās nopietnākās ezoteriskās tradīcijās vienai diennaktij paredzētās meditācijas ir divdaļīgas vai pat trīsdaļīgas. Meditēt jāsāk ir vakarā. Tad naktī šis process turpināsies Gara pasaulē un no rīta to var padarīt apzinīgu un papildināt rīta meditācijas laikā. Ja meditācija ir trīsdaļīga, tad noslēgums būs dienā.
Meditējot ir svarīgi ievērot regularitāti. Nav labi meditēt tikai tad, kad ir noskaņojums to darīt, jo meditācija nav tikai vienpusējs process, kurā piedalās meditētājs viens pats. Katrā pareizi veidotā meditācijas procesā piedalās arī garīgas būtnes. Katra meditācija ir satikšanās ar šīm būtnēm. Ja netiek ievērota regularitāte, tad ar laiku izveidojas situācija, kad šīs būtnes uz tikšanos vairs neierodas. Svarīga ir arī dvēseles noskaņa. Tai jābūt ir godbijīgai un svinīgai. Godbijīga noskaņa atbilst tai astrālās pasaules daļai, kurā mīt šīs augstās Gara būtnes. Tāpēc godbijīga dvēseles noskaņa rada tām piemērotu vidi. Negatīvas sajūtas tās atgrūž.