Ar ko reketieris atšķiras no daža laba likuma sarga?.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Trīs gadu laikā Ilmārs Logins no veiksmīga uzņēmēja pārvērties veselību sabeigušā trūkumcietējā, kam nav ar ko samaksāt par zālēm. Kāpēc? Tikai tamdēļ, ka viņš nepiekrita atdot savu rūpalu “par sviestmaizi” kādam reketierim, kuru acīmredzot piesedz un atbalsta gan policija, gan prokuratūra. Vēl vairāk, pret Loginu ierosina kārtējo krimināllietu, kuru izmeklē tai pašā kriminālpolicijas nodaļā, kuras darbinieku “iesēdināja” par naudas izspiešanu no … Ilmāra Logina.

1997. gadā I. Logins nodibināja SIA "LF", kas sniedza muitas noliktavas pakalpojumus un veica ar to saistītās darbības. Drīz vien viņš spēja attīstīt savu firmu tik veiksmīgi, ka to ievēroja vietējie “varas vīri”. 1998.g. sākumā Ilmāram tika izteikts “interesants” piedāvājums, kuru pieņemot viņš izdarīja liktenīgu kļūdu: kāds Ventspils iedzīvotājs vārdā Aleksandrs Rimars, stādījies viņam priekšā kā ietekmīgs cilvēks ar it kā labām attiecībām “uz visām pusēm”, piedāvājās kļūt par dalībnieku Logina firmā “LF”. I.Logins cerībā attīstīt savu uzņēmumu pēc pārdomām piekrita, jo saskatīja iespēju ar papildus piesaistītajiem līdzekļiem sekmīgāk veikt iecerēto firmas paplašināšanu, diemžēl viņam nebija zināmi A.Rimara patiesie mērķi. Jau 1998.g. jūlijā jaunais dalībnieks izteica vēlmi iegādāties no I.Logina firmas “LF” statūtkapitāla kontrolpaketi. Logins saprata, ka tas viņa paša pozīciju pārāk vājinātu, un nepiekrita šādam Rimara priekšlikumam. Vēl apmēram gadu Logins cerēja savu uzņēmumu attīstīt un veica tā izbūvi, dažādus celtniecības darbus un iekārtu uzlabošanu, līdz kamēr 1999.g. decembrī pie viņa ieradās reketieri no Lietuvas un pavēlēja atdot “LF” kontrolpaketi A.Rimaram. Logins atteicās to darīt. Sekoja Ventspils Transporta policijas (tagad pārdēvēta par Dzelzceļa policiju) darbinieku nesakcionēti apciemojumi Logina uzņēmuma telpās, dažāda veida šantāža un draudi veselībai un dzīvībai, Ventspils reketieri draudēja arī uzņēmuma direktorei Aijai V., kura vēlāko notikumu gaitā aizbēga uz ārzemēm. Transporta policijas “apciemojumu” laikā 2000.g. februārī Transporta policijas priekšnieka vietnieks Krontāls piespieda Loginu par smieklīgu cenu “pārdot” viņam trīs augstvērtīgus darba galdus. I.Logins un firmas “LF” izpilddirektore Aija V. griezās pie ONKAB Rīgā pēc palīdzības, bet sarunai ar darbinieku M.Priednieku, kuras gaitā Logins skaidri un konkrēti norādīja uz Ventspils policijas un reketieru kopīgu darbību pret viņu, ne vien nesekoja likumā paredzētā rīcība, bet viņu arestēja Transporta policijas darbinieki, konfiscēja uz laiku viņa uzņēmuma rekvizītus un izņēma 1998.g. grāmatvedību, kuru VID audits bija jau pārbaudījis 1999. gadā un atzinis par pareizu. Loginu pašu ielika uz trim diennaktīm policijas izolatorā. Bez inventarizācijas, bez revīzijas, neņemot vērā ne nodoto bilanci, nedz veikto auditu (!), Transporta policija ierosināja krimināllietu pret Loginu par grāmatvedības viltošanu. Ventspils tiesa, nepaziņojot I. Loginam, sasauca tiesas sēdi un atsavināja visu firmas “LF” īpašumu, lai piedzītu Unibankas aizdevuma parādu, par kura atmaksu 2000.g. gaitā I.Logins ar bankas darbiniekiem faktiski jau bija vienojies. Tiesa, nepaziņojot par to Loginam, tātad pretlikumīgi, noteica firmas “LF” īpašuma ūtrupes termiņu, par kuru arī neinformēja Loginu. Tiesas lēmumu viņš līdz šai dienai nav saņēmis. Tikai 2000.g. 6. aprīlī Logins uzzināja, ka visa uzņēmuma manta ir arestēta, jo ieradās tiesas izpildītāji, aprakstīja un aizveda daļu firmas inventāra, kas iepriekš bija novērtēts par ekstrēmi pazeminātām cenām, vienlaikus reketieri ar varu patrieca no firmas telpām darbiniekus, piekaujot direktori, nomainīja visas telpu atslēgas un tādā veidā gaišā dienas laikā atsavināja I.Loginam mantu aptuveni 100 000 Ls apmērā. Par visām šīm darbībām bija informēti Ventspils policijas darbinieki, kuri Logina sūdzības vienkārši nepieņēma. 