Premjers — kāpēc gan ne Šlesers? (51)

V. Krustiņš: — Vērojot jaunās valdības veidošanu, šķiet, ka galvenais jautājums ir, nevis kā radīt labējā vairākuma valdību, bet gan — kurš sēdēs opozīcijā. A. Šlesers: — Tā gluži nav. Pirmkārt, Tautas partija Emša valdību gāza nepiemērotā laikā, jo ir apdraudēta gan valsts budžeta apstiprināšana, gan lata piesaiste eirai... Tautas partija savu lēmumu nesaskaņoja ne ar Zaļo un zemnieku savienību, ne Pirmo partiju. — Bet ar savām interesēm... — Tautas partijai nav skaidru argumentu, kāpēc vajadzēja gāzt valdību. Lai gan, protams, galvenais arguments ir pašvaldību vēlēšanas. Tautas partija grib uz pašvaldību vēlēšanām iet ar savu premjeru. — Bet kāda gan tautai daļa, ko viņi gribēja vai negribēja!? — Pirmā partija nebija tā, kas lēma gāzt Emša valdību. Tādēļ uzdodiet šo jautājumu Tautas partijai. — Latviešu tautai ir pasaka, kāpēc vilkam gribējās kost aitas. Tāpēc, ka vilkam gribējās ēst. Kas tur vēl ko prātot — Tautas partijai vajag varu! — Ņemot vērā, ka šis solis tomēr nebija saskaņots ar koalīcijas partneriem, tas, protams, radīja diskomfortu Tautas partijas partneros. Pašlaik izveidojusies situācija, ka Tautas partijai ir savs premjera kandidāts un "Jaunajam laikam" — savs. Atcerēsimies, ka savulaik "Jaunais laiks", gribēdams visu varu ņemt savās rokās, nonāca opozīcijā. Tāds pats liktenis var sagaidīt arī Tautas partiju. Nevienai partijai šodien nav garantiju, ka tā būs pozīcijā. Tieši tāpēc, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir atlikuši divi gadi, ir nepieciešams izveidot tādu valdību, kas varētu nostrādāt šos divus gadus. Valsts prezidente līdz 22. novembrim devusi laiku partijām, lai tās apspriestos savā starpā un piedāvātu tādu koalīcijas modeli, kurš varētu nostrādāt vismaz līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. — Precīzi runājot, jūs vēlaties, lai būtu pagaidu valdība, kas nostrādātu līdz nākamajai Saeimai... — Pusgads vai astoņi mēneši ir par maz — valdībai ir jābūt ilglaicīgai. Es novēlētu nākamajai valdībai nostrādāt vismaz divus gadus. — Nevēliet trešā personā! Jūs taču pats piedalāties valdības veidošanā. Kas to var zināt, vai jūs pats to valdību vēl nevadīsiet! Jauns, enerģisks cilvēks, kuram ir prestižs arī pie Valsts prezidentes, kurš nepieder ne pie šķēlistiem, ne repšistiem, partijai ir virkne sasniegumu... Vienīgi ja nebūtu tās Muižnieka integrācijas, kas daudziem latviešiem nav pa prātam. Kāda būs pirmās partijas loma valdības veidošanā? — Emša valdības laikā Pirmajai partijai bija diezgan saspīlētas attiecības ar "Jauno laiku" un tādēļ bija diezgan grūti prognozēt, kas notiks, ja būs kādas pārmaiņas. Pēc valdības krišanas "Jaunais laiks" ir izvērtējis Pirmās partijas darbību un pārliecinājies, ka Pirmās partijas izglītības ministrs diezgan konsekventi īstenojis izglītības reformu, ka iekšlietu ministrs Jēkabsons, izraidot Kazakovu no Latvijas, apliecinājis, ka Pirmā partija nav nekāds promaskavisks veidojums, bet gan partija, kas aizstāv nacionālās intereses. Tādējādi "Jaunajam laikam" vairs nav to bažu par mūsu partiju, kas tika paustas iepriekš. Mēs apsēdāmies pie sarunu galda un vienojāmies, ka starp mums vairs nav pretrunu, kas liegtu kopā strādāt nākamajā valdībā. Pēc šīs tikšanās mainījās arī Pirmās partijas un tēvzemiešu attiecības. Tiekoties ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vadību Straumes kungu un Grīnblata kungu, mēs konstatējām, ka arī mūsu sadarbība nākamajā valdībā ir iespējama. Pirmā partija šodien ir starp tām partijām, kas var ieņemt nozīmīgu vietu jaunajā valdībā. Protams, būtiska loma jaunās valdības veidošanā būs Valsts prezidentei. Tā kā partijas vēl nav vienojušās par galīgo koalīcijas modeli, prezidentei būs jāvērtē, kādu koalīciju viņa vēlētos redzēt. Viņai