Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visi zina, kas notiek ar caurulēm, ja tajās spiediens ir pārāk augsts vai zems. Taču par savām iekšējām caurulēm – asinsvadiem aizdomājamies reti. Zinām, ka jebkura veida cauruļu darbību ik pēc laika vēlams pārbaudīt (izmērīt asinsspiedienu) un uzturēt labā kārtībā (ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus). Un tad arī viss būs kārtībā!
Tomēr praksē šīs šķietami vienkāršās sakarības prasās pēc pamatīgas un skaļas sludināšanas. Kā nu ne, ja, piemēram, pētījumi par paaugstinātu asinsspiedienu liecina, ka tas skar aptuveni pusi Latvijas iedzīvotāju? Kā nu ne, ja šīs novirzes no normas visbiežāk saistītas ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, un tieši šīs slimības Latvijā ir iedzīvotāju mirstības cēlonis nr. 1?
Sarežģījumi palielinās līdz ar gadiem, taču der atcerēties, ka pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens – ārstu vārdiem runājot, hipotensija un hipertensija – cilvēku nepiemeklē vienā dienā. Kāda ir labākā šo slimību profilakse un kad īsti ir pamats bažām, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes iekšķīgo slimību katedras asociētais profesors Jānis Jirgensons. Kādu asinsspiedienu var uzskatīt par normālu?
Pēc profesora skaidrotā, asinsspiediens – asins plūsmas spiediens artērijās, kas vada asinis no sirds uz pārējām ķermeņa daļām, apgādājot tās ar skābekli un citām dzīvībai nepieciešamām vielām, tiek fiksēts, iegūstot divus rādītājus. Visaugstākais (sistoliskais) apzīmē maksimālo spēku, ar kādu saraujas sirds, izgrūžot ārā asinis, savukārt zemākais (diastoliskais) tiek fiksēts sirds atslābšanas brīdī un atspoguļo asinsvadu sistēmas stāvokli. Par normālu tiek uzskatīts tāds asinsspiediens, kad augšējais rādītājs ir mazāks par 140 un apakšējais par 90 mmHg. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, veselam cilvēkam asinsspiedienu būtu ieteicams izmērīt ik pēc diviem gadiem. Ārsta apmeklējuma laikā to var palūgt izdarīt viņam, taču, ja ir mērīšanas aparāts, asinsspiedienu varat izmērīt sev pats.
Jānis Jirgensons labāk iesaka iegādāties automātiskos vai pusautomātiskos mērītājus, jo ar tiem ir mazāka iespēja mērot kļūdīties, kā arī priekšroku dot ap augšdelmu liekamajiem aparātiem – tie garantē lielāku precizitāti. Pēc viena mērījuma datiem satraukties lieki
Asinsspiediena nobīdes no normas pa reizei var piemeklēt katru. Ikvienam var būt pazīstamas stresa situācijas, kad liekas, tavus sirdspukstus spētu sadzirdēt pat apkārtējie, vai arī gluži pretēji – pārņēmis tāds slābanums, ka jāmeklē uzmundrinājums kafijas krūzē. Kā skaidro profesors, bažām par paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu pamats rodams tikai tad, ja šīs atkāpes no normas novērojamas nedēļām un mēnešiem ilgi. Tieši tāpēc par vienreizējā mērījumā iegūtajiem negatīvajiem datiem raizēties ir lieki. Ja tomēr radušās aizdomas, mērījumus veic atkārtoti, un tikai tad var objektīvi spriest par patieso ainu.
Jāpiebilst, ka ārstu vidū ir pazīstams jēdziens „baltā virsvalka sindroms”, kas izskaidro tādu fenomenu, ka asinsspiediena mērījuma dati veidojas augsti tieši ārsta klātbūtnē. Gadās, ka tieši šinī brīdī cilvēks ļoti uztraucas, kas, protams, atsaucas arī uz rezultātiem, tādēļ ticēt var tikai atkārtotiem mērījumiem.
Paaugstināts asinsspiediens – bumba ar laika degli
Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts spiediens 140/90 mmHg un augstāks. Bet tā kā šajā ziņā mediķu domas mēdz dalīties, Jānis Jirgensons domā, ka spiedienu par paaugstinātu mēdz dēvēt tad, „kad tā ārstēšana dod vairāk labuma nekā ļaunuma.”
Taujāts pēc pazīmēm, kas liecinātu par lēcienu virs normas, ārsts stāsta, ka tās nav viegli atšifrējamas. „Daļa cilvēku jūt, ka kaut kas nav kārtībā, – ir galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, vemšana. Bet problēma ir tā, ka simptomu bieži nemaz nav. Un pirmais simptoms – insults – pārsteidz cilvēku nesagatavotu, kad jau ir grūti ko vērst par labu.” Visbiežāk tā arī notiek – cilvēks jūtas labi, sīkus signālus nepamana un ārstēties sāk tikai tad, kad piemeklējušas komplikācijas. Tās, protams, atstāj negatīvas sekas. Lai novērstu tālākus sarežģījumus, jātiecas panākt spiediena normalizēšanos. „Paaugstināts spiediens ir kā bumba ar laika degli. Tā netraucē, bet vienā mirklī sprāgt. Un nav cerību, ka tā nenotiks. Vai tas būs pēc 10 gadiem vai varbūt jau rīt, skaidri nevar zināt neviens. Komplikācijas var būt dažādas – visbiežāk tas ir insults, arī infarkts, sirds mazspēja un – jā, arī pēkšņa nāve. Retāk paaugstināts asinsspiediens var radīt redzes vai nieru darbības traucējumus. Lai arī šī saistība nav viennozīmīgi apstiprināta, paaugstinātu asinsspiedienu kā riska faktoru saista arī ar vecuma plānprātības un Alcheimera slimības attīstību,” norāda speciālists.
