Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Spalgi noskan skolas zvans, un tukšie gaiteņi ātri pildās ar zēniem un meitenēm. Viņi strauji metas augšup un lejup pa kāpnēm, kurās katru gājēja soli sveicina uzkrāsotas zaļas koku lapas, daļa tādu pašu zīmējumu ir arī uz gaiteņa sienām.
- Tas tā, lai būtu jautrāk, kad nāks ziema, tad uzkrāsosim sniegpārsliņas, – uzsākot sarunu par mācībām mazākumtautību mācību iestādē reformas priekšvakarā, saka 2.vidusskolas direktore Edīte Plamše. Sarunāties nav problēmu, bet ar terminiem jau grūtāk Pamatskolas pēdējo klašu audzēkņi un vidusskolēni dalījās pārdomās, kā viņi jūtas šajā mācību gadā, kad vairs tikai viens gads palicis līdz mazākumtautību skolu reformai, kura paredz no 2004.gada 1.septembra pakāpenisku pāreju uz zināšanu apguvi valsts valodā. Anna un Jeļena mācās 8.e klasē. Jautātas, kur varētu būt lielākās grūtības, kad viņas sāks mācīties vidusskolā, meitenes domā, ka grūtāk būšot ar tādiem priekšmetiem kā fizika, ķīmija, algebra – tur, kur jāapgūst specifiski termini. Bet ar sarunvalodu gan nekādu problēmu neesot, varot labi kontaktēties tajās reizēs, kad iznāk tikties ar vienaudžiem no latviešu skolām. - Ar latviešiem sarunājamies latviski, – saka arī Veronika, Viktorija un Natālija, kuras mācās 10. klasē. – Bet latviešu bērniem ir interesanti ar mums sarunāties krieviski, jo viņi vēlas iemācīties runāt krieviski. Mācīties stundās nav grūti, jo mums jau pamatskolā bija labas latviešu valodas skolotājas, viņas mums daudz ir palīdzējušas valodas apguvē. Skolēni uzsver, ka viņi pieraduši dzīvot vidē, kur ir kopā gan latvieši, gan cittautieši, kas pamatā runā krievu valodā. Un nekādas problēmas viņi šajā apstākļi nesaskata. Protams, sarežģītāk ir, kad valodas prasme sasaucas ar nepieciešamību tajā apgūt jaunas zināšanas, kuras vēlāk dzīvē būs vajadzīgas, sevišķi jau iestājoties un mācoties augstskolā. Vladimirs, kas mācās 11.e klasē, ir skolas Eirokluba prezidents. Referenduma naktī viņš bija kopā ar citiem Latvijas, kā arī Igaunijas jauniešiem, kuri tāpat aktīvi darbojas Eiroklubos. Viņi bija tie, kas Rīgā rīkoja populāro grupu koncertu naktī, kad gaidīja rezultātus. Vladimirs saka: – Biju tur vienīgais no krievu skolām. Ar jauniešiem runāju latviski, ja nevarēju kaut ko pateikt, viņi uzklausīja mani krieviski. Jā, viņiem pat bija interesanti atsvaidzināt savas krievu valodas zināšanas, bet dažādos citos pasākumos, konferencēs es runāju latviski. Viens no pretargumentiem pārejai uz izglītības apguvi vidusskolas klasēs valsts valodā ir bažas par identitātes, par krievu tautības izjūtas zaudēšanu. Andrejs no 11.e klases uzskata, ka piederības izjūtu nezaudēs, jo mājās runā krieviski, ir taču arī krievu valodas un literatūras stundas, tāpat savā dzimtajā valodā skolēni runā tajās nodarbībās, kurās tiekas ar citiem zēniem un meitenēm no mazākumtautību skolām. 