būs daudz jautājumu partijām. Prezidente tomēr nav nekāda klases audzinātāja — viņa var ieteikt premjera kandidātu, bet to izvēlēsies Saeima ar balsu vairākumu, un Saeimas izvēle var būt pilnīgi pretēja. Vai tā kritika un pārmetumi, kuru jūs diezgan bagātīgi un reizēm arī trāpīgi veltījāt "Jaunajam laikam" un "Jaunais laiks" — jums, ir savstarpēji atsaukta? — Pirmajai partijai ar "Jauno laiku" kā partiju nav bijušas lielas pretrunas. Ir bijušas atsevišķas līderu domstarpības, it īpaši ar iepriekšējo Ministru prezidentu Einaru Repši. Bet mēs vienojāmies neskatīties pagātnē, pavilkt zem tās svītru. Abas puses atzina savas kļūdas. Būtiski šajā abu partiju tuvināšanas procesā bija "Jaunā laika" pozīcija. Pirmā partija nekad neteica, ka nestrādās ar "Jauno laiku". "Jaunais laiks" bija tas, kas teica, ka nestrādās vienā valdībā ar Pirmo partiju, tāpēc mūsu pozīcija attieksmē pret "Jauno laiku" nebija jāmaina. Atsevišķu cilvēku viedokļu atšķirība nedrīkst būt par pamatu divu partiju domstarpībām. — Jauki. Vai "Jaunais laiks" līdz ar to ir noņēmis arī visus apvainojumus par Pirmo partiju kā prokrievisku? — Ņemot vērā, ka "Jaunais laiks" ir apstiprinājis gatavību strādāt kopā ar Pirmo partiju, mums vairs nav pretrunu. Mēs esam darbos pierādījuši, ka Pirmā partija īsteno Latvijas valsts intereses, nevis intereses, par kurām kāds kaut kur ir izteicies. — Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" varējām pārliecināties, ka sabiedrība vēlas valdību bez Tautas partijas... — Es negribētu ņemt atsevišķas aptaujas par pamatu, kā būtu jāveido valdība. Ir pāragri šodien teikt, ka "Jaunais laiks" ir labāks par Tautas partiju vai otrādi. Līdz 22. novembrim Pirmā partija vēlas konstruktīvas sarunas ar abām lielākajām partijām par vairākiem konkrētiem jautājumiem. Viens no tiem — nākamā gada valsts budžets. Pašlaik par 2005. gada budžetu ir dažādi viedokļi. "Jaunais laiks" ir teicis, ka budžets jāveido pēc Repšes valdības principiem (jāsamazina ministriju administratīvie izdevumi), gan "Jaunais laiks", gan Tautas partija ir pateikusi, ka apmēram piecdesmit miljoni latu ir jānovirza veselībai, tāpēc mēs vēlamies šīm abām partijām pajautāt, uz kā rēķina tās vēlas sakārtot veselības aprūpi. Mēs neatbalstīsim valdību, kura vēlēsies atņemt naudu māmiņu un pedagogu algām vai nepamatoti samazināt līdzfinansējumu Eiropas strukturālo fondu apguvei. — Viņi jums atbildēs, ka Šlesers raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņoja, ka viņš sagādāšot piecdesmit miljonus. — Jā, es tā teicu. Pirmā partija, strādājot gan Repšes, gan Emša valdībā, ir bijusi neapmierināta ar nodokļu iekasēšanas prognozi. Mēs uzskatām, ka tā vienmēr bijusi pārāk pesimistiska, un divreiz mūsu pusē ir bijusi taisnība, ko apliecinājuši fakti. Repšes valdības laikā ekonomikas ministrs Lujāns bija izstrādājis aprēķinu, kas parādīja, ka gada beigās valsts budžets saņems papildus vismaz astoņdesmit miljonus latu. Lielās diskusijās un strīdos Finanšu ministrija piekrita palielināt nodokļu ieņēmumu prognozi par 30 miljoniem latu. Gada beigās pārliecinājāmies, ka Lujāna aprēķins bijis pareizs. Šogad kļūdaina bija uzņēmumu ienākuma nodokļa prognoze — budžets saņēma par divdesmit miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots. Pirmā partija ir gatava uzņemties politisku atbildību par nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu prognozes palielināšanu par 50 miljoniem latu un nodrošināt šo konkrēto līdzekļu iekasēšanu. Ja gadījumā kāds koalīcijas partneris nebūs gatavs deleģēt finanšu ministru, kurš varētu uzņemties atbildību par šo papildu piecdesmit miljonu iekasēšanu, Pirmā partija ir gatava piedāvāt savu finanšu ministru, kas to spēs. Tādējādi mēs varētu atrisināt veselības aprūpes problēmas un nevajadzēs