Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki ir neapmierināti seksā, izrādās, esot fakts, ka viņi par maz savā starpā runā. Vai šim pieņēmumam ir reāls pamatojums?
Gulta nav vieta, kur pļāpāt
Māris: “Vienīgā reize, kad man runāšana palīdzēja, bija pirms diviem gadiem, kad iepazinos ar savu sievu. Tā kā mēs viens otru gandrīz nepazinām, bet ļoti ātri jau atradāmies gultā, bija tikai pašsaprotami, ka ātri vajadzēja izrunāt, kas kuram ir pieņemams un kas ne. Bet visā visumā tomēr uzskatu, ka no runāšanas nav nekādas jēgas. Seksā ir jādara viss, un gan jau sajutīsi, ja partnerei kaut kas nepatiks. Vismaz mums tā ir, es atļaujos visu, bet, ja viņai kaut kas no tā visa šķiet nepieņemami, viņa māk to norādīt. Kā? Piemēram, atvirzot manu roku. Gulta nav vieta, kur pļāpāt. Gultā ir jādara kaut kas cits.”
Vajag izrunāties
Ilmārs: “Esmu viennozīmīgi par to, ka runāšana palīdz seksā. Neaprotu tās sievietes, kuras gadiem guļ ar impotentu, no kura pašām nav nekādas jēgas, bet skaļi pateikt to baidās. Kāpēc cilvēkam ir mēle? Tas ir orgāns, kurš palīdz ne tikai izjust dažādas grašas, bet arī runāt. Neakceptēju dumju tērzēšanu vai pilnīgi nesakarīgas runas pirms, pēc vai vēl trakāk - seksa laikā. Bet, ja tas viss ir par lietu un palīdz kādam labāk izjust otru, runājiet.”
Vairāk runā sievietes
Juta: “Tā kā lielākā daļa vīriešu ļoti maz runā, uzskatu, ka runāšana par seksuāla rakstura tēmām vairāk raksturīga ir tieši sievietēm. Mans vīrs nekad nav runājis par to, ko viņš vēlētos, vai centies noskaidrot, ko vēlos es. Es kā īsta sieviete esmu par runāšanu un jo vairāk, jo labāk. Diemžēl tā nedomā mans vīrs. Laikam tomēr vīriešiem ir savādāka domāšana nekā sievietēm.”
Kā citādi zināt, ko otrs gaida no seksa?
Agnija: “Protams, runāšana palīdz seksā. Kā gan citādi viņš zinās, ko es no seksa gaidu? Tās, kuras regulāri žēlojas, ka ir neapmierinātas, - pašas vainīgas. Nezinu nevienu vīrieti, kurš ir tik debils, ka pēc pateikšanas ko un kā viņš tā arī nedarītu.”