/nginx/o/2018/09/04/11382808t1h08ec.jpg)
1999. gada februārī pēc gandrīz sešu gadu pārtraukuma Dainis Īvāns atgriežas politikā, kļūdams par vienu no LSDSP ierindas biedriem. Viņš atsakās kandidēt valsts prezidenta amatam un klusām vada LSDSP laikrakstu "Brīvība". Aktīvajā politikā Īvāns atgriežas tikai 2001.gada martā, kad viņa vārds LSDSP vēlēšanu listē liek daudziem rīdziniekiem atdot balsis par sociāldemokrātiem.
Pēc ievēlēšanas domē sociāldemokrāti, arī Īvāns, vienojas koalīcijā ar PCTVL, kuras deputāts Sergejs Zaļetājevs un Ivans Ivanovs savulaik balsoja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pēc sociāldemokrātu fiasko Saeimas vēlēšanās pagājušā gada novembrī Īvāns partijas priekšsēdētāja amatā izkonkurēja ilggadējo līderi Juri Bojāru. Viņa vakardienas paziņojums par izmaiņām Rīgas domes koalīcijas sastāvā ir pirmais jaunā partijas līdera solis. - Politiķi un politologi medijos jūs ir dēvējuši par nepiemērotu starppartiju politiskajām spēlēm un diplomātiskajām sarunām. Arī šodien Jānis Urbanovičs teica, ka jūs nebūsiet galvenais cilvēks, kas lems par koalīciju Rīgas domē. Kā jūs komentētu viņa izteikumu? Kā jūs domājat, cik liels ir jūsu vārda svars partijā? - Acīmredzot pietiekoši liels šis svars, jo ne par velti mani kongress ievēlēja par LSDSP priekšsēdētāju. Es nebūtu nekad gājis uz šo amatu, ja es nebūtu vēlējies mainīt kaut ko partijas politikā. Tā ir idejas partija, par kuru es balsoju. Man gribas, lai partija būtu atbilstoša tiem principiem, kas man ir svarīgi. Bet dabīgi, ka kaut kādu lēmumu es nepieņemu viens. Es atbalstu tikai kolektīvu vadības stilu. Es negribu strādāt viens. Tad, kad es ierosināju partijas valdē mainīt kaut ko tajā modelī, kādā mēs strādājam, tas, man liekas, sevi ir izsmēlis. Turklāt mēs jūtamies daudz spēcīgāki nekā bijām pēc ievēlēšanas, tad partija piekrita. - Vai varētu būt tiesa politiķu teiktajam, ka patiesībā galīgo lēmumu pieņems Urbanoviča kungs? - Es nezinu. Mūsu partijā Urbanovičs nekādus lēmumus nepieņem. Tā ka acīmredzot viņš nevarēs pieņemt arī šinī gadījumā to. - Runājot par jūsu iecerēm veidojot Rīgas domes koalīciju, TB/LNNK līderis Straumes kungs teica, ka, ar "tēvzemiešiem" runājot, jūs esat pārsprieduši koalīcijas modeli, kurā būs sociāldemokrāti, daļa Tautas saskaņas, daļa PCTVL deputātu, kā arī apvienības "Centrs" pārstāvji. Vai tā ir tiesa, ka esat pārrunājuši šādu modeli, kurā turklāt ietilpst arī "Latvijas ceļa" pārstāvji? - Jā, mēs pārrunājām dažādas iespējas. Mēs apmainījāmies ar informāciju. Ar TB/LNNK mums koalīcija vienu reizi jau ir bijusi Rīgas domē. Ne mūsu vainas dēļ šī koalīcija ir izjukusi. Ar PCTVL mums ir visu laiku bijis tikai sadarbības līgums, gan tajā laikā, kad mēs bijām ar TB/LNNK, gan tagad, kad esam koalīcijā ar apvienību "Centrs" un Zaļo partiju. Mūsu vēlme ir turpmāk nesadarboties ar divām PCTVL sastāvā ietilpstošām partijām. Tas ir, ar Ždanokas "Līdztiesību" un Alfrēda Rubika Sociālistisko partiju. - Vai varat minēt galvenos iemeslus, kāpēc nevēlaties turpmāk sadarboties ar šīm divām partijām? - Mums bija grūti vispār vienoties par to, ka šī sadarbība būtu iespējama, jau pēc ievēlēšanas Rīgas domē. - Bet tomēr jūs vienojāties. Turklāt jūs teicāt, ka Rīgas dome nav lielās politikas spēlēšanas vieta un asfalts nav nedz labējs, nedz kreiss. Vai tagad ir mainījušās jūsu domas? - Nē, būtībā nav mainījies nekas. Rīgas dome ir saimnieciska organizācija. Bet toreiz mums bija pavisam citi spēles noteikumi. Mums nebija citas izejas, jo arī labējās partijas, kuras nebija tā kā tagad pārcietušas gan