domāt, kuru nozari apcirpt. Diemžēl ne "Jaunais laiks", ne Tautas partija vēl nav gatava tam piekrist. Te rodas jautājums — kāpēc šīs partijas nevēlas palielināt valsts budžeta ieņēmumus un tos iekasēt? — Tāpēc, ka abas partijas ir savstarpēji neuzticīgas. — Tad laikam Pirmajai partijai jaunajā valdībā būs jāņem finanšu ministra portfelis. — Finanšu ministram un premjeram jānāk no vienas partijas! — Ja "Jaunais laiks" un Tautas partija nespēs vienoties par premjera kandidātu, tad, iespējams, ņemsim arī to premjera portfeli. — Tā jums tas putniņš varētu ielēkt rokā, jo vienmēr jau kādi divi nespēj vienoties! — Ja "Jaunā laika" un Tautas partijas sarunas nonāks strupceļā, Pirmā partija var uzņemties valdības vadīšanu, bet nekādā gadījumā es negribētu to izvirzīt kā prioritāti. — Vismaz viens cilvēks godīgi pasaka, ka viņš varētu būt premjers, nevis slēpjas aiz Valsts prezidentes muguras. Paldies par atklātību! Bet kā tādā gadījumā būs ar minoritāšu konvenciju — vai jūs ar "Jauno laiku" vienojāties, ka tā jāparaksta? — Latvijā ikvienam cilvēkam, kas ir lojāls šai valstij, jājūtas kā savās mājās. Tie cilvēki, kuriem Latvija nav pievilcīga, var doties gan uz austrumiem, gan rietumiem. Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai — latviešu valodai, bet vienlaikus mums ir jādomā, lai sabiedrība neradikalizētos. Mēs nedrīkstam visus dalīt divās grupās — labējie ir latvieši, bet kreisie — krievi. Politikā labējs un kreisais nenozīmē etnisku piederību. Ir nepieciešams konsolidēt tos cilvēkus, kas ir par vienotu Latviju, — mēs nevaram pieļaut, ka Latvijai ir jāattīstās, ņemot par pamatu divus lozungus "Latvieti, nepadodies!" un "Krievi nāk!". Ja mēs runājam par kopienām, mums ir jāatver acis un jāsaka, ka viena un tā pati informācija, ko pasniedz latviešu un krievu prese, bieži ir ļoti atšķirīga. Man, šķiet, ir pienācis pēdējais brīdis kopīgiem darbiem apvienoties latviešiem ar tiem krievvalodīgajiem, kuri ir par vienotu Latviju. Pirmā partija ir par saticību un mieru, par to, lai latvieši justos kā savās mājās. — Vai tā informatīvā telpa ir pretrunīga, tādēļ ka Latvijā dzīvo vairākas tautības vai tādēļ ka ir spēki, kas rada dažādus laikrakstus? — Prese ir privātajās rokās, un, kas maksā, tas pasūta mūziku. Lai informācija nebūtu vienveidīga, jādara viss, lai pēc iespējas lielāka konkurence nostiprinātos arī krievvalodīgajā presē. — Kā jūs vērtējat to, ka tiek dibināta organizācija, kas deklarē krievu uzņēmēju nodalīšanos kaut kādā savā kopienā? — Es ceru, ka arī Tieslietu ministrija izvērtēs ne tikai vienas vai otras organizācijas dibināšanas juridisko aspektu, bet arī organizācijas konkrētos mērķus. — Klausoties jaunās valdības radīšanas procesa debates, rodas iespaids, ka viss ir novirzījies tikai uz dažām lietām, galvenokārt uz veselības problēmām, un ka citu problēmu Latvijā vairs nav. Sak, ja tās veselības aprūpes problēmas dabūsim no kakla nost, tad mierīgi varēsim dzīvot līdz nākamajām vēlēšanām! — Es jums pilnīgi piekrītu. Tieši tāpēc Pirmajai partijai notiks sarunas gan ar "Jauno laiku", gan Tautas partiju, lai saprastu nākamā gada valsts budžeta prioritātes. Pirmā partija ir pateikusi, ko budžetā neļaus mainīt, bet ir dažas citas lietas, kurām es gribētu pievērst uzmanību. Mēs neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, piešķirot šai nozarei piecdesmit miljonus latu. Pirmā partija uzskata, ka ir jāizvērtē, cik efektīvas ir visas slimnīcas, kā varētu notikt to reorganizācija. Nav normāli, ka Rīgas centrā 1. slimnīca ir pussabrukusi un tai nav naudas. Tajā pašā laikā Rīgā joprojām trūkst viesnīcu. Kāpēc gan lai šo slimnīcu nepārdotu atklātā izsolē par pamatīgu naudas summu, lai tur varētu uzbūvēt vienu pamatīgu viesnīcu rajonu, bet par iegūto naudu uzceltu vienu kārtīgu