Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Lūdzu, uzmanieties, ļaundari neguļ. Ar šādu brīdinājumu „LNT ziņas” un arī citi ir saņēmuši elektroniskā pasta vēstules. Tajās tiekam brīdināti, ka internetā darbojas krāpnieki. Krāpnieku shēma vienkāršā – paši banku klienti hakeriem atdod visas paroles un kodus un pēc tam tiek apkrāpti. No viņu banku kontiem izņem naudu. Latvijas kredītiestādes brīdina, ka pasaulē šis ir izplatīts krāpšanas veids. „LNT ziņas” noskaidrojušas, ka vismaz viens šāds mēģinājums bijis arī Latvijā.
Uz e-pastiem tiek sūtīti un arī interneta mājās lapās ir reklāmas baneri – baneri ir norobežota reklāma interneta mājas lapās, kas parasti izvietota tās augšmalā. LNT ziņas saņēmušas brīdinājuma vēstuli, kurā teikts, ka uzklikšķinot uz banera parādās, piemēram, Hansabankas mājās lapai ļoti līdzīga interneta lapa. Klientam paprasa ievadīt paroli, kodus un to viņš arī izdara. Viņam par to pasaka paldies, jo veiksmīgi piedalījies loterijā un jāgaida tikai rezultāti, bet patiesībā izrādās, ka tā nemaz nav bankas mājās lapa, bet cilvēki savas paroles un datus pats ierakstījis hakeru lapā. Paroli un kodus pēc tam izmanto, lai cilvēku apzagtu – no bankas konta izņemtu naudu. Vienkārši un eleganti, secināts saņemtajā brīdinājuma vēstulē.
Arī pati Hansabanka vakar ir saņēmusi šādu vēstuli. Izmeklēšanā secināts, ka pastiprinātām bažām neesot pamata, jo vēstules autors vēlējies tikai savas paziņas brīdināt, ka tā var notikt. Banka saka – tas ir labi, ka top šāds brīdinājuma vēstules, jo internetā ir daudz krāpnieku.
Ģirts Bērziņš, Hansabankas Produktu attīstības un IT daļas vadītājs: „Tiek izsūtītas īstenībā, diezgan banālas vēstules, tiek gaidīta lētticīgu cilvēku atsaucība. Izrādās, ka pasaulē ir diezgan daudz cilvēku, kas mēdz noticēt un izpaust. Ir lasāmi fakti, ka tiešām cilvēku nauda šādā veidā ir bijusi izkrāpta.”
Report.: LNT ziņas noskaidrojušas, ka Latvijā ir bijis mēģinājums šādi izkrāpt naudu, taču cilvēki necieta, jo krāpnieks nebija profesionāl nostrādājis, bet pasaulē šāds krāpšanas veids ir ļoti populārs.
Ģirts Bērziņš: „Cilvēki, kam ir šīs publiskās e-pasta adreses, ārvalstu, vismaz reizi nedēļā saņems uzaicinājumu, es domāju, it kā sūtītu no bankas, lai atjaunotu identifikācijas kodus. Es personīgi esmu saņēmis vismaz 20 šādas dažādus e-pastus. Šāda sērga pasaulē pastāv.”