Muļķu zemē pat dabīgs var izrādīties sintētisks (11)

Laiks gājis, un reklāmas bizness šo dilemmu vien saasinājis, apdullinot katru no mums ar smalku triku pinekli, kas pārņem ne vien mūsu acis un ausis, bet arī zemapziņu. Ja agrāk tirgū vērdiņu varēja likt uz zoba vai dzintara gabalu pret sauli caurskatīt, tad mūsdienu pārsātinātā tirgus produktus bieži vien vispār ir iespējams pārbaudīt, vien dārgus laborantus palīgā aicinot. Dabiskā minerālūdens sintēze Kopš esam izdarījuši izvēli par labu Eiropai, aizvien vairāk līdz šim ierastas lietas sākam pielīdzināt turienes prasībām, vai vienkārši interesējamies par to, ko tad īsti pērkam. Pirms kāda gada TVNET publicēja profesionālu ekspertu atzinumu par Latvijā nopērkamo piena un desu kvalitāti un atbilstību "standartam", šokējot ne vienu vien lasītāju, jo lielākajā daļā pārbaudīto produktu, izslavētu firmu ražojumus ieskaitot, tika konstatēts nevēlamu vielu piemaisījums. Nupat par līdzīgu lietu varējām pārliecināties, uzzinot secinājumus par Latvijas ūdens kvalitāti. Neiedziļinoties atzinumā par to, ka ar patreizējo dzeramā ūdens kvalitāti Eiropā mierīgi dzīvot nevarēsim, paskatīsimies uz tiem veikalu plauktiem, kuros rindojas minerālūdens pudeles. No nosaukumu raibuma acis žilbst, jauni produkti parādās galvu reibinošā ātrumā, jo kas gan var būt vienkāršāks par ūdens izplatīšanu. Uz lielākās pudeļu daļas smalki izrakstīts dažnedažādu sāļu, jonu un sazinkāvēl sastāvs, ūdens labās un ārstnieciskās īpašības, utt. Tikai nezin kāpēc kāds naivs ģeologs sāk protestēt pret to, ka izslavētais jaunais "dabīgais" minerālūdens, kas pirmoreiz Latvijā beidzot iegūts no kādu sešsimt metru dziļurbuma, ir tīrā fikcija, jo Latvijā no šāda dziļuma uzrādītās kvalitātes ūdeni vispār nav iespējams iegūt... Nemaz nerunāsim par to, kāpēc šim brīnumūdenim no Latvijas zemes dzīlēm izvēlēts latviski grūti izrunājams un lokāms ārzemniecisks nosaukums... Labi, ģeologs, kā jau sirms vīrs, no dzīves atpalicis, joprojām iespējams kreņķējas par to, ka paša atrasto naftu nu iegūs lietuvieši vai kāds pašmāju bagātnieks, ko no viņa var prasīt... Labs ir, ņemsim pudeles rokā paši un lasīsim, varbūt gudrāki tiksim. Vēl no padomijas laikiem nākusī Kaukāza boržomi vai narzāna slava jau pabālējusi, tomēr gan jau netrūkst vēl pircēju, kuri nežēlo naudu šim gardajam un veselīgajam, bet krietni padārgajam (salīdzinājumā ar pašmāju produkciju) dzērienam. Ko tad mēs redzam? Ārzemnieki izdomas ziņā ir gājuši vēl tālāk par mūsējiem, un dabīga, dabiska, vai pasarg'' Dievs, "naturāla" (ko nu par lingvistiskiem sīkumiem) minerālūdens vietā mums piedāvā "Borjomi vieglo"! Domājiet paši - vai parastajā Boržomi ir sastopami smagie metāli, vai "vieglajā" versijā tas vienkārši atšķaidīts ar krāna ūdeni. Nu ko, ieskatīšanās veikalu plauktos neiepriecināja. Varbūt ko labāku teiks pētnieki? Iespējams, ka kādu šokēs, bet citus iepriecinās sakarā ar Ministru Kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumiem Nr. 35 "Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības" izdarītais atzinums, kas nācis klajā pavisam nesen - šī gada 