7. aprīlī visa firmas “LF” vadība (3 cilvēki) atkārtoti griezās pie ONKAB darbiniekiem Rīgā, kā rezultātā dažas nedēļas vēlāk policijas darbinieki Loginam nelegāli atsavināja automašīnu "Mercedes" 10 000 USD apdrošināšanas vērtībā. Nekādas likumā paredzētās darbības, lai aizsargātu I.Loginu personīgi un viņa īpašumu no Ventspils mafijas uzbrukumiem, nenotika. Aprīļa beigās pie Logina ieradās reketieris un nolika galdā zīmīti ar 25 000 USD prasību par veiktajiem “pakalpojumiem”. (Logina rīcībā ir skaņu ieraksts, kas pierāda reketiera saistību ar iepriekš minēto A.Rimaru.) Uz ģenerālprokuroram iesniegto sūdzību par minētajām nelikumībām viņš saņēma atbildi no prokurores I.Ābeles, ka tikšot pārbaudītas Ventspils tiesu izpildes kantora darbības, nekāda darbība Logina labā no prokuratūras puses gan nenotika. 2001.g. sākumā Ventspils Transporta policijas darbinieki atkal vēlējās tikties ar Loginu, viņš arī saņēma no VID papildu nodokļu prasību 28 647,18 Ls apmērā, ko pamatoja ar 1998.g. grāmatvedības otrreizējo pārbaudi - kas acīmredzot tika veikta pēc policijas pieprasījuma! Jau agrāk bijusī “LF” grāmatvede Renāte Ančipanova mēģināja šantažēt Loginu, draudot ar savu brālēnu, kurš strādājot Drošības policijas Ventspils nodaļā. Atkārtotajā pārbaudē Logina firmas 1998.g. grāmatvedības dokumentos parādījās viltojumi ar falsificētiem norēķiniem. 2001.g. jūlijā Logins ziņoja Drošības policijai Rīgā, ka (tagad jau notiesātais) kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Hižņaks Transporta policijas priekšnieka O.Pūķa un viņa vietnieka Krontāla vārdā no viņa prasa 6000 ASV dolārus, lai izbeigtu krimināllietu, atceltu drošības līdzekli un nodotu krimināllietas materiālus viņa paša rokās. Šis “veikals” neizdevās, jo Drošības policijas Rīgas nodaļa tomēr operatīvi iesaistījās un Hižņaku arestēja ar 2000 no Logina izspiestiem dolāriem rokā. Tā vietā, lai beidzot pildītu likumā noteikto pienākumu un sargātu I.Loginu, Drošības policija ieteica Loginam “uz laiku padzīvot kaut kur citur”. 2001.g. augustā pret Loginu safabricēto krimināllietu nodeva Kurzemes apgabala prokuratūrai, prokurorei Kārkliņai, kura arī uzturēja Valsts apsūdzību krimināllietā pret Hižņaku un kuras turpmākās darbības norāda uz ciešu sadarbību ar Ventspils policijas, tiesas darbinieku un privāto reketu. Loginu NEUZAICINĀJA IERASTIES UZ TIESAS SĒDI HIŽŅAKA LIETĀ, kurā viņš pēc loģikas un likuma būtu galvenais liecinieks. Logins par to uzzināja no televīzijas raidījuma un aizbrauca uz Liepāju, bet tiesas sēdē viņam kļuva slikti ar sirdi, jo acīmredzamais rekets darbojās arī tiesas zālē; uz viņa jautājumu prokurorei Kārkliņai, kāpēc nav ticis uzaicināts, Kārkliņa Loginam atbildēja: “ES AIZMIRSU.”(!!!) 2001.g. decembrī Logins spēra pēdējo izmisuma soli un rakstīja Valsts Prezidentei - kuras Kanceleja Logina sūdzību nosūtīja uz Ģenerālprokuratūru, no kurienes viņš saņēma šai iestādei raksturīgo, būtībai neatbilstošo atbildi, ko sacerējusi prokurore I.Komare. Pēc mēneša Ventspils VID brīdināja Loginu, ka draud otras krimināllietas ierosināšana pret viņu, taču valsts amatpersonu nelikumīgās rīcības un privātā reketa dēļ viņš saslima ar sirdi un bija jāārstējas slimnīcā, kaut gan visu šo vajāšanu rezultātā viņam tika atņemts viss un vairs nav pat līdzekļu zālēm. Patlaban Logins ir saņēmis divas Ventspils policijas pavēstes - vienā viņš figurē kā aizdomās turamais, otrā kā liecinieks, vienā un tajā pašā kabinetā un lietā. Rodas jautājums: kā pret Loginu vērsta krimināllieta varēja nonākt atkal pie Ventspils kriminālpolicijas, kuras korumpēto darbinieku Hižņaku ar Logina palīdzību “iesēdināja”? Kā var ignorēt šo klaji redzamo interešu konfliktu, kas izslēdz jebkuras Logina lietas taisnīgu izmeklēšanu un izlemšanu Ventspilī??!!

Aktuālais šodien
Svarīgākais