Medicīniskais laika tips – otrais, labvēlīgs... Šāda veida informācija sastopama gandrīz jebkurā laika ziņu vēstījumā. Pats dalījums labvēlīgajos un nelabvēlīgajos laika tipos ļauj noprast, ka patīkamāka diena būs, ja izziņots pirmais vai otrais tips. Taču – ko šis dalījums nosaka?
(Ne)Labvēlīgais tips (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā laika tipa maiņa ietekmē katru cilvēku un kā tas saistīts ar veselības problēmām? Par laika tipiem un laika apstākļu maiņas ietekmi stāsta Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras sinoptiķe Dinara Geršinkova.
Ik dienas viens no četriem
Laika tips tiek noteikts 24 stundu ilgam periodam jeb diennaktij. To nosakot, vērā tiek ņemtas temperatūras, spiediena izmaiņas, vēja stiprums, gaisa mitrums un nokrišņu daudzums. Īsumā četrus medicīniskos laika tipus varētu raksturot šādi:
Pirmais, īpaši labvēlīgais tips saistīts ar pavisam nelielām atmosfēras spiediena izmaiņām (+ – 1...5 milibāri, dažkārt pat bez tām). Arī temperatūras izmaiņas diennakts laikā ir nelielas un dabiskas – respektīvi, minimālā diennakts gaisa temperatūra ir naktī, bet maksimālā – dienā. Lēns vējš (līdz 5 metriem sekundē). Gaisa mitrums ir mūsu klimatam atbilstošas normas robežās. Bez nokrišņiem (ziemās varētu nedaudz snigt).
Otrais tips – arī labvēlīgs. Atšķirībā no pirmā laika tipa, tajā ir nedaudz jūtamākas spiediena izmaiņas (+– 5...8 milibāri) diennaktī. Iespējami īslaicīgi nokrišņi. Temperatūras svārstības ir normas robežās. Vēja ātrums – mērens, parasti nedaudz palielināts (4-7 m/s).
Trešais – nelabvēlīgais – laika tips parasti ir saistīts ar ciklonu darbību. Kad ciklons atrodas virs kādas teritorijas, spiediena izmaiņas kļūst jūtamas. Vispirms spiediens krīt, pēcāk sāk augt. Jo spēcīgāks ir ciklons, jo īsākā laika periodā šīs izmaiņas notiek. Spiediena izmaiņas savukārt izraisa vēja pastiprināšanos. Atmosfēras spiediena izmaiņas ir diezgan lielas (+– 8...10 milibāri diennaktī). Nokrišņi – mēreni. Temperatūra ir nepastāvīga, ar lielām svārstībām, iespējamas arī anomālas temperatūras svārstības, respektīvi, naktī gaisa temperatūra ir augstāka nekā dienā. Vējš parasti ir spēcīgs – brāzmās virs 15 m/s. Iespējams pērkona negaiss.
Ceturtais laika tips ir līdzīgs trešajam, tikai visas minētās pazīmes ir vēl spēcīgāk izteiktas: ļoti krasas spiediena izmaiņas (līdz pat 12 milibāriem diennaktī). Ļoti spēcīgs vējš – brāzmās līdz 20-25 m/s.
Sinoptiķi novērtē sinoptisko situāciju kopumā, un, lai iedzīvotājiem vieglāk būtu saprotami uzskaitītie indeksi (spiediens, vēja ātrums u.c.), prognozei tiek pievienots klāt laika tips. Kā izrādās, citviet pasaulē šāds dalījums četros tipos nebūt nav populārs – sinoptiķe Dinara Geršinkova pat pieļauj domu, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur šis dalījums tiek pielietots.
Latvijā visbiežāk sastopams ir otrais laika tips. Trešais tips dominē rudenī – tas saistīts ar ciklonu darbību. Taču visretāk sastopamais ir ceturtais laika tips.
Meteopātija – laika apstākļu izmaiņu jušana
Pirmie novērojumi par slimību un laika apstākļu saistībām veikti pēc Pirmā pasaules kara – Lielbritānijā kāds ārsts ievērojis, ka cilvēki ar amputētām rokām un kājām pastiprināti mokās ar sāpēm pirms cikloniskajām laika izmaiņām. Vēlāk slimību saasināšanās noteiktos laika izmaiņu brīžos tikušas pētītas sistemātiski, un sakarības apstiprinājušās.
Tā dēvētā meteopātija jeb spēja just laika apstākļus un to izmaiņas ir gandrīz pusei cilvēku – ap 40%. Sieviešu vidū meteopātija ir biežāk sastopama – ap 50% sieviešu jūt laika apstākļu maiņu. Turklāt jutība pastiprinās gadu gaitā – mazi bērni ārkārtīgi reti izjūt laika maiņu, bet veciem cilvēkiem tā ir bieža parādība.
