Zviedrija aicina veikt jaunu izmeklēšanu par prāmja "Estonia" nogrimšanu

Prāmis "Estonia" nogrima 1994. gada 28. septembrī vētrā netālu no Somijas krastiem ceļā no Tallinas uz Stokholmu, bojā gāja 852 cilvēki. 13 600 tonnu smagais kuģis apgāzās un nogrima dažu minūšu laikā. Daudzi apšauba izmeklētāju secinājumus, ka tehnisku defektu dēļ spēcīgajos viļņos atvērās priekšējā lūka un applūda automašīnu klājs. Pieci Zviedrijas parlamenta deputāti ir vieni no daudzajiem, kas pieprasa atkārtotu izmeklēšanu. Viņu vidū ir Kents Hārsteds, kurš izdzīvoja katastrofā. "Pastāv milzīgs risks, ka vēl var notikt "Estonia" līdzīga katastrofa," teikts deputātu atklātajā vēstulē, kas publicēta Zviedrijas presē. "Pat pēc desmit gadiem mēs joprojām nezinām prāmja nogrimšanas iemeslu un apstākļus, kas noveda pie 852 dzīvību zaudēšanas. Ir iemesli uzskatīt, ka mēs neesam spēruši pareizos soļus, lai novērstu līdzīga negadījuma atkārtošanos nākotnē." Hārsteds un viņa kolēģi savā vēstulē norāda, ka prāmja nogrimšanas ātrums liecina par kaut ko vairāk nekā tikai par tehnisku kļūmi lūkā. Tas var nozīmēt, ka zem ūdens līnijas prāmim bija caurums vai arī ka lūka jau bija atvērta. "Visu šo gadu laikā, pat pašā sākumā, es biju pārliecināts, ka kaut kas nav kārtībā ar šo izmeklēšanu," aģentūrai "Reuters" sacīja Hārsteds. "Mēs, kas bijām prāmī, nevaram saprast to, kā viņi [izmeklēšanas atzinumā] apraksta kuģa nogrimšanu. Tas nav tas, ko mēs piedzīvojām un redzējām." Arī viens no ekspertiem atzina, ka pastāv šaubas par izmeklēšanas atklājumiem. "Acīmredzami nepareizs ir atzinums, ka prāmis bija drošs kuģošanai," sacīja Gēteborgas Tehnoloģiju universitātes Jūras arhitektūras un kuģu būvēšanas departamenta vadītājs, profesors Anderss Ulfvarsons. Kaut arī Ulfvarsons uzskata, ka līdzīgu negadījumu risks ir samazinājies, viņš sacīja, ka jauns ziņojums palīdzētu atjaunot uzticību izmeklēšanai un palīdzētu uzlabot kuģošanas drošību. Zviedrijas parlaments drīzumā apspriedīs, vai rīkot jaunu izmeklēšanu par prāmja nogrimšanu. Hārsteds uzskata, ka šim ierosinājumam aizvien pieaug atbalsts. "Par Eiropas un pasaules jūras drošību vēl daudz kas ir jāmācās. Pavisam noteikti tiks veikta jauna izmeklēšana," viņš norādīja. Prāmji maršrutā uz Helsinkiem un Stokholmu vēl joprojām kursē ļoti netālu no negadījuma vietas. "Tagad tas ienāk prātā tikai vētras laikā," aģentūrai "Reuters" sacīja "Viking Line" pasažieru prāmja "Gabriella" kapteinis Magnuss Tornrūss. Atceroties to agro rītu pirms desmit gadiem, Tornrūss norādīja, ka "pagāja ilgs laiks, kamēr mēs sapratām, ka trūkst 800 cilvēku. Tas bija nereāli, tas vienkārši nevarēja būt patiesība." Kolēģi, kas piedalījās izmisīgajā meklēšanas un glābšanas operācijā, viņam stāstīja, ka "vissliktākais bija bezpalīdzības sajūta, nespējot neko daudz darīt". Tornrūsa brālis bija kapteinis uz "Viking Line" prāmja "Mariella" - tas bija pirmais kuģis, kas ieradās negadījuma vietā. Zviedrijā "Estonia" nogrimšana ir dziļi ietekmējusi visu nāciju. "Mēs neesam pieraduši pie tik milzīgām katastrofām," sacīja Zviedrijas nacionālās psiholoģijas valdes pārstāvis Jērans Lindmarks, kurš izveidojis arhīvu ar materiāliem katastrofas upuriem un zinātniekiem. "Tādai mazai valstij daži simti upuru ir ļoti daudz cilvēku."