11.klases meitenes raizējas: – Ir bažas, ka laikā, kad uzsvars likts uz valsts valodas prasmi, var pazemināties dzimtās valodas apguve, ka bērni sāks sliktāk rakstīt un lasīt krieviski. Tāpēc pilnīgi pāriet uz latviešu valodu nevar, jo ir taču daudz krievu cilvēku Liepājā. Vladimirs domā tā: – Es esmu krievs, lielākā daļa manu draugu, mani vecāki un viņu draugi runā krieviski, tā kā valodai briesmas nedraud. Runājot par dzimto sakņu saglabāšanu, par krievu tautas kultūru un valodu, direktore Edīte Plamše stāsta, ka skola, kurai dots A.Puškina vārds, draudzējas ar citām dzejnieka vārdā nosauktajām mācību iestādēm. Tādējādi veidojas kontakti ar Krievijas un citu valstu skolām. Tāpat skolā gan svin latviskos svētkus, gan iepazīstina skolēnus ar krievu tautas tradīcijām, un zēni un meitenes svin Miķeļus, Meteņus, latviešu un krievu Ziemassvētkus, atzīmē veco Jauno gadu. Nopietni – jau sākumskolā Tagadējie vidusskolēni domā, ka ir svarīgi, lai jau no pašām pirmajām klasēm skolā pievērstu uzmanību latviešu valodai. Bet tiem, kuri vēl pamatskolā visus priekšmetus mācījās krievu valodā, vajadzīgs pāris gadu ilgs pārejas periods, jo nevar tā uzreiz pāriet uz mācībām valsts valodā. Bet viņus pašus, kā teica Vladimirs, reforma neuztrauc, viņi gatavojas iestāties augstskolās un nebaidās, ka būs jāstudē valsts valodā. Jā, puiši un meitenes pieļauj, ka pirmajos semestros nebūs viegli, bet tic – viss būs kārtībā. – Augstskolā tik un tā vajadzēs studēt latviski, – uzsver Andrejs, kas gatavojas izglītību turpināt Latvijas augstākajās mācību iestādēs. – Kad sākšu jau domāt latviski, nevis prātā tulkot vārdus, tad viss būs labi, – piebilst Vladimirs. Par Iļju Tjurinu un viņa māsu Uļjanu jau rakstīts. Viņi abi ir talantīgi bērni, un, vēl mazi būdami, pārstāvējuši Liepāju Latvijas mēroga mācību priekšmetu, īpaši jau eksakto priekšmetu olimpiādēs. Brāļa un māsas vecāki runā krieviski, bet Iļjam nesagādā problēmas izprast matemātikas, fizikas un ķīmijas augstākās grūtības pakāpes uzdevumus un jautājumus, ja tie uzrakstīti latviski. – Man bija laba latviešu valodas skolotāja, – par savu valodas prasmi saka Iļja. – Bet, ja man no paša sākuma būtu bijusi jāmācās matemātika, ķīmija, fizika latviski, varbūt man šie priekšmeti nepatiktu tik ļoti kā tagad un nebūtu tik labas zināšanas. Man šķiet, ka tie priekšmeti, kuros ir specifiski termini un nosaukumi, ir jāapgūst savā dzimtajā valodā, jo citādi grūti uztvert jēgu. Tagad man nav nekādu problēmu, jo zinu latviešu valodu tādā līmenī, ka varu visu saprast. Tie, kas gribēs savu dzīvi saistīt ar kādu zinātni, tie arī iemācīsies valodu tik labā līmenī, ka, sarunājoties ar latviešu kolēģiem, varēs saprast un lietot specifiskos terminus. Bet tiem, kuriem tas dzīvē nebūs vajadzīgs, varbūt nevajag apgūt sarežģītus terminus svešā valodā, jo tas traucē uztveri. Skolotāja personība – nepārvērtējams faktors Skolēni uzslavēja savas latviešu valodas skolotājas Maiju Bergmani, Irēnu Oši, Lailu Jaunskalži, Daci Okmani par to, ka viņas ir spējušas iemācīt tās prasmes, kas vajadzīgas, lai gan spētu sarunāties, gan uztvert mācību vielu. Tas tikai norāda skolotāja personības nenovērtējamo nozīmi, gan mācot bilingvāli, gan tieši valodu. Tāpēc arī tik liela uzmanība pievērsta pedagogu zināšanu un prasmju līmeņa paaugstināšanai. Direktora vietniece Svetlana Kazakeviča stāsta, ka skolā bilingvālā metode ieviesta pakāpeniski, iedrošinot skolotājus un sagatavojot viņus šai pārejai. – Šis mācību gads ir, tā