zaudējumu vēlēšanās, gan zināmu vilšanos, nebija pārvērtējušas savu attieksmi pret sociāldemokrātiem. Lai mēs pildītu solījumus, mums koalīciju vajadzēja izveidot. Kaut arī partijā bija lielas pretrunas un daudzi cilvēki tam nepiekrita. Un tomēr šobrīd es uzskatu, ka šis solis bija pareizs. Mēs faktiski spērām solīti uz to, ka ir iespējams dialogs arī dažādu etnisku grupu pārstāvošu partiju starpā. Bet šobrīd gan mūsu pozīcijas stiprākas domē, gan arī tieši šīs grupas, kas ietilpst PCTVL, ir tās, kas tieši nevēlas iet Latvijas integrācijas un Latvijas vienošanas ceļu. - Jūs runājat par politiskām lietām. Taču jūs minējāt, ka neesat atteicies no domas, ka Rīgas dome ir saimniecisku jautājumu risināšanas vieta. Vai varat minēt kādu konkrētu lietu, kuru šo divu partiju deputāti nav veikuši vai veikuši nekvalitatīvi, kas ļautu jums atteikties no šīs sadarbības? - PCTVL strādā kopīgi, un no lēmumu pieņemšanas mēs zinām tikai nianses. Bet mums ir zināmi novērojumi šajā darbā, kad mēs redzam, ka "Tautas saskaņas" deputāti strādā lietišķi, diezgan profesionāli. Savukārt tieši no šīm PCTVL sastāvdaļām "Līdztiesība" mēs redzam bieži vien nepamatotas prasības. Mēs atceramies gan dažādos skandālus ar Ždanokas pieprasījumu dot viņai tādu un tādu posteni. Ļoti bieži šādas nianses esam raudzījuši. Otrām kārtām, esam konstatējuši, ka izvairīties no šīs politizācijas nav iespējams, ne jau mūsu vainas dēļ. It sevišķi gan pēdējie Rubika partijas paziņojumi, gan Ždanokas paziņojumi, gan arī tendence uz divvalodību, gan uz komunistiskās partijas atjaunošanu vienkārši mums liedz atrasties ar viņiem vienotā saimnieciskā blokā. Vēl viens iemesls, es domāju, ka tas ir diezgan būtisks. Visnepopulārākais visu laiku mūsu komiteju priekšsēdētājs ir tieši "Līdztiesības" pārstāvis Sergejs Zaļetajevs. Varbūt ne vienmēr var paļauties uz šiem reitingiem, bet tas, ka šis cilvēks nemitīgi ir mīnusos. Mēs redzam, ka mūsu politika nesaskan. Tas mums arī ir licis domāt par to, ka darbs kaut kādā veidā ir jāmaina, jāuzlabo. - Es gribētu atgādināt, ko jūs 2001. gada martā teicāt, kad PCTVL deputāti ienāca valdošajā koalīcijā un ieņēma vadošus amatus. Toreiz jūs laikrakstam "Diena" teicāt: "Bīstamāk ir ievēlēt cilvēkus, kas Latviju ir pārdevuši." Vai tas nozīmē, tagad jūs esat mainījis savu viedokli? Vai jūs vairāk nesaskatāt cilvēkus, kas pārdevuši Latviju, "Latvijas ceļā" vai TB/LNNK? - Jā, tā situācija ir pilnīgi mainījusies. - Kas konkrēti ir mainījies? - Toreiz tās bija valdošās partijas. Tagad tās vairs nav valdošās partijas. Šīs partijas, it sevišķi pēc sakāves Saeimas vēlēšanās, ir daudz ko pārvērtējušas. Arī Tautas partija. Ar Slaktera kungu esmu ticies. Ja pirms šīm maiņām, partijas kongresā mums nebija pat nekādas runas, ka mēs varētu kaut kādā veidā sadarboties, līdzdarboties un pat diskutēt. Viņu teiciens bija – tikai ne ar LSDSP. Šobrīd šī attieksme ir pilnīgi mainījusies. Gan "Latvijas ceļš", gan arī Tautas partija ir pateikuši, ka viņi ir ar mieru sadarboties ar sociāldemokrātiem. - Bet tas nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka šobrīd vairs neapgalvotu, ka šajās partijās ir cilvēki, kas ir pārdevuši Latviju? - Es runāju toreiz par partijām. Tās bija partijas, kas bija veikušas kaut kādu noteiktu politiku un bija atbildīgas par šo politiku. Šobrīd pēc vēlēšanām šīs partijas par savu politiku ir samaksājušas. Mums ir jāskatās reāli tajos cilvēkos, kas atrodas Rīgas domē. Mēs esam runājuši jau ar visām frakcijām. Mēs apmēram esam iezīmējuši tos ceļus, kādos mēs varētu strādāt. Mēs redzam, ka mums šīs