Komentē prezidentes lēmumu neizsludināt "čekas maisu" atvēršanu

Aģentūras LETA aptaujātie Saeimas frakciju vadītāji pretrunīgi vērtē Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lēmumu neizsludināt grozījumus likumā par tā saucamo čekas maisu atvēršanu. Tautas partijas (TP) pārstāvis Jānis Lagzdiņš norādīja, ka Valsts prezidentei ir tiesības likumu neizsludināt un partija rūpīgi iepazīsies ar viņas iebildumiem. "Es esmu pārlecināts, ka Saeimai būtiski grozījumi šajā likumā nav jāizdara un TP neveiks nekādas konceptuālas izmaiņas," sacīja Lagzdiņš.

Savukārt "Jaunā laika" (JL) frakcijas vadītāja vietnieks Artis Kampars pauda gandarījumu par prezidentes lēmumu, jo, pēc JL domām, esot nepieciešams mehānisms, kā aizsargāt nevainīgus cilvēkus. "Prezidente izdarīja to, ko mēs gaidījām," sacīja Kampars. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Saeimā Augusts Brigmanis uzsvēra, ka viņš nesaredzot nekādu problēmu, ka tagad Saeimai likuma grozījumu būs jāskata otreiz. "Mēs izvērtēsim visus iebildumus un frakcijā nonāksim pie konkrēta viedokļa," solīja Brigmanis. Tautas saskaņas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Andrejs Kļementjevs sacīja, ka partijai nav iebildumu, ka tiek atvērti "čekas maisi", taču tajos esot ap 80% cilvēku, kas nav veikuši ideoloģiskus pārkāpumus, bet cīnījušies pret ekonomiskajiem noziegumiem, tādēļ Saeimai vajadzētu izlemt, kā aizsargāt minētos cilvēkus. Visas minētās frakcijas prezidentes iebildumus izskatīs tuvākajās frakciju nedēļas sēdēs. Jau ziņots, ka Valsts prezidente pagājušonedēļ nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu". Saeima 19.maijā atbalstīja tā saukto čekas maisu atvēršanu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu". Saeima noteica, ka PSRS Valsts drošības komitejas materiāli un informācija ir izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem, kas nozīmē, ka "čekas maisi" būtu pieejami ikvienam. Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS) nosūtītajā vēstulē prezidente uzsver, ka sabiedrībai ir būtiski zināt arī Latvijas vēstures sarežģītās un dramatiskās lappuses. "Cilvēkiem ir tiesības uzzināt patiesību par Valsts drošības komitejas darbību Latvijā, tajā skaitā par tās aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticības personām," norāda Vīķe-Freiberga. Taču tikpat svarīgi esot panākt, lai sabiedrībai tiktu sniegta uzticama un nesagrozīta informācija, no kuras būtu iespējams gūt priekšstatu par minētās iestādes darbību un konkrētu cilvēku lomu tajā. Pēc prezidentes domām, 19.maijā pieņemtais likums izraisa divus "ārkārtīgi strīdīgus jautājumus". Pirmais jautājums attiecoties uz grozījumu pantu, kas paredz pagarināt ierobežojumus tiesiskajās attiecībās VDK darbiniekiem un informatoriem vēl uz desmit gadiem. Bet otrs prezidentes izvirzītais jautājums attiecas uz grozījumu pantu, saskaņā ar kuru VDK dokumentus varētu izmantot un publicēt bez ierobežojumiem. Valsts vadītāja norāda - ja likumdevējs uzskata, ka 1994.gadā Saeimas noteiktie desmit gadi nav bijis pietiekams laiks, lai novērstu bijušo VDK darbinieku un informatoru ietekmi uz nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību, likumdevējam skaidri ir jānorāda mērķis, kura sasniegšanai tiek pagarināts minēto ierobežojumu termiņš. Jābūt skaidrībai, kāds sabiedrības interešu apdraudējums ar to tiek novērsts, lai Latvijas valsts varētu pārliecinoši argumentēt gan par šāda risinājuma samērīgumu, gan tā piemērotību likumdevēja noteiktajam mērķim. Saskaņā ar ekspertu sniegto informāciju no aptuveni 4000 VDK aģentu kartiņām tikai daļa attiecas uz personām, kuras darbojas ideoloģiskajā jomā. Pēc prezidentes domām, īpaši jāņem vērā, ka Latvijas valsts rīcībā esošais VDK dokumentu apjoms ir nepilnīgs un nesniegs vispusīgu un objektīvu ieskatu par VDK darbību un sekām. Turklāt, kā norāda Vīķe-Freiberga, aptuveni 90 procentos gadījumu, aģentu kartiņas saturot tikai norādi uz personas vārdu bez jebkādas norādes uz to notikumu kontekstu, kādā šis vārds ir parādījies VDK kartotēkā. Līdz ar to šāda informācija nav uzskatāma par pilnīgu un var tikt ļaunprātīgi izmantota. Tāpēc ir svarīgi noteikt precīzu informācijas apjomu un kārtību, kādā tā tiek publiskota, lai neapdraudētu to personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko drošību, kuras nebija saistītas ar politiskajām represijām un vēršanos pret Latvijas valsts neatkarības atgūšanu.

Uz augšu