Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/02/11367768t1h8efb.jpg)
Gandrīz vienmēr darbinieks pārbaudes laikā saņem mazāk nekā pēc tam. Dažādos uzņēmumos procentuālā atšķirība starp darba algu pārbaudes laikā un pēc tā var būt no 15–30 %, neskaitot dažādās prēmijas un piemaksas, kas parasti netiek piešķirtas pārbaudes laika darbiniekam.
Senā patiesība, ka darbinieks vienmēr gribēs saņemt pēc iespējas vairāk, bet darba devējs maksāt pēc iespējas mazāk, joprojām ir spēkā. Taču nevajadzētu iedomāties, ka zemākā pārbaudes laika samaksa ir gluži nepamatota vai ir kārtējais veids, lai uzņēmējs ietaupītu naudu.
Daudzos uzņēmumos pārbaudes laikā darbiniekam notiek dažāda veida apmācība, bet, pat ja tās nav, darbinieks reti kad ir spējīgs strādāt ar pilnu atdevi jau no pirmās darba dienas. Parasti tam arī vajadzīgi 3 mēneši, kas arī ir likumā noteiktais pārbaudes laika ilgums. Tādēļ arī atšķirīga atalgojuma sistēma pārbaudes laikā ir pamatota.
Darbinieku apmācība notiek arī «AirBaltic Corporation». Šā uzņēmuma Personāla administratore Anita Gaile atzīst, ka pārbaudes laikā darbiniekam noteiktā alga ir par 20 % zemāka nekā amatā paredzētā alga. Līdzīgi tas ir visos amatos. «Pārbaudes laikā darbinieks nesaņem arī tādus papildu labumus kā veselības apdrošināšana un nelaimes gadījumu apdrošināšana 24 stundas diennaktī,» piebilst Gaile.
Lai gan dažādos uzņēmumos darbiniekam piedāvātie labumi var atšķirties, tos parasti nesaņem pārbaudes laika darbinieki. Tas attiecas arī uz prēmijām, tāpēc svarīgi pirms stāšanās darbā uzzināt par šiem papildu labumiem bez darba algas, jo reālā darba samaksa (pēc pārbaudes laika) var izrādīties lielāka par to.
Ir uzņēmumi, piemēram, «Latvijas Mobilais telefons» un «RIMI Latvia», kuros darbiniekam pēc pārbaudes laika izvērtē darba rezultātu un atalgojuma lielumu pārskata. Tā kā pārbaudes laikā darbiniekam ir iespēja parādīt savas zināšanas un prasmes, tad pēc viņa profesionalitātes līmeņa attiecīgi arī nosaka atalgojumu. Atalgojumu var arī nepaaugstināt, ja darba devējs uzskata, ka darba rezultāts ir atbilstošs jau iepriekš noteiktajam atalgojumam.
Tas gan nenozīmē, ka uzņēmumos ar šādu personāla politiku netiek piemēroti arī iepriekšminētie samaksas kritēriji, jo tajos tāpat pārbaudes laika darbinieki parasti prēmijas un papildu labumus, ko piedāvā uzņēmums, nesaņem.
Lai gan lielākajā daļā gadījumu darbinieks, strādājot pārbaudes laiku, saņem mazāk, tomēr mēdz būt izņēmumi, kad uzņēmumam ir īpaši svarīgi, ka tieši šis darbinieks pie viņiem strādās. Šādos gadījumos pārbaudes laiku var arī vispār nenoteikt.