Saulkrastu zemju skandāls turpinās. (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lilastes upes grīvā, tikai dažus desmitus metru no jūras, pamazām tiek slieta, iespējams, grandiozākā celtne visā Vidzemes piekrastē. Šis un neskaitāmi citi gadījumi aizvien ticamāku vērš domu par apzinātām ļaunprātībām Latvijas likumdevēju un izpildvaras darbībās.

Pastāv varbūtība, ka konkrētais gadījums kaut kādā veidā saistīts ar neseno skandālu par 102 hektāriem valsts zemes, kas atrodas turpat blakus Saulkrastiem. Uz saimniecības «Mākoņi» zemes topošo būvi attiecībā pret vidi vizuāli var salīdzināt ar Latvijas Bankas jauno ēku Pārdaugavā – šī tikai mērogā pieticīgāka. Ne tikai monolītā dzelzsbetona konstrukcijas pārsteidz. Arī teritorijas «apzaļumošana» notiek ar neredzētu vērienu – te tiek veidotas mākslīgas kāpas, pārvietojot tūkstošiem kubikmetru smilšu. Dabiskās vides vērtības šādu darbību dēļ tiek neatgriezeniski zaudētas. Sabiedrības apzagšanu sekmē arī apkārt īpašumam uzslietais žogs – pagaidām no viegliem drāšu pinumiem, bet pēc laika gandrīz astoņus hektārus lielo gruntsgabalu ieskaus divmetrīga betona siena. Tā vismaz apgalvo strādnieki. Nokļūšana līdz objektam izrādījās gana sarežģīta. RB informācijas avots pirms iebraukšanas kādreizējā armijas bāzē, ko tagad sargājot bruņoti vīri džipos, apturēšanas gadījumā rekomendē uzdoties par ornitologiem. Pretējā gadījumā mašīnu vajadzēs griezt atpakaļ. Tomēr šis ieteikums nav jāliek lietā. RB uzrunātie strādnieki par objekta īpašniekiem neko daudz nezina. Palaikam šeit atbraucot labas mašīnas tumšiem stikliem, pastāv, lēnām pabrauc apkārt, taču ārā neviens no tām nekāpj. Jaunceļamo objektu vīri atzīst par tiešām vērienīgu. Pat nespeciālistam skaidrs – šāda apjoma projekts Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā un Piejūras dabas parka teritorijā no dabas aizsardzības viedokļa ir pilnīgā pretrunā ar sabiedrības interesēm. Saulkrastu domes priekšsēdētājs no sarunas ar RB izvairās. Savukārt izpilddirektors Juris Zutis skaidrot pašvaldības nostāju konkrētajā gadījumā nevarot, jo neesot politiska figūra. Personīgi viņš gan esot pret masīvu apbūvi jūras krastā. Un tomēr – projekta īstenotāji līdz šim bez sarežģījumiem saņēmuši visus būvniecībai nepieciešamos saskaņojumus. Pilsētas galvenā arhitekte Līga Pilsētniece norādīja, ka, iespējams, apbūvēts tiks arī līdzās esošais gruntsgabals «Emīlijas». Pirms pāris gadiem apbūves iespējas kādreizējā armijas bāzes teritorijā pētīja Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes komisija. Toreiz nekādas aizdomas neesot radušās, jo runa bijusi «tikai par mazu mājiņu uz jau esošiem pamatiem» un ne par kādiem milzu žogiem, mākslīgām kāpām vai citiem grandioziem veidojumiem. Toties tagad Saulkrastu apkaimē un droši vien arī citur Latvijā veidojas situācija, kad arī betona plāksne zem pussabrukuša soliņa tiek uzskatīta par apbūvējamu teritoriju. Toreizējais komisijas vadītājs Gunārs Vīksne norāda, ka pašvaldība šai gadījumā nevar slēpties aiz likumu nepilnībām, jo, izdodot būvatļauju, strikti jānosaka – ko īpašnieks drīkst un ko nedrīkst darīt. Principiāli komisija celtniecībai piekrita, jo tā tika iecerēta jau esošas armijas pamestas būves vietā. Īpašs noteikums bija nepieļaut kāpu bojāšanu, taču tagad «Mākoņos» reljefs tiek pilnīgi mainīts. Saulkrastu galvenā arhitekte Līga Pilsētniece klāstīja, ka projekts tiekot rūpīgi uzraudzīts, tai pašā laikā nekādus apskates aktus viņa parādīt nevarēja. Māja angļu datorģēnijam? RB centās noskaidrot, kam pieder vērienīgā iecere, taču nesekmīgi. Oficiālais īpašnieks ir firma «Jūras priedes», kas nodibināta vienīgi šā projekta īstenošanai. Kas aiz tās stāv, netiek atklāts. Šo noslēpumu sargājot advokātu birojs «Kļaviņš, Slaidiņš un Loze». Baumas par šo projektu ir visdažādākās – vietējie iedzīvotāji, strādnieki un pat dažādu iestāžu pārstāvji apgalvo, ka iespaidīgā vairākus miljonus vērtā celtniecība notiek kāda labi pazīstama politiķa interesēs. Arī nesenajā skandālā, kad mistiskam uzņēmējam Jurim Tīlim gandrīz izdevās iegūt 102 hektārus valsts meža turpat blakus «Mākoņiem», patiesie spēlētāji bijuši pavisam citi cilvēki. RB jau rakstīja, ka Tīlim atbalstu zemes maiņai sniedza gan zemkopības ministrija, gan uzņēmums «Latvijas valsts meži», gan Saulkrastu pašvaldība. Tikai pateicoties sabiedrības modrībai, zvejnieku sievu stādītajā mežā tagad vēl var brīvi staigāt. Taču pašlaik neskaidra ir blakus esošo gruntsgabalu nākotne. Akciju sabiedrības «Jūras priedes» valdes priekšsēdētājs Ģirts Jēkabsons jebkādu saistību starp firmas ieceri un izgāzušos zemes maiņas