Pašreizējā vēlēšanu kampaņa ir ļoti sīva, un sociologi teju vai visās aptaujās kandidātu izredzes vērtē diezgan līdzīgi. Tas nozīmē, ka daudz ko var izšķirt no lielās politikas viedokļa pilnīgi sīkumi – kandidāta matu sakārtojums izšķirošo debašu laikā, apģērba izvēle un, pats par sevi saprotams, arī dzīvesbiedre. Jo vairāk tāpēc, ka gan Lora Buša, gan Terēza Heinca Kerija nebūt neslēpjas no prožektoru gaismām un cenšas pēc iespējas vairāk palīdzēt savām otrajām pusēm. Katra pa savam, bet, kura to dara efektīvāk – lielā mērā tas būs skaidrs pēc 2. novembra vēlēšanām. Vienmēr vīra pusē Lieki teikt, ka starta pozīcijas abām dāmām nebūt nebija vienlīdzīgas – Lora Buša pirmās lēdijas statusā jau pavadījusi četrus gadus, kuru laikā ne tikai viņai bijis iespējams iepazīties ar politikas kulinārijas mākslu, bet arī amerikāņiem dota iespēja iepazīt un izprast viņu. "Pirms četriem gadiem es sev vienmēr jautāju: vai gribi būt tāda kā Hilerija Klintone vai kā Bārbara Buša?" intervijā The Washington Post atceras Buša kundze. Tagad viņa sapratusi, ka viss nebūt nav tik vienkārši, turklāt parastajiem amerikāņiem atšķirībā no masu saziņas līdzekļiem, kas vienmēr cenšas cilvēku ielikt kādos rāmjos, ir daudz plašāka un niansētāka uztvere par to, kādai jābūt prezidenta kundzei. "Visas prezidentu sievas bijušas daudz komplicētākas personības, nekā cilvēki viņas uztvēruši," viņa saka. Daudzi Bušas atbalstītāji, minot iemeslu, kādēļ viņiem šķiet simpātiska pirmā lēdija, norādījuši, ka ļoti būtiski esot tas, ka viņa apzinās, ka prezidents tomēr ir Džordžs Bušs, nevis viņa pati. "Prezidents Bušs plāno...", "Esmu apmierināta, ka prezidents Džordžs Bušs gatavojas...", "Esmu lepna par savu vīru, jo..." – tā nereti sākas Loras Bušas izteikumi. "Viņa sevi nestāda augstāk par vīru. Viņa atbalsta savu vīru pilnībā. Un tā tam arī jābūt, jo viņas vīrs ir prezidents," Mail & Guardian Online slejās saka kāda Bušas piekritēja. Liekas, ka viņa pauž to amerikāņu viedokli, kuriem bija apnikusi iepriekšējā prezidenta Bila Klintona laulātās draudzenes Hilerijas Rodemas Klintones uzvedība. Brīžam pat nebija skaidrs, kurš īsti ir galvenais noteicējs ģimenē, Klintone uzņēmās nepaveicamus uzdevumus (veselības aprūpes politikas reforma), nereti iebilda savam vīram. No Bušas nekas tāds nav sagaidāms – maksimālais, ko viņa atļāvusies, ir intervijā GQ likt saprast, ka ne līdz galam piekrīt Džordža Buša nelokāmajai nostājai abortu aizliegšanas jautājumā. Taču – tikai likt saprast, nevis uzsvērt savu viedokli. Miljonāre brīvdomātāja Terēza Heinca Kerija ir pavisam citāda – viņai patīk izteikt savas domas, lai kādas tās arī būtu. Šajā ziņā viņa savu pozīciju precīzi definēja Demokrātu partijas konventā, uzstājoties ar savu pirmo runu: "Mani sauc Terēza Heinca Kerija. Un ceru, ka kopš šā brīža nevienam nebūs nekāds pārsteigums, ka arī man ir ko teikt." Amerikāņu prese ironizē par to, kā viņa uzbrēkusi reportierim, kas pārlieku uzstājīgi atkārtojis jautājumu, izmēdījusi republikāņu demonstrantus, sakot, ka tie prasot "vēl četrus gadus ellē" (viens no republikāņu lozungiem ir Four more years jeb Vēl četrus gadus – ar to saprotot vēl vienu Džordža Buša valdīšanas termiņu). Iespējams, ka šīs ir tikai taktiskas kļūdas un ar laiku Heinca Kerija varētu kļūt savaldīgāka, taču nevar noliegt faktu, ka