slimnīcas kompleksu tādā kvalitātē, lai tur varētu ārstēties ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārzemnieki. Pateicoties lētajām aviokompānijām, Latvija kļūst arvien sasniedzamāka. Mūsu partijas valdes loceklis mikroķirurgs Jānis Zaržeckis ārstē daudzus pacientus no ārvalstīm, jo medicīnas pakalpojumi Latvijā ir augstā kvalitātē un samērā lēti. Kāpēc mūsu ārstiem jābrauc strādāt uz citu valstu klīnikām? Labāk nodrošināsim tādus apstākļus, lai ārzemnieki varētu ārstēties mūsu valstī. Pirmā partija piedāvā medicīnā investēt līdzekļus, piesaistot privāto kapitālu, un būvēt jaunas slimnīcas. To pašu Pirmā partija piedāvā arī izglītībā. Kā piemēru gribētu minēt Stokholmas izglītības un zinātnes centru, kurā studē un strādā pārstāvji no visas pasaules un kurš rada milzīgu pievienoto vērtību. Ja mēs varētu uzstādīt mērķi, ka līdzīgs centrs ir jāizveido arī Latvijā, mēs panāktu, ka pie mums brauktu mācīties daudz ārzemnieku. Ir izveidota valsts autoceļu struktūra, kurai dots uzdevums paralēli valsts finansētajām programmām un Eiropas strukturālajiem fondiem piesaistīt arī privāto kapitālu, lai nākamajos piecos sešos gados nodrošinātu Latvijas autoceļu atbilstību augstākajiem Eiropas ceļu standartiem. Ainars Šlesers: — Mums jāpanāk, lai iedzīvotāji par savu darbu Latvijā saņemtu pienācīgu algu — uzskatu, ka vidējā alga būtu jāpalielina vismaz līdz 500 latiem. Vietējo un ārvalstu investīciju piesaiste Latvijai ir vienīgais veids, kā attīstīt valsti. Ir nepieciešams, lai nākamajos desmit gados kopprodukts turpinātu pieaugt par vairāk nekā astoņiem procentiem gadā. Toties inflācijai nākamajos gados jāsamazinās līdz trim četriem procentiem. Sadarbība starp privāto sektoru, valsti un pašvaldībām ir vienīgais pareizais modelis, kā valstij attīstīties. — Bet šos mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja Pirmā partija paliks valdībā. — Protams. — Ko jūs darīsiet, lai tas notiktu? — Mēs konsultēsimies ar pārējiem koalīcijas partneriem. Pirmā partija ir gatava nākt valdībā ar konkrētu rīcības programmu. Daudz kas būs atkarīgs no profesionāļiem, kas strādās nākamajā valdībā. Būtu noziedzīgi, ja tiktu apstādināta reforma aviācijā, ja pēkšņi kāds teiktu, ka lidojumiem jāatjauno augstās cenas, ka ārstiem jāpaaugstina algas, neveicot veselības aprūpes reformu... Mums tikai jārada apstākļi, lai tas tā nebūtu. — Jūs sakāt — tikai! Ar to ir par maz — jums tas ir jāizcīna! — Pirmajai partijai ir konkrēta programma nākamajiem gadiem, un laikā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām reformas var iesākt tā, lai pēc tam tās vairs nevarētu apturēt. — Vai jums ir uzrakstīta valdības deklarācija tādā izpratnē, lai to varētu sākt pildīt, ja jūs uzņemtos vadīt valdību? — Mums ir rīcības programma. Šīs lielās reformas nav saistītas tikai ar valsts budžetu, bet gan ar politisko uzstādījumu, ar attieksmes maiņu un ar sadarbību starp valsts, pašvaldību un privāto sektoru. Esmu pārliecināts, ka nākamajos gados mēs varam piesaistīt ne tikai simtiem miljoniem latu, bet miljardiem latu investīciju. Esmu pats redzējis, kā tas notiek Latvijai līdzīgās valstīs, piemēram, Īrijā. Tur uzplaukums sākās nevis ar Eiropas strukturālo fondu ieplūšanu, bet gan tad, kad fondu naudai pievienojās privātās un valsts investīcijas — mazajā Īrijā no 90. gadu sākuma līdz 2000. gadam tika investēti miljardi. Kad biju uzņēmējs un man bija vairāk brīva laika, braucu uz Ameriku studēt, kā tur strādā uzņēmējdarbības centri, to esmu pētījis daudzās Eiropas valstīs, Apvienotajos Arābu Emirātos, esmu vērojis, kā attīstās Malaizija, Ķīna, Honkonga un citas valstis. Neviens modelis simtprocentīgi neder Latvijai, bet no katras valsts ir iespējams kaut ko paņemt. Mums ir jābeidz raudāt, ka esam maza un nevarīga valsts.