Armijas auto, kas uzvarēja Dakāras rallijā, - "VW Iltis" (4)

3,88 metrus garš, kantains, robusts un spējīgs darboties kā mīnus 30 grādu salā, tā arī 44 grādu karstumā. Apmēram tā īsumā var raksturot apvidus automašīnas "DKW Munga" pēcteci, kurš 1975.gadā kļuva pazīstams kā vienkārši 183, bet vēlāk tika saukts arī par "VW Iltis" un piecus gadus vēlāk izcīnīja uzvaru Parīzes-Dakāras rallijā, raksta "Der Spiegel".

Jau no pirmā acu uzmetiena skaidrs, ka tā nav tipiska rallija automašīna, kaut vai tāpēc, ka tās nav tik kantainas, gāzelīgas un vienkāršas. Taču tas "Audi" koncerna inženieri Rolandu Gumpertu, kurš 1979. gadā saņēma uzdevumu "Iltis" sagatavot startam rallijā, nesatrauca. "Mēs gribējām pierādīt, ka ar tikpat kā sērijveida apvidus auto var veiksmīgi startēt 10 000 kilometru garā rallijā Āfrikā," sacīja Gumperts.

Toreiz gaisā virmoja ne tikai sportiskās ambīcijas, bet arī VW biznesa intereses. Tieši tajā laikā Francijas varas iestādes izmēģināšanai bija aizņēmušās desmit "VW Iltis", jo apsvēra iespēju šos automobiļus iegādāties krietnā skaitā militārām vajadzībām. Tādējādi piedalīšanās tikko izveidotajā rallijā (pirmo reizi tas tika sarīkots 1979.gadā) nebūtu nākusi par ļaunu.

"VW Iltis" standarta 1,7 litru četru cilindru dzinēja jauda tika palielināta no 75 zirgspēkiem līdz 110 ZS, automobilī tika uzstādīts drošības karkass, sporta sēdekļi, trīs spieķu stūre, daži mērinstrumenti, kā arī 90 litru degvielas tvertne kā papildinājums standarta 85 litru bākai.

Uz tuksneša maratona starta līniju "Volkswagen" nosūtīja četrus "VW Iltis", kurus vadīja divas franču komandas, viena zviedru-vācu apvienotā ar Frediju Kotulinski pie stūres un stūrmani Gerdu Lefelmanu. Ceturto "Iltis", kurš rallijā startēja kā tehniskās palīdzības mašīna, vadīja pats inženieris Gumperts.

Tā kā Parīze-Dakāra bija gluži jauns veidojums, sportisti nezināja, uz ko ir parakstījušies. Piemēram, francūzis Žans Ranjoti bija aizmirsis virtuves piederumus, kādēļ zupu ēda no otrādi apgrieztiem automašīnas priekšējo lukturu aizsargstikliem. Arī Kotulinskis, stājoties uz starta, izcēlās ar vieglprātību. Kaut arī apzinājās, ka tuksnesī naktis var būt diezgan drēgnas, viņš nebija pienācīgi sagatavojies. "Bija diezgan auksti, kad es gulēju uz priekšējiem sēdekļiem," sacīja Kotulinskis. Veicot pēdējos sagatavošanās darbus pirms starta, par teltīm un guļammaisiem neviens nedomāja. Satelītnavigācijas sistēmas vai normālas komunikāciju aparatūras arī nebija. "Mums līdzi bija rācija," atceras Gumperts. "Tās darbības rādiuss bija aptuveni viens divi kilometri."

Neņemot vērā visas grūtības, "Iltis" komandas bija neatlaidīgas un cīnījās līdz pēdējam, kā rezultātā pēc 48 stundām un 24 minūtēm un speciālajos posmos nobrauktiem 4059 kilometriem Senegālas galvaspilsētu Dakāru sasniedza Kotulinska/Lefelmana ekipāža un kopvērtējumā ierindojās pirmajā vietā. 12 minūtes pēc viņiem Dakārā finišēja otra "Iltis" komanda – Zaniroli/Kolēze. Ceturtajā vietā kopvērtējumā ierindojās Ranjoti/Veilsa ekipāža, bet devīto pozīciju ieņēma tehniskās palīdzības "Iltis" ar 300 kilogramus smagu rezerves daļu kravu. Sasniedzot dubultuzvaru, var teikt, ka "Iltis" misija Āfrikā bijusi veiksmīga.

71 gadu vecais Kotulinskis, kurš šobrīd strādā par braukšanas instruktoru "Audi" koncernā, atceras: "Pašā rallija noslēgumā es vēlreiz motivēju savu līdzbraucēju, piesolot viņam pusi godalgas. Uzvara bija vienkārši fantastiska."