viņa daudz vairāk mīl runāt par sevi, nevis savu vīru. Prezidenta kampaņas laikā tā jau ir uzskatāma par nopietnu kļūdu, jo, pēc Los Angeles Times aptaujāto politikas ekspertu domām, Terēza Heinca Kerija nav tikusi galā ar savu galveno uzdevumu – padarīt savu vīru cilvēcīgu publikas acīs. Jā, viņa atbalstījusi Džona Kerija uzskatus nacionālās drošības jautājumos vai, teiksim, attieksmē pret globālās sasilšanas ierobežošanu, taču tajā pašā laikā piemirsusi, ka vēlētājiem daudz svarīgāka par programmu ir kandidāta personība. Kas attiecas uz vēlmi izteikties – Terēza Heinca-Kerija, kas uzaugusi toreizējā Portugāles kolonijā Mozambikā (portugāļu ārsta ģimenē) un izglītību guvusi segregācijas pārņemtajā Dienvidāfrikas Republikā, mīl atgādināt, ka tiesības izteikties viņa uzskatot par vienu no demokrātiskā procesa galvenajām vērtībām. Senators Džons Kerijs viņai šīs vērtības neliedz un pat atbalsta sievas brīžam negaidītos izteikumus. Piemēram, kampaņas laikā Beloitā notika amizants starpgadījums – kāda sieviete uzdeva Terēzai jautājumu portugāļu valodā un šādā pašā valodā arī saņēma atbildi. Senators, pieliecies sievai pie auss, klusi lūdza pārtulkot dialogu, uz ko kundze mikrofonā atbildēja: "Sveiki! Man neviens šodien nemaksā par tulka darbu!" Kas patiks sievietēm? Iespējams, kādam šāda uzvedība var arī nepatikt, taču socioloģe Selīna Leika Los Angeles Times slejās prognozē, ka "stiprās un neatkarīgās" sievietes tēls var palīdzēt Džona Kerija komandai savākt lielu daļu Amerikas vientuļo sieviešu balsu. "Es domāju, ka Terēza būs ļoti populāra viņu starpā, domāju, ka viņa dos lielu pieplūdumu vēlēšanu apmeklēšanas ziņā," saka Leika, atgādinot, ka pirms četriem gadiem gandrīz puse no balsstiesīgajām vientuļajām sievietēm jeb vairāk nekā 21 miljons tā arī neatnāca līdz balsošanas iecirkņiem. 21 miljons – tas jau ir nopietni. Par to ir vērts pacīnīties. Jāatzīst, ka cīņa par sieviešu balsīm pēdējo nedēļu laikā norit aizvien aktīvāk un aktīvāk. Lūk, Džordža Buša kampaņotāji izdomājuši, ka iniciālis W, ar ko prezidents tā lepojas (George W. Bush), patiesībā nozīmē neko citu kā... sievietes (women). Lora Buša ar azartu stāsta, ka prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos taču ir Kondolīza Raisa, bet iekšpolitikā galvenā padomniece ir Mārgareta Spelingsa. "Tas nozīmē, ka šajā Baltajā namā sievietes ir atbildīgas par visu ārzemēs un par visu pašu mājās. Un tas man šķiet pareizi," ar apburošu smaidu saka Lora Buša. Neviens viņu par to pārlieku lielā feminismā neapvaino, atšķirībā no Terēzas Heincas-Kerijas, kas būtībā saka to pašu, taču pa savam, daudz asāk. "Mana vienīgā cerība ir, ka pavisam drīz, kādu dienu sievietes, kas būs nopelnījušas tiesības uz savu viedokli, tā vietā, lai tiktu dēvētas par ietiepīgām, tiks sauktas par gudrām un labi informētām, tāpat kā vīrieši," šī senatora kundzes frāze izpelnījās grandiozus aplausus Demokrātu partijas konventā un vienlaikus lika aizdomāties, vai Džona Kerija uzvaras gadījumā Baltajā namā neieperināsies Hilarijas Rodemas-Klintones klons – tikai daudz bagātāks un pašpārliecinātāks. Džons Kerijs gan to noliedz, aģentūrai Reuters sakot: "Viņa nevēlas būt mans politiskais padomnieks, viņa vēlas būt mana sieva." Arī potenciālā pirmā lēdija teikusi, ka pubiska politiķa darbs viņu neinteresē un