Kā laimēt lielu naudu (17)

Patiesi, dažādu loteriju, izložu un akciju rīkošana pēdējos gados piedzīvo īstu bumu. Veikalu skatlogos mūs uzrunā plakāti, akciju reklāmas bukletus pastkastītē dažkārt atrodam biežāk nekā laikrakstus un žurnālus, bet reklāmas sižeti televīzijā mudina nepalaist garām vienreizīgo iespēju sagaidīt Ziemassvētkus zem Karību debesīm vai vasaras saulgriežos slēpot sniegotajās nogāzēs. Pēc SKDS aptaujas datiem, preču ražotāju un tirgotāju, kā arī pakalpojumu sniedzēju rīkotās loterijas ļoti pozitīvi vērtē 6,9% Latvijas iedzīvotāju, drīzāk pozitīvi — 33%, turpretī pilnībā tās noliedz apmēram 4% un drīzāk noliedz — 10% respondentu. Taču realitāte liecina, ka aizvadītā gada laikā vismaz vienā loterijā piedalījušies 80% iedzīvotāju. Džeriņš un sekotāji Latvijas loteriju veiksminieku saraksta priekšgalā ir Pēteris Džeriņš (pazīstamā jurista Edgara Džeriņa un vēl septiņu bērnu tēvs), kurš pērn jūlijā skaitļu loterijā Keno laimēja 120 000 latu. Savukārt 23 gadus vecais Sandris (daudzi laimētāji, līdzīgi viņam, vismaz savu uzvārdu plašākai sabiedrībai nevēlas izpaust) var sevi dēvēt par pasaules rekordistu. Viņš pagājušā gada oktobrī spēļu klubā Bumerangs ar spēļu automātu The Munsters laimēja 100 545 latus. Tik iespaidīgs laimests uz šāda tipa automātiem nekad un nekur nebija fiksēts. Šogad pagaidām tik grandiozi laimesti nav fiksēti, taču gausties, ka Laimes māte iesnaudusies, arī nav iemesla. Jau gada pirmajās dienās LatLoto izlozē 5 no 35 Jānis Andriņš precīzi uzminēja visus piecus skaitļus un tika pie 17 168 latiem skaidrā naudā, turklāt, tā kā viņš bija spēlējis arī papildspēli Džokers, klāt nāca Mitsubishi Pajero 3.2, kuras aptuvenā tirgus vērtība ir 23 500 latu. Savukārt maijs sākās ar ziņu, ka šajā pašā loterijā visus piecus skaitļus uzminējusi kāda baušķeniece un tikusi pie 30 696,57 latiem. Šā gada laimestu TOP–10 ar 10 000 latu lielu vinnestu vairs "neielīst"... Balvu fondā — jau pāri pusmiljonam latu Balvu fonds patiešām ir respektabls. Nedēļa konstatēja, ka mazāk par piecām automašīnām vienlaikus Latvijā notiekošajās loterijās izspēlēts netiek, bet nereti to skaits pārsniedz 10. Kopš gada sākuma valstī notikušas 424 loterijas un 264 no tām balvu fonds ir bijis lielāks nekā 500 latu. Naudas izteiksmē 2004. gada laimestu fonds šobrīd jau sasniedzis 545 950,04 latus, un, zinot, ka tradicionāli loterijas un izlozes uzsit jo augstu vilni pirms gadumijas, diezgan droši var prognozēt, ka miljons tiks sasniegts. Atbilstoši likumam no balvu fonda iekasēta valsts nodeva 136 487,51 lats (šie līdzekļi tiek izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijai). Tiesa, tiem, kas laimestu saņem skaidrā naudā, jārēķinās, ka 25% jāatskaita nodokļos. Vēl ne tik sen tāda pati prakse bija mantu laimestiem, kas vinnētājiem nereti sagādāja dažu rūgtu mirkli. Proti, laimests gandrīz rokā, bet naudas dažādu formalitāšu kārtošanai nepietiek... Mūsdienu prakse ir tāda, ka loterijas rīkotājs uzņemas visas rūpes. Piemēram, ja laimēts auto, nomaksā visus prasītos nodokļus, apdrošina to (parasti uz gadu), kopā ar jauno īpašnieku dodas uz CSDD un reģistrē braucamo. Līdzīgi ir ar ceļojumiem. Vēl pirms dažiem gadiem tūrisma aģentūras kā loterijas balvas piedāvāja vien lidmašīnas biļetes. Un, kad laimīgajam uzvarētājam beidzās eiforija un viņš sāka rēķināt, cik izmaksās vispieticīgākā naktsmītne Londonā, Parīzē vai Oslo un ka desu maizes visam ceļojumam līdzi nepaņemsi un nāksies iegriezties ja nu ne turienes restorānā, tad veikalā noteikti, nereti laimīgā loze tika nolikta tālāk no acīm — lai nesāpina sirdi. Tagad līdzīgās loterijās labais tonis ir ne tikai apmaksāt visus ceļojuma izdevumus, bet arī izsniegt vismaz pārsimt latu "kabatas naudas". Veiksminieku stāsti: "kā pasakā" Laimests loterijā ir ārkārtas gadījums. Taču pašu veiksminieku stāsti nereti ir vēl pārsteidzošāki, un, ja ar šādu notikumu sižetu grāmatu izdevniecībā ierastos autors, viņam visdrīzāk uzreiz parādītu durvis. Piemēram, Nedēļa runāja ar kādu madonieti, kura dažādās loterijās bija laimējusi 111(!) reizes. Turklāt katrs vinnests ir rūpīgi piefiksēts biezā kladē. Kad sazinājāmies ar veiksminieci vēl pēc dažām mēnešiem, klāt bija nācis vēl pārdesmit laimestu. Savukārt ludzēnietis Andris par jaunu laimestu uzzināja, peldoties baseinā, kas bija būvēts... par citā akcijā laimētu naudu. Gribat stāstu ar laimīgām beigām? Lūdzu! Daugavpiliete Svetlana ilgi bija bez darba. Beidzot izdevās atrast grāmatvedes vietu, un, tā kā šos pienākumus pildot, viņai visu laiku jābūt sazvanāmai, nācās pirkt mobilo telefonu. Par laimi, tieši tad bija izsludināta atlaižu kampaņa, un tik nepieciešamo aparātu varēja iegādāties par pārdesmit latiem. Svetlana izstāvēja garum garo rindu (vairākas stundas, jo pirkuma formalitāšu kārtošana prasa daudz laika), un bija pēdējā, ko todien apkalpoja. Pārdevējs pierunāja aizpildīt akcijas anketu, ko nevaļīgā Svetlana sākumā ne par ko negribēja darīt (jau tā viņas pirkuma dēļ vīram bija jāatprasās no darba, lai izņemtu bērnu no dārziņa). Un izrādījās, ka viņa kļuvusi par akcijas galvenās balvas — ap 10 000 latu vērta auto — īpašnieci. Realitāte apgāž vienu no visizplatītākajiem mītiem par loterijām — ka tur viss ir iepriekš sarunāts, ka lielā loze tik un tā tiks kādam no "savējiem". Sabiedrībā pazīstami cilvēki pie lielajiem laimestiem tiek reti, visbiežāk tie ir pašu ikdienišķāko profesiju pārstāvji, kuru algas nebūt nav mērāmas tūkstošos un kuriem pat relatīvi neliels laimests ir ne tikai laime, bet arī būtisks finansiālā stāvokļa uzlabojums. Eirolaimestu saule mums vēl nespīdēs Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, mundrāki kļuva arī loteriju fani. Varbūt mūsu valstij atvērsies durvis arī uz pavisam cita ranga loterijām? Piemēram, Euro Millions, ko vada Lielbritānijas, Francijas un Spānijas loteriju operatoru konsorcijs un kuras laimesti var sasniegt vairāk nekā 75 miljonus eiro (50 miljoni latu). Diemžēl eirolaimestu saule Latviju tik drīz neapspīdēs. Izrādās, Eiropas Savienības likumdošana neattiecina terminu par brīvu pakalpojumu kustību uz loterijām, līdz ar to katrai valstij ir tiesības regulēt arī "savās mājās" notiekošo loteriju dalībnieku skaitu, sastāvu utt. Tādas loterijas kā Euro Millions drīzāk ir izņēmums nekā likums. Turklāt to rīkotājus apvienoties mudina nevis ekonomiskie apsvērumi, bet spēja uztaisīt krāšņāku šovu. Jā, apvienojoties rīkotājiem, laimestu fonds palielinās, bet vēl lielāks kļūst potenciālo dalībnieku skaits. Līdz ar to katra dalībnieka iespējas laimēt proporcionāli samazinās. Rūkot cerībām tikt pie vinnesta, krītas gan dalībnieku skaits rīkotājvalstī, gan līdz ar to arī reklāmdevēju un sponsoru interese. Tā kā Latvijas un citu ES jauno dalībvalstu iedzīvotāju dzīves līmenis vēl jūtami atpaliek no "vecajām", gaidāmie ienākumi no šo valstu spēlētājiem nav tik lieli, lai jauno valstu pārstāvji varētu pretendēt uz iespēju bieži saņemt šādus laimestus. Igaunija gan jau vairākus gadus kopā ar Ziemeļvalstīm (Zviedriju, Somiju, Dāniju, Norvēģiju un Islandi) piedalās loterijā VikingLoto, kur zināma daļa no apgrozījuma tiek ieskaitīta kopējā fondā, veidojot lielu iespējamo laimestu. Lai gan lielais laimests te patiešām ir solīds, pēc dalībnieku igauņu skaita VikingLoto jūtami atpaliek no citu VikingLoto dalībvalstu loterijām. Pēc Nedēļas rīcībā esošās informācijas triju gadu laikā tikai viens spēlētājs no Igaunijas ir laimējis VikingLoto lielo laimestu. Tādēļ igauņi dodot priekšroku pašmāju spēlēm, kurās laimesti, lai gan ir mazāki, tomēr tiek izspēlēti krietni biežāk. Izveidoja jaunu likumu Līdz šā gada sākumam izložu un loteriju kārtību reglamentēja Likums par izlozēm un azartspēlēm. Tas gan attiecās tikai uz uzņēmumiem un firmām, kam tas ir pamatdarbības veids — Latvijas loto, kas rīko valsts mēroga izlozes, kā arī 21 licencētu azartspēļu organizēšanas un uzturēšanas uzņēmējsabiedrību. "Taču realitāte bija kļuvusi pavisam cita," saka Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. "Faktiski šādu izložu rīkošana bija kļuvusi par jaunu uzņēmējdarbības veidu, kas netika reglamentēts. Kad pērn kopā ar kolēģiem sākām apzināt situāciju, konstatējām, ka dažāda veida loterijas rīkojušas apmēram 170 firmas. Turklāt ap 50 no tām vispār nenorādīja kopējo balvu fonda lielumu (dažādas sīkākas neprecizitātes un nepilnības pat nesaskaitīt). Pārējām kopējais balvu fonds bija apmēram 2,4 miljoni latu — pietiekami liela summa, lai to neatstātu pašplūsmā. Galu galā — ja, piemēram, kāda pārtikas produkta ražotājs loterijā izspēlēto ekskluzīvo automobili ieskaita pamatlīdzekļos (kaut ar uzņēmuma pamatdarbību tam nu nekādi saistību neatrast), auto vērtība tiek atskaitīta no uzņēmuma peļņas un līdz ar to samazinās valstij maksājamo nodokļu summa." Turklāt daudzo izložu rīkotāji nereti pret to dalībniekiem izturējušies, maigi izsakoties, ne visai korekti. Sākot ar banālu krāpšanos (beidzoties loterijas termiņam, no aprites "izzūd" arī telefons, uz kuru jāzvana par balvas saņemšanu) un beidzot ar visai miglaini izklāstītiem noteikumiem, ko domstarpību gadījumos varētu traktēt vienādi, varētu — otrādi, bet visbiežāk virsroku guva šādos strīdos vairāk rūdītie izložu rīkotāji. "Savukārt mūsu inspekcijai juridisku tiesību iejaukties nebija," saka Birne, šo faktu minot kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc bija nepieciešams jaunais Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Robežšķirtne — 500 latu "Likums attiecas uz spēlēm, kurās dalībnieks piedalās, iegādājoties preci vai noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu," skaidro Birne. "Savukārt galvenie likuma uzdevumi ir reglamentēt loteriju organizēšanas, atļaujas saņemšanas un norises kārtību, aizsargāt personu un visas sabiedrības intereses loteriju organizēšanas jomā, kā arī veicināt godīgu konkurenci." Likumā noteikts — ja loterijas laimestu fonds ir lielāks par 500 latiem (tā ir summa, kuru sasniedzot arī privātpersonām no laimesta jāmaksā 25% lielais iedzīvotāju ienākuma nodoklis), inspekcijā jāsaņem loterijas atļauja, kā arī jānomaksā valsts nodeva. "Rīkotājiem tiek prasītas stingras garantijas, ka solītais laimests tiks noteiktajā apmērā un laikā izmaksāts, skrupulozi tiek analizēti pārējie loterijas noteikumi," skaidro Birne. Ja laimestu fonds ir mazāks par 500 latiem, atļauja nav nepieciešama un nodeva nav jāmaksā, taču inspekcijai par šo pasākumu jāpaziņo. Dokumenti loterijas atļaujas saņemšanai jāiesniedz divus mēnešus pirms paredzētā loterijas sākuma, akcijās, kurām atļauja nav nepieciešama — 15 dienas pirms sākuma. Jaunais likums paredz, ka gada laikā vienai precei vai pakalpojumam var organizēt ne vairāk kā trīs loterijas, noteikts arī akcijas maksimālais termiņš — ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Trīs izložu limits netiek piemērots vienīgi avīzēm, žurnāliem, biļeteniem vai citiem periodiskajiem izdevumiem. Birne šo ierobežojumu motivē ar patērētāju tiesību interesēm: "Loterija ir ļoti iedarbīgs reklāmas instruments — to atzina arī to aģentūru pārstāvji, ar kuriem sadarbojāmies, izstrādājot likumu. Vienlaikus klients nevis saņem informāciju par preces vai pakalpojuma lietišķajām īpašībām, bet tiek skubināts pirkt tikai tāpēc, ka ir iespēja tikt pie laimesta. Nereti ir acīmredzams, ka loterijas ir orientētas uz auditoriju, kas lēmumu iegādāties preci pieņem, nevis izsverot lēmumu, bet mirkļa impulsu vadīta — piemēram, bērni saldumu loterijās iztērē vecāku doto pusdienu naudu. Turklāt redzot, ka pie kārotās mantas var tikt, nevis naudu nopelnot, bet ar veiksmi loterijā, sašķobās šajā vecumā jau ne tā pārāk stingrā vērtību sistēma." Likuma šķautnes vēl pieslīpēsies Trīs izložu limits netiek piemērots avīzēm, žurnāliem, biļeteniem vai citiem periodiskajiem izdevumiem. "Likuma izstrādāšanas process bija publisks, tā laiks pilnīgi pietiekams, lai ieinteresētās personas vai organizācijas ar to iepazītos un izteiktu savus uzskatus. Preses izdevēji prata savu viedokli motivēt," saka Birne. Viņa piebilst, ka jaunais likums, protams, nav dogma, un reālās situācijas to "pieslīpēs", precizēs, padarīs efektīvāku. Vienlaikus inspekcijas priekšniece nepiekrīt, ka izložu un to dalībnieku skaits, jaunajam likumam stājoties spēkā, samazināsies. "Par to savulaik bažījās arī Polijā, izstrādājot līdzīgu likumu. Dzīve pierādīja pretējo. Pircēji, jūtot stingrāku "juridisko aizmuguri", drošāk un biežāk sāka piedalīties izlozēs. Savukārt rīkotājiem tika noņemta "šaubīgu krāpnieku" birka un šādām aktivitātēm aizvien vairāk pievērsās solīdi uzņēmumi." Loteriju licencēšanas nodaļā vēl joprojām telefons zvanot vai bez apstājas. "Jautājumu tiešām ir daudz," saka nodaļas vadītāja Linda Krotova. "Uzņēmēji interesējas, vai viņu rīkotā akcija tiek pakļauta likumam vai ne. Tāpat neskaidrības ir par 500 latu robežu — vai tā attiecas tikai uz galveno balvu vai visu fondu kopumā. Jautā arī par to, vai mainīsies valsts nodeva, ja akcijas laikā pieaugs vai samazināsies balvas vērtība — diezgan reāla situācija, ņemot vērā, ka ne viena vien loterija ilgst maksimāli atļauto laiku — pusgadu. Šādas situācijas vēl nav bijušas. Varu tikai pateikt, ka atmaksāts no valsts nodevas, cenai krītoties, nekas netiks, runa varētu būt vienīgi par to, ka acīmredzot būs jāiemaksā papildu nodeva, ja balvas vērtība jūtami celsies." "Dažreiz patiesi redzam, ka kļūmi radījusi nezināšana vai neizpratne, dažbrīd gan jūtam, ka rīkotāji nedaudz savā labā "ekspluatē" to, ka likums darbojas nesen. Pagaidām gan esam aprobežojušies tikai ar aizrādījumiem. Taču "taupīšanas laiks" nebūs bezgalīgs. Īpaši strikti skatīsimies, vai tiek ievērotas loterijas dalībnieku intereses — vai "laimīgo" preču tirdzniecības vietā jebkuram interesentam pieejami loterijas noteikumi, vai tajos sniegta informācija par katra loterijas dalībnieka izredzēm laimēt un ar piedalīšanos saistītie izdevumi, balvas izsniegšanas nosacījumiem utt.," saka Signe Birne. Alus trači un viltības Par lielāko strīdus akmeni jaunajā likumā kļuva prasība, ka aizliegts organizēt loterijas, kurās var piedalīties, pērkot alkoholiskos dzērienus (arī alu), tabakas izstrādājumus un zāles. Tāpat šīs preces vairs nedrīkst būt loterijas laimests. Aldari, cigarešu ražotāji un tirgotāji bija starp naskākajiem loteriju rīkotājiem. Vairums no viņiem, kā jau kārtīgiem pilsoņiem klājas, sarūgtinājuma nopūtu slēpjot, pārvilka visiem akciju plāniem svītru. Taču neiztika arī bez ekscesiem. Nopietnāko no tiem sarīkoja Tuborg alus izplatītāji Latvijā SIA Alikone, kas neilgi pirms Jāņiem uzsāka akciju Ar Tuborg uz Roskildi. Likums tika pārkāpts nepārprotami: ar īsziņu bija jāpiereģistrē čeks, un loterijas noslēgumā viens tās dalībnieks varēja laimēt braucienu uz Eiropā lielāko mūzikas festivālu. Sākumā Alikone vēl spurojās: "tā nav nekāda loterija, bet akcija" — un solīja sūdzēt tiesā inspekciju, kas pieprasīja pārtraukt akciju un vēl maksāt sodanaudu. Taču, kā Nedēļu informēja Birne, galu galā Alikone piekāpusies un visas prasības izpildījusi. Viltīgāk rīkojās cigarešu L&M izplatītāji Latvijā Phillip Morris. Arī viņi sarīkoja akciju ar vilinošu balvu fondu — 600 ielūgumiem uz festivālu Transglobe Grand Party un veselu virkni citu balvu. Taču — lai piedalītos akcijā, cigaretes jāpērk nebija, tikai jāaizpilda anketa, ko varēja saņemt ikviens, kas uz noteiktu kodu nosūtīja īsziņu. Tātad formāli likums netika pārkāpts. Katrā ziņā vienu lietu var apgalvot pavisam droši. Ja ar ierobežojumiem likumā kāds vēlējās samazināt konkrēto produktu tirdzniecības veicināšanu, šī iecere ir izgāzusies pilnībā. Alus dzērāji, piemēram, tāpat kā agrāk tiek mudināti krāt korķīšus un etiķetes (un šo gājienu izmanto pat nozares flagmanis Aldaris). Tikai tagad izloze rīkota netiek. Viss notiek "pa tiešo" — sakrāji tik un tik etiķetes — lūdzu, cepurīte. Vēl vairāk punktu — lūdzu, krekliņš. Zaudētājos paliek vien valsts budžets (tātad — mēs visi), nesaņemot ienākumus no nenotiekošajām loterijām.