/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
/nginx/o/2025/05/06/16823750t1h54e6.png)
Esmu liels koru mūzikas cienītājs ar brangām kormūzikas saknēm ģimenē un dalību piecos dažādos Dziesmu svētkos aiz muguras. Tieši šī iemesla dēļ ļoti mērķtiecīgi biju pārslēdzis citu kanālu ikreiz, kad nejauši uzslēdzu televīzijas šovu “Koru kari”. Tomēr piespiedu sevi noskatīties noslēdzošo – fināla raidījumu, lai pastāstītu jums par redzēto un izskaidrotu, kāpēc tas bija draņķīgs.
Tātad vispirms – “Koru kari” ir koru konkurss Latvijā, kurš ik pēc pieciem gadiem norit Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā, kā arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā. Koru karu konkurss ierasti norisinās jaukto koru, vīru koru, sieviešu koru, kā arī senioru koru kategorijās.
Tas, ko pēdējo pāris mēnešu garumā ik svētdienas vakaru varējām vērot televīzijas ekrānos, nav koru kari. Tas ir raidījums, kurš nospēris nosaukumu pietiekami senai Latvijas kormūzikas tradīcijai, kas pulcēja labākos no labākajiem koriem un to diriģentiem. Bet, lai internetā atrastu informāciju par īstajiem koru kariem, meklētājā tagad jāraksta “koru kari dziesmu svētki”.
Jā, manuprāt, nosaukums ir ļoti liela problēma. Labi, ka šovu vismaz nenosauca “Dziesmu svētki”.
Nākamā problēma ir koru priekšnesumi. Šajā ziņā esmu ļoti konservatīvs cilvēks, kurš koru mūzikā visupirmām kārtām novērtē izpildījumu un skanējumu. Korim ir jāstāv un jādzied dziesmas, nevis jāskraida apkārt, jādejo un jātaisa kaut kādi pigori, lai visus pārsteigtu ar kaut kādu bezjēdzīgu šovu vai kostīmiem.