Nacionālā teātra vecie skatuves dēļi neaizceļos uz atkritumu izgāztuvi, bet gan nonāks aktieru mājās goda vietā.
Katram Nacionālā teātra aktierim pa skatuves dēlim.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Teātra sirds esot skatuve. Vieta, kur dzīvojuši, miruši, augšāmcēlušies izcili teātra korifeji. Vieta, kur pārdzīvota dažādu emociju un sajūtu gamma.
Edmunds Freibergs,Nacionālā teātra mākslinieciskais direktors: “Mūsu teātra sirds piedzīvo operāciju, pēc kura tā kļūst stiprāka, jaunāka spēcīgāka.”
Report.: Tā kā šodien sākta vecās skatuves nomaiņa pret jaunu, par piemiņu aktieri saņēma īpašu dāvinājumu – skatuves dēļus. Tie esot aptuveni sešdesmit gadus veci, uz dēļiem staigājušas vairākas aktieru paaudzes. Mākslinieki jau izdomājuši dēļu pielietojumu – praktiskāks iebūvēs sava dzīvokļa grīdā, romantiskāks ierāmēs un pieliks pie sienas.
Kultūras ministre Ingūna Rībena: “Dēlis varētu būt arī sākums jaunam krodziņam ar drāmas teātra smaržu.”
Report.: Elza Radziņa uz šiem dēļiem spēlējusi vairākus gadu desmitus. Māksliniece saka, ka šī vieta pārdzīvojusi visas aktrises bēdas un priekus un palīdzējusi stabili nostāvēt izrāžu laikā. Taču saņemot piemiņas plāksni, aktrisei smeldzīgs noskaņojums.
Elza Radziņa: “Mēs esam nevajadzīgi, bet bez mums nevar iztikt, un es domāju, ka man uz jauniem dēļiem diez vai iznāks uzkāpt.”
Report.: Aktieri ar nepacietību gaida atgriešanos teātrī, vēl jo vairāk uz jaunās skatuves. Taču kādi būs jaunie dēļi un kad būs iespēja atgriezties, aktieri neņemas prognozēt.
Gunta Virkava, aktrise: “Tpu, tpu, tpu- nospļaujieties arī jūs, lai tā būtu.”
Report.: Mēs nenospļaujamies, bet gan trīsreiz pieklaudzinām pie koka.