Par ārstēšanu runājot, Jānis Jirgensons atkārtoti uzsver, ka vispirms jākonstatē, vai tā tiešām ir arteriālā hipertensija, un tikai tad var sākt ārstēšanu. „Vārds „ārstēt” gan nav īsti pareizs, jo to parasti attiecinām uz kaitēm, kuras var izārstēt. Hipertensija nav izārstējama. Parasti tiek ieteiktas minimālas medikamentu devas, ar kurām spiedienu izdodas pazemināt, bet galvenais mērķis ir to noturēt šādā līmenī visu dzīves laiku. Lai arī psiholoģiski tas ne vienmēr ir vienkārši, ar to jāiemācās sadzīvot.” Taču, lai līdz tam nenokļūtu, gudri izmantot drošības garantu – ieteikumus slimības profilaksei.
Mazāk sāls, vairāk kustību!
Lai arī starp paaugstināta asinsspiediena cēloņiem visbiežāk min iedzimtību, liela nozīme ir arī dzīvesveidam un ēšanas paradumiem. „Lielu ļaunumu nodara sāls, ja to uzturā lieto pārāk daudz. Protams, arī galīga atteikšanās no sāls var būt veselībai kaitīga. Šeit runa ir par nesamērīgi lielu sāls patēriņu. Katrs pazīstam kādu cilvēku, kurš vēl pirms ēdiena pagaršošanas to kārtīgi pārkaisa ar sāli. Es ieteiktu sāls trauciņu no galda novākt vispār un iztikt ar to, cik pievienots ēdienam, to gatavojot. Protams, arī tur jāievēro mērenība,” iesaka speciālists, uzsverot, ka ēšanā vislabāk pieturēties pie veselīga uztura piramīdas nosacījumiem.
Sevis labad priekšroka dodama arī fiziskām aktivitātēm – gandrīz jebkam, kas līdzētu cīņā ar mazkustīgu dzīvesveidu. „Vienīgi nav rekomendējami sporta veidi ar lielu statisku slodzi, kā tas ir, piemēram, svarcelšanā. Viss pārējais – sporta spēles, skriešana, aerobika vai kas cits – ir ļoti ieteicams. Starp riska faktoriem, kas attiecas uz sirds un asinsvadu slimībām, kā būtisks atzīmējams arī palielināts ķermeņa svars. Par atbrīvošanos no liekā svara gan jāteic, ka reālo situāciju vērtējot, tā ir ļoti šaubīga lieta. Cilvēku, kas samazinājuši svaru un to arī saglabājuši ilgus gadus, ir ļoti maz. Visbiežāk tas atgriežas ar uzviju, bet nepārtraukta svara raustīšana arī var kaitēt veselībai. Tāpēc galvenais – nekrist diētiskās galējībās, bet mainīt savus paradumus – veselīgam uzturam un veselīgam dzīvesveidam jākļūst par ikdienu,” uzsver ārsts.
Zemam asinsspiedienam – uzmundrināšanās receptes
Ja paaugstināts asinsspiediens visbiežāk skar cilvēkus gados, tad pazemināts spiediens – hipotonija – vairumā gadījumu ir jaunu cilvēku problēma, bet starp pieaugušajiem ar to biežāk sastopas sievietes.
Pretēji hipertensijai, hipotonija ir draugos ar cilvēkiem, kuru ķermeņa svars ir zems. Par pazeminātu asinsspiedienu uzskatāms tāds, kas noslīdējis 100–90/65–60 mmHg. Par sevi tas signalizē, izsaucot galvas reiboņus, vājumu un nespēku. Strauji pieceļoties, sagriežas galva un jāmeklē, kur pieturēties, lai nenokristu no kājām. Sūdzības parasti ir no rīta, dienā cilvēks iestrādājas un jūtas labāk. Par sava veida pozitīvu aspektu var uzskatīt to, ka pazemināts asinsspiediens nekādus būtiskus veselības sarežģījumus radīt nevar. Tomēr tas ļoti ietekmē cilvēka pašsajūtu. Kaiti var ārstēt, taču kā atzīst Jānis Jirgensons, nevar solīt ļoti efektīvus rezultātus.
Bez medikamentiem ieteicama virkne vēl citu līdzekļu: vēsa duša un norīvēšanās ar dvieli, kafija, tēja, žeņšeņa un zeltsaknes preparāti – viss, kas palīdz atgūt mundrumu. Spiediena normalizēšanos sekmē arī fiziskas aktivitātes. Interesanti – kā ārstniecisks un profilaktisks pasākums tas ieteicams abos ārpusnormas spiediena gadījumos. Kā nu ne – treniņš ķermenim nozīmē arī sava veida treniņu sirdij un asinsvadiem!
Sirds un asinsvadi vēlāk pateiksies, ja tu...
...Ne vien ēdīsi veselīgāk un vairāk kustēsies, bet arī nesmēķēsi. „ Smēķēšana ir viena no lielākajām nelaimēm, kas veicina asinsvadu aizkaļķošanos jeb aterosklerozes veidošanos. Negatīvu ietekmi var atstāt arī pārmērīga alkohola lietošana. Kā norāda profesors Jānis Jirgensons, izvēle par labu veselīgam dzīvesveidam asinsvadiem un sirdslietās tūlītējus rezultātus uzreiz nenesīs. Tas notiks pakāpeniski vairāku gadu laikā. Taču, ja izmaiņu solis ir sperts, cilvēks jebkurā gadījumā ir ieguvējs. Der atcerēties: dzīvot veselīgāk nekad nav par vēlu!”