teikt, robeža. Jo no 2004.gada jau visiem jāgatavojas mācīt latviski. Tāpēc skolotājiem ir dota iespēja papildināt savas zināšanas un prasmes. Šobrīd Latviešu valodas apguves valsts programma gatavo jaunas programmas tiem, kas savu priekšmetu mazākumtautību skolās māca tikai valsts valodā, – pastāsta skolotāja Gaļina Skorobogatova. – Sāks ar ģeogrāfijas, vēstures un bioloģijas skolotājiem, bet iecere ir tāda, ka pakāpeniski šis loks palielināsies – būs jauna programma arī citu priekšmetu skolotājiem. Es šo programmu izstrādē divdesmit pedagogu vidū pārstāvu Kurzemes reģionu. Tas tiešām ir svarīgi, ka valsts sniedz metodisko palīdzību, lai skolotāji būtu gatavi mācīt savu priekšmetu valsts valodā. Mācību pārzine Raisa Stunžāne ir atbildīga par metodisko darbu. Viņa pastāsta, ka skolā, gatavojoties reformai, darbs ir vērsts trīs virzienos – ar pedagogiem, ar skolēniem un ar viņu ģimenēm. – Tagad izstrādājam plānu, kā pāriesim uz mācībām latviešu valodā vidusskolas klasēs, – saka R.Stunžāne. – Palīdzam skolotājiem veidot tematiskos plānus, rīkojam skolā tālākizglītības kursus. Vakar, piemēram, nodarbību laikā pieskārāmies bilingvālo stundu norisei. Šogad daudzi mūsu sākumskolas skolotāji pieteikušies kursos, kuros mācās mācīt latviski matemātiku, kā arī strādāt sākumskolas posmā. Mums izveidots vecāku klubiņš, kurā reizi divos mēnešos notiek nodarbības. Pirmajās bija tēma "Vecāku loma integrācijas procesos". Ar tēviem un māmiņām runā mūsu skolotāji, pieaicinām pasniedzējus no Pedagoģijas akadēmijas un citus speciālistus. Sabiedrības integrācijas fonda izsludinātajā konkursā ieguvām iespēju piedalīties projektā kopā ar Daugavpils, Rēzeknes, Rīgas un Jelgavas mazākumtautību mācību iestādēm. Un 17.oktobrī tieši mūsu skolā būs liela konference ar šo mācību iestāžu pārstāvju piedalīšanos. Savu pieredzi demonstrēsim atklātajās stundās, kā arī strādāsim darba grupās, kuru tēmas veltītas gan administrācijas, gan ārpusklases un metodiskajam darbam integrācijas procesos. "Velns nav tik melns, kā to mālējam!" 2.vidusskolas pedagogi domā, ka šāda pieredzes apmaiņa starp līdzīgi strādājošiem ir ļoti vērtīga un var daudz dot gan bilingvāli mācošajiem skolotājiem, gan tiem, kuri priekšmetu māca valsts valodā. Jana Freimane no šā mācību gada atkal strādā skolā un bilingvāli māca vēsturi gan 9.klasē, gan vidusskolas posmā. Viņa saka: – Kā jau jebkurā procesā, gadās arī klupšanas akmeņi, bet tāpēc jau ir skolotājs un tāpēc jau ir skolēns. Bērniem, iespējams, ir grūtāk tādēļ, ka es esmu latviete: ja dala procentuāli, es varbūt vairāk runāju latviski. Bet ir termini, kurus vajag izskaidrot bērniem saprotamā veidā, un es to daru. Jo vēsturē svarīgi saprast būtību, to, kāpēc notiek attiecīgie procesi. Tāpat kā jebkurā skolā, ir skolēni, kuri labprāt mācās, ir klases, kurās eju ar prieku, un ir bērni, kuri mēģina visu darīt ar iespējami mazāku piepūli. Uzskatu, ka nekas cits nav svarīgi, ir tikai jāstrādā. Tāpat es tik radikāli neskatos uz to, ka nākamgad sākas reforma. Nebūs jau tā, ka uzreiz nevienu vārdiņu nerunāšu krieviski, jo mums, skolotājiem, jau vissvarīgākais ir tas, lai bērns saprastu mācāmo priekšmetu. Un es saku, ka velns nav tik melns, kā to mālējam. Latviešu valodas skolotāja Irēna Oše piebilst, ka diezgan daudz valodu apguvē dod debašu kustība, kurā rosīgi piedalās 2.vidusskolas zēni un meitenes. Un ir vienīgā no mazākumtautību skolām, kura debatē arī latviski notiekošajos turnīros. 