Dziesmu svētkos Latvijas galvaspilsētā ieradīsies daudz viesu, un pirmais iespaids par Rīgu radīsies pēc tā saucamo Rīgas vārtu ieraudzīšanas. Taču gandrīz tie visi pašlaik ir pārbūves stadijā, un tūristiem droši vien būs pārliecība, ka Rīgu vēl tikai būvē.
Iebraucējiem galvaspilsētā no Pleskavas, Daugavpils, Jūrmalas vai Bauskas puses vispirms acu skatam paveras Rīgu apzīmējošie lielie burti. Daudziem tie liekas pagātnes mantojums, turklāt arī to tehniskais stāvoklis nav no labākajiem. Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks Atis Lūsis pastāstīja, ka burtu Rīga izvietošanas ideja ir apsveicama – tie atbilst mākslinieciskajiem nosacījumiem, turklāt šobrīd «uztverama kā klasika». Savulaik galvenajam māksliniekam Georgam Baumanim izdevies nosargāt pilsētas zīmes no to bagātināšanas ar Ļeņina ordeņiem vai tamlīdzīgu padomjlaiku simboliku, un šādu zīmju citviet nav. Metāla burti gatavoti Rīgas Kuģubūves rūpnīcā, metinājuma vietas ir pamatīgs. Nepieciešama tikai pilsētas zīmju uzturēšana kārtībā un apkārtnes labiekārtošana, uzskata A. Lūsis. Organizācija Mākslinieki pilsētai ierosināja pilnveidot šos pilsētas zīmju objektus. A. Lūsis stāstīja, ka idejas bijušas visdažādākās, sākot no tēlniecības objektiem līdz pat aerostatiem (noenkurotiem gaisa baloniem). Diemžēl šādu ieceru realizācija maksā dārgi; tāpat nav arī skaidrs, vai visām zīmēm vajadzētu būt vienādām vai atšķirīgām; kā risinātos sarunas ar zemju īpašniekiem; vai jaunie objekti papildinātu jau esošās zīmes vai arī pilnībā tās nomainītu; kā tās izskatītos kontekstā ar jaunās apbūves risinājumiem un tamlīdzīgi. Kamēr nav līdzekļu šo ideju realizācijai, vecās zīmes vienkārši jāuztur kārtībā, uzskata A. Lūsis. Lidosta ir līmenī Pašlaik atbilstošākā Rīgas vārtu nosaukumam ir starptautiskā lidosta Rīga. Pirms pāris gadiem noslēdzās lidostas rekonstrukcijas otrā kārta, kas faktiski bija priekšpēdējais solis, lai to padarītu atbilstošu Eiropas aviācijas standartu prasībām. Atjaunota lidostas ēka, no jauna uzbūvēta divstāvu piebūve, veikta esošā pasažieru termināla ēkas un ārējo komunikāciju tīklu rekonstrukcija, kā arī manevrēšanas ceļa un centrālā perona būvniecība 13 hektāru platībā. Šogad pabeigta lidostas ēkas ziemeļu daļas, kā arī otrā un trešā stāva rekonstrukcija, informēja lidostas Rīga sabiedrisko attiecību speciālists Andorijs Dārziņš. Vēl atlicis veikt ēkas fasādes remontu (no lidlauka puses tā ir stiklota, bet no pilsētas puses joprojām rēgojas vecais marmors), taču tuvākajā laikā šie darbi nav ieplānoti. A. Dārziņš pastāstīja, ka ieceru līmenī ir jaunas piebūves celšana lidostas termināla ziemeļu pusē, pie Latvijas Gaisa satiksmes ēkas. Tas nepieciešams, lai nākotnē varētu nodalīt Šengenas līguma valstu pasažierus no pārējiem. Pašlaik lidostas skrejceļš ir 2,5 kilometrus garš; bija plānots to pagarināt vēl par 650 metriem un paaugstināt apgaismošanas sistēmas kategoriju. Taču pagaidām šādai pārbūvei nav ekonomiska pamatojuma. Dzelzceļš gaida septembri Centrālā dzelzceļa stacija un tās apkaime straujos tempos it kā tiek sakārtota, tajā pašā laikā peroni joprojām ir bēdīgā skatā. Rīgas pasažieru stacijas priekšnieks Vitolds Kūliņš informēja, ka tuvākajā laikā peronu pārbūvi neplāno. Pasažieru stacijas ēkas un Stacijas laukuma rekonstrukciju veic SIA Linstow Varner, taču peronu pārbūve un nožēlojamo būdeļu laukuma malā sakārtošana uz to neattiecas. Pēdējos