/nginx/o/2018/09/02/11370714t1hdccc.jpg)
Cilvēki jau sen iemācījās izmantot siltumu, ko saulē iekrājušas vīnogas. Iemācījās šo siltumu no vīnogām izvilkt un tapināt dzērienus, kas sasilda pat lielākajā ziemas spelgoņā. Šos dzērienus augsti vērtē. To izgatavošanas tehnoloģijas ir gadsimtos aprobētas, un to stingrām izgatavošanas prasībām nepiekāpīgi pieturas arī mūsdienās. Un tikai ģeogrāfisks termins neļauj tos pieskaitīt visu dzērienu karalim, bet liek būt par mūžīgi otro personu dzērienu karaļnama svītā. Runa ir par brendijiem.
Analizējot alkoholisko dzērienu patēriņu pa dzērienu veidiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes (APP), Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti atzīmē, ka pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties stipro dzērienu lietošanai, patēriņam. Tomēr viens maziņš bet… Konjaka un brendija, t. i., dzērienu, kas pieder stipro alkoholisko dzērienu segmentam, patēriņš tieši 2002. gadā ir acīmredzami pieaudzis, gan rēķinot šī segmenta patēriņu uz vienu iedzīvotāju, gan rēķinot absolūtā alkohola patēriņu uz 1 iedzīvotāju, un, kā iespējams secināt no CSP datiem, tas noticis uz degvīna un liķieru segmenta samazinājuma rēķina.
Alkoholisko dzērienu patēriņš uz 1 iedzīvotāju (litri; CSP dati)
1999 | 2000 | 2001 | 2002 | |
Degvīns un liķieri | 9.4 | 8.3 | 7.6 | 7.2 |
Vīns, šampanietis un dzirkstošie vīni | 7.0 | 9.7 | 8.4 | 9.2 |
Konjaks un brendijs | 2.0 | 1.7 | 1.3 | 1.6 |
Alus | 40.8 | 41.7 | 44.9 | 58.3 |
Mazalkoholiskie kokteiļi | 0.5 | 0.7 | 0.9 | 1.0 |
Konjaka un brendija segments, iespējams, piedzīvo savu kārtējo renesansi. 2002. gadā tas sasniedzis 9% no visu patērēto alkoholisko dzērienu apjoma. Var uzskatīt, ka pieaugums par 1,4% ir visai ievērojams — gandrīz sasniegts 2000. gada patēriņa līmenis, tomēr līdz 1998. gada rādītājam (11,5% no patēriņa) ļoti tālu.
Alkoholisko dzērienu patēriņa sadalījums pēc apgrozījuma pa dzērienu veidiem Latvijā (procentos; CSP dati)
Katram gadam kolonna, kas sadalīta pēc atbilstošajiem % katrai dzērienu grupai
1997 | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | 2002 | |
Degvīns un degvīna liķieru dzērieni | 62 | 55 | 50 | 44.6 | 43.7 | 37.4 |
Vīns, šampanietis un dzirkstošie vīni | 12 | 13.5 | 15.4 | 20.6 | 18.9 | 18.8 |
Konjaks un brendijs | 7 | 11.5 | 10.9 | 9.3 | 7.6 | 9.0 |
Alus | 19 | 20 | 23.5 | 24.2 | 27.9 | 33.0 |
Mazalkoholiskie kokteiļi | . | . | 0.2 | 1.3 | 1.9 | 1.8 |
No cita skatpunkta raugoties, pēc VID APP datiem aina atšķirīga. Ja 2001. gadā konjaka un brendija segments realizēto alkoholisko dzērienu struktūrā ieņēma 9%, tad 2002. gadā kopumā tikai 7 procentus. Atšķirības CSP un VID APP datos iespējamas tā iemesla dēļ, ka, piemēram, VID APP savos aprēķinos neizmanto mazumtirdzniecības datus.
Konjaka un brendija segmentā brendijs ieņem daudz lielāku vietu. Ja konjaka daļa realizētā realizēto alkoholisko dzērienu struktūrā gan 2001., gan 2002. gadā bija 1%, tad brendija attiecīgi 8% un 6%.
Latvijā realizēto alkoholisko dzērienu struktūra 2001. un 2002. gadā (procentos no dal., VID APP dati)
2001. gads | 2002. gads | |
Brendijs | 8 | 6 |
Viskijs | 1 | 1 |
Konjaks | 1 | 1 |
Degvīns | 28 | 26 |
Liķieris | 2 | 2 |
Šampanietis | 8 | 9 |
Vīns līdz 14% | 30 | 28 |
Vīns virs 14% | 5 | 5 |
Alk.dzērieni līdz 8% | 7 | 10 |
Alk.dzēr. virs 8% | 10 | 12 |
Brendija daļu samazinājums realizēto alkoholisko dzērienu struktūrā par 2% apjomā ir līdzvērtīgi 41 515 dekalitriem brendija. Ja 2001. gadā Latvijā tika realizēti 275 455 dekalitri brendija, tad 2002. gadā mazāk — 233 940 dekalitri šī veida dzērienu.
(Materiāls sagatavots izmantojot BRK «Prospekts» žurnāla «Supermārkets» materiālus. info@supermarkets.lv)