2.vidusskolas skolēni ir arī labāko spīkeru vidū. (Viens no tiem ir Andrejs Sotņičenko, kas piedalās šajā sarunā). Debates notiek latviešu un angļu valodā, un skolēni, mācoties argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, apgūst patstāvību, attīsta komunicēšanās spējas, un tad jau vairs nav būtiski, vai diskusijas notiek latviski vai angliski. Olga Maļkova māca matemātiku. Viņa stāsta par problēmām, ar kurām jāsastopas, lietojot bilingvālo metodi, un par savu personisko pieredzi: – Visgrūtāk ir tad, ja klasē ienācis skolēns no citas mācību iestādes vai klases, kas mācās pēc citas programmas. Jo viņš nav tik gatavs uztvert vielu kā tie mani bērni, kuri pieraduši pie bilingvālās metodes. Es pati esmu beigusi šo skolu, bet iestājos Pedagoģiskajā institūtā matemātiķos latviešu plūsmā. Pirmo pusgadu man bija grūti, jo mēģināju tulkot no latviešu valodas uz krievu, bet tad sapratu, ka tā nevajag. Man kursabiedri teica: "Kad tu sāksi domāt latviski, tad būs vieglāk!" Tā arī notika. Vēlāk, kad aizbraucu ciemos uz Maskavu, jutu, ka gribu cilvēkiem atbildēt latviski. Daudz palīdzēja arī pasniedzēju attieksme. Lekcijas viņi, protams, lasīja latviski, jo manis vienas pašas dēļ jau nerunās krieviski. Bet eksāmenos ļāva izlīdzēties, kā man vieglāk. Tāpat skolā. Es uzskatu, ja skolotājs mierīgi uztver to, ka bērns teikumā pāris vārdu pasaka latviski un pāris krieviski, tad viss ir kārtībā. Galvenais ir neradīt lieku stresu un uztraukumu kā skolēniem, tā arī netracināt viņu vecākus, ka nu būs jārunā tikai latviski, māk vai nemāk, saprot vai nesaprot. Raisa Stunžāne dalās savā mātes pieredzē. Viņas dēli ir beiguši skolu ar krievu mācībvalodu, bet studē Latvijas augstskolās, kurās zināšanas apgūst latviešu valodā. Viņi draudzējas ar latviešu studentiem un tagad jau vairs nejūt nekādu starpību ar viņiem. – Tas ir ļoti svarīgi mūsu bērnu nākotnei, ka viņi prot valodu, apgūst izglītību un var iekļauties sabiedrībā. Turklāt manā ģimenē runāja lietuviešu valodā, latviešu valodu mēs nezinājām, tāpēc mēs, lai to apgūtu, pat televīzijā skatījāmies tikai latviešu programmas, – saka R.Stunžāne, uzsverot vecāku nozīmi un lomu bērnu iedrošināšanā. Skolā strādā ne tikai ar vecākiem, kuriem izskaidro reformas būtību. Ir izveidots arī vecmāmiņu klubiņš. Jo tieši šī paaudze ir tā, kurai ir barjera pret to, ka mācīsies latviski, jo pati tā to neprot. Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka, gaidot 2004.–2005. mācību gadu, panikai nav iemesla, jo jau tagad vidusskolas klasēs 40 procentu no stundām notiek latviešu valodā, un bērni nejūt diskomfortu. Tāpat skolā norit liels darbs, lai nomierinātu vecākus un skolēnus, paskaidrojot, ka skolotāji ir gatavi mācīt. Vēl pedagogi vērsa uzmanību uz to, ka jau tagad mācību priekšmetu olimpiādēs, kas notiek latviski, 2.vidusskolas skolēni piedalās un gūst labus rezultātus. Arī tas ir fakts, kas iedrošina.