iespējas, kaut vai viskonkrētāk ar "Latvijas ceļu", būtu sastādāties ar šiem cilvēkiem, kas ir šajā frakcijā. - Skatoties uz komentāriem, kas ir izskanējuši jūsu ieteikumam veidot jaunu koalīcijas modeli, politologi ir izteikušies, ka zināmā mērā LSDSP izvēli nosaka nevēlēšanās zaudēt mēra amatu, un neoficiāli tiek runāts par sponsoru ietekmi. Ko jūs varētu teikt par neoficiālajām runām, ka, sponsoru diktēti, jūs vēlaties jaunu koalīciju, kurā ir arī "Latvijas ceļš"? - To es varu pavisam droši teikt, ka LSDSP sponsori neietekmē, jo mūsu partijas sponsoru ir ļoti daudz. Mēs neesam atkarībā no kāda liela finansu oligarha, kurš varētu mums diktēt noteikumus. Bet situācija Rīgas domē šobrīd ir tāda, ka mēs jūtam spēku. Gluži savādāk nebūtu nevienu no šiem politiskajiem soļiem spēruši. Mums arī ir svarīga matemātika. Mums ir svarīgi palikt pozīcijā. Mums ir svarīgi izpildīt vēlēšanu solījumus saviem vēlētājiem. - Ja mēs atceramies pagājušo gadu, LSDSP gāja dažādi ar šiem sponsoriem. Vai jūs varat teikt, ka jūs kā jaunais partijas priekšsēdētājs tagad zināt, kas ir jūsu partijas sponsori? - Es to jums tagad noteikti nosaukt nevaru. Bet pašlaik partijā ir revīzijas komisija, kura strādā. Mūsu partijā tiks apstiprināts nākamā gada budžets, kur mēs skaidri redzēsim gan ienākumus, gan izdevumus un tās organizācijas vai tās personas, kuras ir partijai ziedojušas. - Mēs skatījāmies ziedotāju sarakstā. Tur pēdējos mēnešos un arī pirms vēlēšanām ienākušie ziedojumi galvenokārt ir no privātpersonām. Šīs privātpersonas nav atrodamas LURSOFT datu bāzē kā uzņēmumu īpašnieki vai personas ar paraksta tiesībām. Vai jūs pārliecināsieties, ka visi šie ziedotāji tiešām ir reālas personas un ziedotspējīgas? - Es ceru, ka par to var pārliecināties. Es pamēģināšu to izdarīt. Bet, ja runā par atkarību no šiem sponsoriem, tas ir kas cits. Tas ir naudas jautājums, juridiski jautājumi, kādā veidā un cik likumīgi partija iegūst naudu. Šinī gadījumā es domāju, ja ir kaut kādi pārkāpumi, es pats kā partijas priekšsēdētājs varu ziņot un ziņošu attiecīgām iestādēm, lai to novērtē. Bet vienu gan es pavisam droši varu pateikt – lai kādi būtu šie sponsori LSDSP, es personīgi nejūtu nekādu spiedienu un nekādu atkarību nejūtu no viņiem. - Tad Burvja kunga pagājušogad piesauktās "melnās kases" jūsu partijā līdz ar jūsu vadību ir izzudušas? - Es neesmu grāmatvedis. Es ceru, ka tās ir izzudušas. Katrā ziņā turpmāk tādu arī nebūs. - Bet tomēr, ja mēs atskatāmies uz pagājušo gadu, VID ir uzlicis jūsu partijai 100 latu sodu par grāmatvedības datu nepareizu kārtošanu, iesniedzot priekšvēlēšanu deklarāciju. - Es domāju, ka tāds sods varbūt ir uzlikts vairākām partijām un daudzām organizācijām. Man šķiet, ja es pats nodarbotos ar finansu lietām, man šādi sodi būtu nepārtraukti, jo neesmu grāmatvedis. Uz šādiem grāmatveža jautājumiem es faktiski nevaru atbildēt. - Bet, ja jūs uzdodat savam kolēģim grāmatvedim jautājumu, kas ir patiesie sponsori, jūs domājat, ka saņemat izsmeļošas atbildes? - Es uzskatu, ka man ir jāuzticas tiem cilvēkiem, kurus mēs esam deleģējuši gan strādāt ar sponsoriem, gan strādāt ar partijas kasi. Šeit jautājums ir daudz dziļāks. Es domāju, ka mūsu partijai ir jāprasa tas, kas nav izdarīts līdz šim, lai Latvijā tomēr parlamentārās partijas un kā tas ir Igaunijā, rezerve līdz 4%, finansētu valsts. Kamēr nebūs tas, tikmēr visi lielie sponsori būs ieinteresēti panākt partiju atkarību no sevis. - Paldies, tā jau ir citas sarunas tēma. Par to, kā risināsies partiju attiecības Rīgas domē, varēsim spriest pēc pāris mēnešiem.