Visbiežāk jutība izpaužas, saasinoties kādām slimībām: saasinās sirds slimības un galvassāpes, arī kaulu slimības. Mazinās koncentrēšanās spējas. Konstatēts, ka meteopātija biežāk raksturīga pilsētniekiem, kā arī cilvēkiem, kas strādā garīgu, nevis fizisku darbu. Parasti lielākā daļa jutīgo cilvēku slikti jūtas jau īsu brīdi pirms laika tipa izmaiņām.
Ja ir aizdomas, ka atsevišķas kaites vai slimības saasinās, mainoties laika apstākļiem, tad cilvēkam būtu ieteicams pavērot laika prognožu un veselības problēmu saistību. Kādēļ? Galvenokārt jau tāpēc, ka tādējādi jau laikus ir iespējams paredzēt savu pašsajūtu – piemērotāk saplānot dienas režīmu, ja nepieciešams, iegādāties vajadzīgās zāles. Pati sinoptiķe atzīst, ka viņai ir migrēna, kas saasinās līdz ar noteiktu laika tipa maiņu: „Tuvojoties trešajam laika tipam, zinu, ka mani mocīs galvassāpes. Ja laikus iedzeru zāles, tad nelabvēlīgā laika tipa diena paiet bez sevišķa diskomforta.”
Kā novērst meteopātijas izpausmes
Vai laika maiņas izraisītās veselības problēmas iespējams novērst? Pavisam izvairīties no sava organisma reakcijas uz laika maiņu, šķiet, nav iespējams. Tomēr ir ieteikumi, kurus ievērojot nelabvēlīgā laika tipa dienas nešķitīs tik nepanesamas.
Padomi, kas būtu jāievēro cilvēkiem, kuriem ir meteopātija:
Sekot līdzi laika tipa izmaiņām; Tuvojoties laika tipa maiņai, pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā; Atkarībā no asinsspiediena un citām organisma īpatnībām ieteicams vai nu nelietot kafiju un melno tēju, vai arī tieši otrādi – pastiprināti lietot; Ieteicams kārtīgi izgulēties.
Sinoptiķiem itin bieži tiek uzdots jautājums: kādēļ ir ne mazums cilvēku, kas slikti jūtas tieši tajās dienās, kad ir labvēlīgais laika tips? D. Geršinkova skaidro: „Minētais četru tipu dalījums ieviests padomju laikos, sinoptiķiem sadarbojoties ar kūrortu un sanatoriju ārstiem – tika novērots, ka pirmais un otrais laika tips uz vairākumu cilvēku iedarbojas labvēlīgi vai neitrāli, taču trešais un ceturtais bieži vien pastiprina dažādu slimību izpausmes. Tika ņemti vērā statistikas dati, kas to apstiprināja. Taču katrs cilvēks ir individuāls, un tas vien, ka vairākumam cilvēku novērojamas kādas pazīmes, vēl nenozīmē, ka tā ir visiem. Ir cilvēki, kuru organisms jūt diskomfortu tieši pie tādiem laika apstākļiem, kas atbilst pirmajam medicīniskajam laika tipam. Pirmais laika tips parasti ir saistīts ar anticiklona darbību, bet anticiklons – ar paaugstinātu spiediena lauku, kas daļai cilvēku liek justies sliktāk nekā parasti. Taču šādu cilvēku statistiski ir mazāk.”
Dažkārt cilvēks, kas parasti nereaģē uz laika tipa maiņu, nonākot citā vidē, šī izmaiņas var sākt just. Tas izskaidrojams ar to, ka cilvēka organisms ir pielāgots dzīves vietai, kur viņš pavada visvairāk laika. Ja dzīves vieta tiek mainīta, organismam nepieciešama adaptācija – pielāgošanās ne vien laika joslai, bet arī klimatam. Kamēr adaptācija nav notikusi, organisms var daudz jutīgāk reaģēt uz laika tipu maiņu un citiem faktoriem, kas iepriekšējā dzīvesvietā organismu sevišķi neietekmēja. Dažādās vietās atšķiras temperatūras režīmi (tādēļ cilvēki no Ziemeļiem nereti jūtas slikti Dienvidu zemēs), gaisa mitrums, gaisa spiediens un citi faktori.
Kā jau minēts, laika tips tiek noteikts, ņemot vērā visu meteoelementu izmaiņas 24 stundu ilgā periodā. Taču jāpiebilst, ka bez faktoriem, kas tiek ņemti vērā, nosakot medicīnisko laika tipu, ir arī vēl citi, kas var ietekmēt cilvēka pašsajūtu: piemēram, saules aktivitāte un magnētiskās vētras. Un, protams, paralēli sinoptiskajiem veselības pasliktināšanās iemesliem eksistē dažādi medicīniski un psiholoģiski sliktās pašsajūtas iemesli. Līdz ar to ne vienmēr ir iespējams nepārprotami zināt, kas vainojams pēkšņās, neregulārās galvassāpēs vai sirds problēmās. Taču novērot savu organismu un izprast tā režīmu ir pat ļoti ieteicams.