30. septembrī. Šokēs tāpēc, ka oficiāli reģistrēti no veikala plauktā pašu redzētās pārpilnības ir tikai trīs (!) nosaukumu ūdeņi. Iepriecēs tāpēc, ka vismaz šos trīs var droši dzert. Skarbā realitāte Un tātad: par dabīgiem minerālūdeņiem Latvijas Republikā oficiāli atzīti: 1. Gāzēts dabīgais minerālūdens "Mangaļi" (minerālsāļu daudzums 1,8-2,2 g/l), urbums DB 1081 (D2 ar) pazemes ūdens atradnē "Mangaļi", pildīts 0,5 l un 1,5 l PET pudelēs un 0,33 l stikla pudelēs SIA "Cido pārtikas grupa" ražotnē Ostas ielā 4, Rīgā. 2. Avota ūdens "Venden mežavots" (minerālsāļu daudzums 0,06-0,11 g/l), avots "Mežuļi", Mežuļi, Kocēnu pagastā, Valmieras rajonā, pildīts 11 l un 18,9 l polimērmateriāla balonos SIA "Venden" ražotnē Cīrulīšu ielā 68, Cēsīs. 3. Negāzēts dabīgais minerālūdens "Rodņiki Boržomi" minerālsāļu daudzums 0,2-0,35 g/l), avots Nr.1 ūdens atradnē "Daba", Boržomi raj. Gruzijā, pildīts 1,5 l PET pudelēs "Boržomskij razļivočnij zavod Nr. 1". Te gan jāpiebilst, ka par "Rodņiki Boržomi" Krievijas presē rakstītas nebūt ne glaimojošas atsauksmes. Vismaz pēc Krieviajs standartiem tik zema mineralizācijas pakāpe ārstnieciskajam minerālūdenim nav pieļaujama, jo tas neveic ne gremošanas trakta, ne citu orgānu atveseļošanu. Labi, nav "Rodņiki Boržomi" ārstniecisks, bet vismaz kaitīgs arī nav. Pārējie - vai nu nav reģistrēti ražotāju nolaidības dēļ, vai arī tie prasībām neatbilst un tāpēc sertificēšanai nav piedāvāti. Kā neuzķerties uz maldinošā āķa? Ko tad pircējam darīt, lai "neiegrābtos" pakaļdarinājumā, kas, labākajā gadījumā, var būt vismaz nekaitīgs? Var jau protams tūkstošo reizi kāpt uz vecā grābekļa, mēģinot vaicāt pārdevējai, kā to darīja kāda kundzīte nupat izplatītākajā higiēnas preču tirgotavā, pēc frizieres ieteikta dabīga šampūna lūkojot. "Informētā" pārdevēja viņai ieteica lielo higiēnas preču monstru produktu, kas, protams, no reklāmām viszināmākais, bet nebūt neatbilst pircējas vaicātajam. Tai pašā laikā turpat apakšējā plauktā necili putēja (jo kurš gan lieksies pie zemes, lai preci apskatītu) patiešām kvalitatīvs no dabiskām vielām ražots un lēts (!) Krievijā tapis šampūns, bet pārdevēja par tā labajām īpašībām un, pieļauju, pat eksistenci, nemaz nenojauta; bija kārtējais reklāmas upuris; vai, arī iespējams, vienkārši lobēja konkrētu ražotāju, kas viņai (veikalam) šādi vai tādi kādu labumu bija darījis. Otra izeja - meklēt objektīvu informāciju pašam, kas nemaz nav viegli, jo lielākā daļa masu mediju piedāvā vairāk, mazāk, vai nemaz neslēptu reklāmu. Informāciju var vākt, aprunājoties ar paziņām un draugiem, taču pat tad tā nebūs simtprocentīgi attiecināma uz jums - kas vienam medus, citam var izrādīties inde. Trešā izeja - domāt pašam, rūpīgi izlasīt visu, kas rakstīts uz piedāvātā produkta etiķetes, jo bieži vien tur lasāmas tādas ačgārnības, kas uzreiz vedina domāt par to, ka kaut kas var nebūt kārtībā arī ar pašu produktu. Ceturtā izeja - brīvprātīgi uzņemties izmēģinājuma trusīša funkcijas, izdarot atlasi tikai pēc paša veiktiem testiem. Bet šādā gadījumā jāatceras, ka laboratorijas dzīvnieciņu mūžs ir gauži īss...