projektu noraida. Tomēr zīmīgi, ka Tīļa interešu pārstāvis Raivo Sjademe vēl gluži nesen bijis «Jūras priežu» līdzīpašnieks. Jēkabsons pavēstīja, ka akcijas tagad pārdotas daudz ietekmīgākām personām – kādai angļu kompānijai. Sākotnēji ēka projektēta vienkārši kā dzīvojamā māja, taču tagad tās funkcijas paplašināsies. «Tas ir skats nākotnē – ir biznesa sfēras, ko var vadīt elektroniski.» Atbilstoši Jēkabsona skaidrojumam mistiskais anglis, piemēram, sēdēdams savā grandiozajā baseinā, ar datora palīdzību vadīs savu biznesu ārzemēs. Tātad būtībā ēka pārtaps par biroju jūras krastā – Saulkrastu domes pārstāvji par šādām izmaiņām projektā nezināja vai arī nevēlējās stāstīt. Komentējot baumas par politiķiem un noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu, kas iepriekš tika norakstītas uz priekšvēlēšanu cīņu, bet tagad uz trūcīgu cilvēku skaudību, «Jūras priežu» pārstāvis sacīja: «Tās visas ir muļķības. Sākumā runāja par Krištopanu, tagad Šķēle un Gundars Bērziņš, kurš no jahtas jūrā skatās uz jaunbūvi ar binokli… Bet dokumenti apliecina, ka šī jezga ir nepamatota. Akcionāri ir neapmierināti, ka komplektā ar lieliem ieguldījumiem pār viņu galvām nāk lielas nepatikšanas.» Likumdošana «avārijas stāvoklī» Tuvāk papētot likumdošanu, kas saistīta ar nekustamo īpašumu iegūšanu Latvijā, paveras nepievilcīga aina. Likumi ir pretrunīgi, daudzi vispār nav izstrādāti. Neoficiālās sarunās ministriju ierēdņi apstiprina iespēju, ka šāda nolaidība pieļauta apzināti. Proti, likumos tiek iestrādātas pretrunīgas normas, lai to autori vēlāk varētu tās izmantot savā labā. Daudzās sakritības tikai norāda uz labi ieeļļotas sistēmas pastāvēšanu. Teritorijas plānošanai valstī jānotiek trīs līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un pašvaldības. Vienkāršoti runājot, valstij jāpasaka – šajās piekrastes pļavās aug skaistas puķes, kas noteikti jāredz visiem. Pašvaldībai šīs pļavas jāiezīmē kartē un jāapsola, ka tās nepārņems privātu žogu cienītāji. Praksē situācija ir pretēja – valsts savas intereses vispār nav definējusi (kā skaidroja Finanšu ministrijā – kopš 1998. gada «darbs pie nacionālā plāna sekmīgi turpinās»). Savukārt pašvaldības ir kūtras plānojumu izstrādē, jo privātīpašums un «pateicības» par tā iegūšanu baro ar legāliem un nelegāliem nodokļiem. Izņēmums nav Saulkrasti, kur vecais «ģenplāns» atcelts, bet jaunu dome nesteidzas izstrādāt. Zemes vērtība šeit ir viena no augstākajām valstī, tāpēc kvalitatīvi likumi un skaidri definētas sabiedrības intereses ievērojami apgrūtinātu afērām līdzīgos darījumus ar zemi. Jāpiebilst, par Latvijas teritorijas plānošanu (vai neplānošanu) atbildīga Finanšu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde. Tās ne pārāk veiksmīgo darbu līdz šim vadīja nule amatā apstiprinātais īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis RB skaidroja, ka viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem pašvaldību attiecībās ar privātīpašniekiem ir Aizsargjoslu likuma 36. pants. Tajā noteikts, ka piekrastē celtniecība pieļaujama tikai vietās ar iepriekšēju apbūvi. Taču paskaidrojuma, kas īsti ir iepriekšēja apbūve, nav. Katra pašvaldība šo terminu traktē pēc sava prāta un sirdsapziņas. Cilinskis atzīst, ka nekontrolējama apbūve valstī notiek pretrunīgu likumu dēļ un tos uzlabot ir viens no jaunās valdības uzdevumiem. Neoficiāli gan tiek minēts, ka vismaz tuvākajā laikā juku būs vairāk nekā kārtības – ar apbūvi saistītie jautājumi tiks nodoti Ekonomikas ministrijas pārziņā, reģionālā attīstība paliks pie Finanšu ministrijas, bet, par ko atbildēs Vides ministrija, pagaidām vispār nav skaidrs. Ierēdņi atzīst, ka funkciju pārdalīšana bieži vien ir «ilgs un sāpīgs process». Eksperta viedoklis LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēja, projekta «Piejūras dabas parks» vadītāja Brigita Laime: – Šie iežogotie īpašumi rada divas problēmas. Pirmkārt, daudzu kilometru garumā cilvēki vairs nevar piekļūt pie jūras. Otrkārt, pilnībā tiek pārveidota un iznīcināta daba. Latvijā strauji samazinās biotopu platības, tostarp arī piekrastes dzeltenās un baltās kāpas, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājams objekts. Tādēļ nedrīkst gaidīt, kamēr situācija no kritiskas kļūs par katastrofālu. Pienācis laiks pārvērtēt visus šos «ekspertu» slēdzienus un paskatīties, kā, sniedzot neskaitāmus pozitīvus ekspertīžu atzinumus, ir ievērots Aizsargjoslu likums, Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju likums, aizsargājamo biotopu direktīvas. Ne vienu vien būvi tad nāktos jaukt nost.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu