Sprādziens noticis aptuveni deviņos no rīta pēc vietējā laika (septiņos no rīta pēc Latvijas laika) netālu no Suvārijas pilsētas Vāsitas provincē.

34 gadus vecais Olafs Baumanis Nacionālajos Bruņotajos spēkos profesionālajā militārajā dienestā dien kopš 1997.gada, kad piedalījās misijā Bosnijā.

1969.gadā dzimušais Baumanis ir precējies un viņam ir deviņus un trīs gadus veci dēli. Par nesprāgušās munīcijas vada virsnieku viņš kļuvis šā gada 10.aprīlī. Pirms tam Baumanis ieņēmis dažādus amatus Zemessardzes 26. Madonas bataljonā, kā arī Zemessardzes 2. kājinieku brigādē.

2000.gadā Baumanis ieguvis vada komandiera izglītību. Viņš arī izglītojies dažādos kursos un ieguvis deviņus dažādus apbalvojumus.

Nacionālo bruņoto spēku Preses un informācijas nodaļas priekšnieks Uldis Davidovs informēja, ka daudznacionālās divīzijas komandieris brigādes ģenerālis Mečislavs Bjeneks ir nozīmējis dienesta izmeklēšanu, kuru vada divīzijas komandiera vietnieks.

Komisijas sastāvā iekļauti arī Latvijas kontingenta karavīri majors Egils Leščinskis un virsleitnants Andis Bubnovs.

"Šodien mums ir smaga diena. Latvija zaudējusi dēlu, kurš, pildot savu pienākumu tālu no mājām, ziedoja pašu dārgāko - savu dzīvību. Latvija zaudējusi karavīru, kuru tā nekad neaizmirsīs," bojāgājušā karavīra piederīgajiem, dienesta biedriem un draugiem norāda aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), izsakot līdzjūtību.

"Šajā smagajā brīdī personīgi apliecinu savu atbalstu visiem, kuri pazina Olafu," paudis Slakteris.

Ministrs atzīst, ka atmīnētāja darbs nav vienkāršs ne Latvijā, ne miera nodrošināšanas misijās pasaulē. Tas prasa pašaizliedzību, drosmi un gatavību upurēt savu dzīvību citu cilvēku labā.

"Mūsu karavīri allaž pierādījuši savu profesionalitāti, pildot dienesta pienākumus. Skumji apzināties, ka liktenīgas nejaušības dēļ bojā gājis profesionāls karavīrs, kurš pildīja vienu no nepieciešamākajiem pienākumiem katras valsts atjaunošanā - nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu," norāda ministrs.

Negadījumā pie Suvārijas ievainoti vēl seši karavīri, taču Polijas armijas pārstāvis pagaidām vēl nevarēja nosaukt viņu pilsonību. Aģentūra DPA, atsaucoties uz neapstiprinātām Polijas radio ziņām, vēsta, ka ievainoto vidū ir divi latvieši un viens slovāks, taču Latvijas Nacionālie bruņotie spēki šādus apgalvojumus noliedz.

NBS Preses un informācijas nodaļas priekšnieks Uldis Davidovs sacīja, ka šāda informācija no Irākas nav saņemta.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš uzskata, ka karavīra bojāeja neiespaidos Latvijas misijas Irākā turpmāko gaitu, jo sabiedrība un politiķi apzinās, cik bīstamu darbu tur veic Latvijas bruņoto spēku pārstāvji.

Lejiņš atgādināja, ka latviešu sapieri savu bīstamo darbu veic ne vien Irākā, bet arī Afganistānā un tepat Latvijā.

"Tas ir ārkārtīgi bīstams uzdevums un ļoti žēl, ka tas prasījis latviešu karavīra dzīvību," sacīja Lejiņš. "Tā ir liela varonība, ka cilvēks uzņemas veikt tik bīstamu un atbildīgu darbu."

Vienlaikus viņš norādīja: fakts, ka šis ir pirmais Irākā bojāgājušais latviešu karavīrs, liecina par to, ka Latvijas karavīri Irākā ir labi sagatavoti un viņiem ir augsta disciplīna. Taču "laime ne vienmēr stāv klāt, lai cik labi sagatavots cilvēks arī nebūtu".

Ārpolitikas insitūta direktors neprognozē, ka karavīra nāve izsauks lielas pārmaiņas sabiedrības viedoklī par Latvijas dalību Irākas konfliktā, jo sabiedrība apzinās šīs misijas bīstamību.

Pēc Lejiņa domām, būtu labi, ja sabiedrība satrauktos arī par tiem simtiem cilvēku, kas ik gadu iet bojā satiksmes negadījumos uz Latvijas šosejām. "Sapiera darbs ir kaut kas vēl daudz bīstamāks," viņš norādīja.

Šis ir pirmais Latvijas karavīrs, kurš gājis bojā operācijā Irākā. Latvijas vienība Irākā apšaudīta vairākkārt, bet līdz šim neviens karavīrs militāro operāciju laikā nebija cietis.

Jau ziņots, ka starptautiskās miera nodrošināšanas operācijā (OIF) Irākā dienēja 116 karavīri. Lielākie spēki - vairāk nekā 100 kareivju - ir izvietoti militārajā bāzē Hillā.

No Irākas pirms termiņa mājās atgriezušies trīs karavīri. 2003.gada 10.augustā, apgāžoties transporta kvadriciklam, kaprālis Dmitrijs S. savainoja kreisās kājas potīti un kreisās rokas pirkstus, kas kareivim liedza turpināt misijas pienākumus un viņš atgriezās Latvijā.

Pērn 28.augustā Hillas bāzē acs traumu guva Latvijas kontingenta seržants Guntars J., kurš negadījuma brīdī veica kravas nostiprināšanas darbus.

Savukārt šogad pavasarī, nespēdams izturēt psiholoģisko spriedzi, no misijas Irākā pirms termiņa atgriezās vēl viens Latvijas kontingenta karavīrs.