gados ievērojami pārbūvēta pati stacijas ēka – tā izveidota divos līmeņos, labiekārtotas telpas, izveidoti eskalatori, ierīkotas jaunas komunikācijas, veikti citi darbi. Maijā ekspluatācijā nodota jaunā ēka blakus Latvijas pasta centrālajai ēkai, darbu sākusi apakšzemes autostāvvieta zem Stacijas laukuma. Septembrī kompleksa rekonstrukciju pabeigs ar ēkas B (bijušā pulksteņtorņa vietā) un jaunā pulksteņtorņa ar mehānisko pulksteni nodošanu ekspluatācijā, informēja Linstow Varner sabiedrisko attiecību un projektu direktors Rems Razums. Autoosta: soli pa solim Pērn Rīgas starptautiskajā autoostā rekonstruētas biļešu tirdzniecības kases, sakārtota arī ēkas pirmā stāva iekšpuse. A/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule pastāstīja, ka tuvākajos gados gaidāma vērienīga autoostas rekonstrukcija, pārveidojot to par modernu pasažieru apkalpošanas centru. Plānots pārbūves pirmajā posmā divos līmeņos iekārtot pasažieru uzņemšanas un izlaišanas platformas, bet otrajā posmā paredzēts norakt dzelzceļa uzbērumu, atbrīvojušos platību izmantojot autoostas vajadzībām. Šie darbi varētu sākties tikai 2005. gadā, bet šogad paredzēta autoostas ēkas otrā stāva rekonstrukcija, pastāstīja V. Gromule. Autoostā plānots atjaunot sabiedriskās ēdināšanas zāli, ierīkot papildu mātes un bērnu istabu, kā arī uzgaidāmās telpas, kā arī atklāt jaunu sanitāro mezglu. Jāpiebilst, ka autoostas attīstību ievērojami sarežģī sadrumstalotais RSA īpašnieku sastāvs. Uzņēmuma kontrolpakate jeb 51 procents RSA akciju pieder Rīgas pašvaldībai, 25,5 procenti – uzņēmējam Sergejam Serdjukovam, 10 procenti – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, 0,1 procents ir valsts rezerve, bet 13,4 procenti pieder mazajiem akcionāriem, kuri akcijas iegādājušies publiskajā piedāvājumā, kā arī bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem. Nesen S. Serdjukovs izteica vēlmi privatizēt Rīgas domei piederošās kapitāldaļas, taču domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šo ierosinājumu noraidīja. S. Serdjukovs uzskata, ka RSA vadība nav pietiekami aktīvi meklējusi investorus, savukārt viņam ir bijušas pārrunas ar būvniecības kompāniju Čehijā par iespējamo autoostas attīstību. Ostai diži plāni Pagaidām Rīgas vārtu tumšais zirdziņš ir pasažieru osta, kuras terminālis jau sen prasās pēc rekonstrukcijas. Pasažieru osta «lēnām sakopjas», par ko liecina tas, ka šogad tajā iebrauks trīsreiz vairāk kruīza kuģu nekā pērn, stāstīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Viņš pastāstīja, ka ostas ēkā katru gadu notiek kosmētiskais remonts. Pašlaik tiek sakārtota teritorija un pie Vanšu tilta izbūvētas jaunas piestātnes, ko jāpabeidz līdz augustam, kad Rīgā viesosies starptautiskā regate Cutty Sark. Nākotnē šo piestātni varēs izmantot kruīza kuģi. Rīgas pasažieru ostas teritorija uz 30 gadiem iznomāta kompānijai Rīgas pasažieru termināls (RPT). Šī uzņēmējsabiedrība plāno ostas attīstībā ieguldīt vairākus desmitus miljonus latu. Pēdējā brīvostas valdes sēdē RPT prezentēja norvēģu kompānijas izstrādāto attīstības vīziju. G. Bojārs to nosauca par grandiozu, taču interesantu. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs klāstīja, ka pagaidām ir pāragri šo vīziju publiskot. Pagaidām grūti prognozēt, kad pasažieru ostā varētu sākties vērienīgi rekonstrukcijas darbi, jo RPT «plāno ilgtermiņa ieguldījumus», paskaidroja G. Bojārs.