viņa turpinās koncentrēties darbam filantropiskajā Heinca fondā (nosaukts par godu viņas pirmajam vīram, republikāņu senatoram Džonam Heincam III, kas bija pazīstams kā kečupa impērijas izveidotājs un 1991. gadā gāja bojā aviokatastrofā). No vīra 65 gadus vecā Terēza Heinca-Kerija mantojusi aptuveni 600 miljonus dolāru, bet nule kā žurnāls Forbes ierindojis viņu 389. vietā ASV bagātāko cilvēku starpā, lēšot, ka viņai pieder 750 miljonu dolāru vērti īpašumi. *** Lora BUŠA - Dzimusi 1946. gada 4. novembrī Midlendā Teksasā kā Lora Velča - 1968. – beigusi Dienvidu Metodistu koledžu (Dalasā Teksasā), iegūstot izglītības bakalaura grādu - Līdz 1969. – strādājusi par pasniedzēju Longfello (Dalasas) sākumskolā - Līdz 1972. – strādājusi par pasniedzējusi Hjūstonas Džona F. Kenedija vārdā nosauktajā sākumskolā - 1973. – ieguvusi bibliotēkas lietu maģistra grādu Teksasas universitātē Ostinā - Līdz 1974. – strādājusi Hjūstonas publiskās bibliotēkas nodaļā - Līdz 1977. – strādājusi Dousonas sākumskolas bibliotēkā - 1977. – Midlendā apprecējusies ar Džordžu Vokeru Bušu - 1981. – ģimenē piedzimušas dvīnes Bārbara un Dženna (nosauktas par godu vecvecākiem) - Hobiji – lasīšana, dārzkopība - Reliģiskā pārliecība – metodiste - Intereses politikā – izglītība *** Terēza Heinca-KERIJA - Dzimusi 1938. gada 5. oktobrī Mozambikā kā Marija Terēza Tīršteina Simoeša-Ferreira - 1960. – ieguvusi bakalaura grādu Vitvotersendas universitātē DĀR - 1963. – beigusi Ženēvas universitātes tulku skolu - Pēc pārcelšanās uz ASV strādājusi par tulku ANO struktūrās - 1966. – apprecējusies ar senatoru Džonu Heincu - 1990. – iepazinusies ar Džonu Keriju - 1991. – pēc Dž. Heinca bojāejas aviokatastrofā vada Heinca fondu - 1995. – apprecējusies ar Džonu Keriju - 1996. izveidojusi Sieviešu drošās pensionēšanās institūtu, izglītojot sievietes pensiju, noguldījumu un pensionēšanās jautājumos - 2001. – ievēlēta par Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas biedri - Trīs dēlu māte (no laulības ar Dž. Heincu) - Reliģiskā pārliecība – katoliete *** Iepriekšējās Baltā nama saimnieces - Hilarija Klintone Interesējās par politiku, saņēma pārmetumus par pārlieku lielu iesaistīšanos valdības lietās, piemēram, veselības aprūpes reformā. Nostājoties vīra pusē laikā, kad uzliesmoja skandāls ar Moniku Levinsku, iespējams, palīdzēja Bilam Klintonam saglabāt prezidenta amatu - Bārbara Buša Labi ieredzēta un apolitiska. 1990. gadā sarakstīja Millie"s Book – grāmatu par dzīvi Baltajā namā no prezidenta ģimenes suņa redzespunkta - Nensija Reigana 1993. gada aptaujā par populārākajām pirmajām lēdijām ieņēma otro vietu no beigām. Viņai tā arī nepiedeva 200 000 dolāru izlūgšanos no partijas sponsoriem jaunas porcelāna servīzes iegādei, nepārtraukto dzīves ritma salīdzināšanu ar astroloģiskajiem kalendāriem - Rozalina Kārtere Palika Džimija Kārtera prezidentūras ēnā, kaut gan interesējās par garīgās veselības problēmu ārstēšanu. Baltā nama darbinieku starpā izpelnījās iesauku Tērauda Magnolija, jo nemēdza mainīt savus uzskatus - Elizabete Beta Forda Palikusi atmiņā ar savu vaļsirdību – atrodoties Baltajā namā, ne reizi vien ieslīga sarunās par savu cīņu ar krūts vēzi un alkoholismu. Izveidoja Betijas Fordas klīniku, kurā augsta ranga personas tika ārstētas no atkarībām Avots: Guardian Unlimited
