Slepenas informācijas noplūde.

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Daži Latvijas preses izdevumi šonedēļ pievērsa sabiedrības uzmanību kādai ļaužu saiešanai kādā privātmājā. Nu un tad, jūs vaicāsiet! Vispār jau nekas, ja vien tusiņa dalībnieki nebūtu labi zināmi Latvijas politiskās dzīves salonlauvas. Un arī tas pats par sevi nepadarītu šo tikšanos īpaši ievērības cienīgu, nelaime tikai tā, ka, padzirdējuši no žurnālistiem jautājumus par šo tikšanos, tās dalībnieki mulsi nolaiž acis un bikli taisnojas.

Savukārt tas par mūsu politikas līkloču rūdītajiem amatbrāļiem liek domāt, ka kaut kur skapī tomēr ir skelets.

Informācijai piemīt tendence noplūst, kā šķidrumam vai gāzei, un šie divu vielu agregātstāvokļi parasti noplūstot piepilda visu telpu, lai arī kāda būtu tās konfigurācija un tilpums. Arī noplūdusi informācija piepilda mūsu zināšanu telpu. Vēl jo vairāk, ja tā ir samērā nepiepildīta un tumša.

Tā, lūk, šonedēļ kļuva zināms, ka vasaras sākumā par kaut ko aprunāties sanākuši ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis no TP un “Jaunā laika” līdera padomnieks, bijušais žurnālists Dans Titavs. Lai tak tiekas un runā! Partiju cilvēkiem pēc definīcijas lemts tikties un runāties, lai pēcāk nebūtu jākaujas. Viss būtu normāli, tikai tas fons, kurš citiem žurnālistiem likās dīvains, ka tikšanās notikusi ar “Turības” bosa Strautiņa un Sausnīša svētību un, pats galvenais, pie savvaļas dzīvnieku aizstāvjiem “Vudison Termināla” šefiem Komogorceva un Šabašova, bet šie divi kungi ietīti tādā kā skandālā, kurā vēl figurē Imants Burvis. Viņš savukārt, sitot roku pie krūts, saka, ka abi iepriekš minētie ir saistīti ar Krievijas specdienestiem un savulaik bijuši augsti VDK virsnieki.

Imants Burvis: “Es tagad internetā lasu, ka “Vudison Termināls” un Šabašovs personīgi ir ziedojuši “Jaunajam laikam”. Būtībā tas nozīmē tikai vienu – viņi meklē jauno ietekmes sfēru; ja kāds domā, ka šādu cilvēkus atlaiž no amata, vienkārši amats saucas savādāk.”

Aigars Kalvītis: “Cik man zināms, tad šie abi kungi ir “Jaunā laika” sponsori un tādēļ tā tikšanās notika.”

Dans Titavs: “Mūsu principi ir neslēgt nekādus slepenus līgumus, un līdz ar to mums nav fobija tikties ar šiem cilvēkiem. Runājot par konkrēto tikšanās vietu, tā bija Strautiņa un Sausnīša kunga piedāvājums, cik es saprotu, viņi ir labi draugi, gan Sausniņš ar Strautiņu, gan arī Kalvītis ar Šabašova kungu, mums nebija iebildumu tikties šajā vieta ar ekonomikas ministru.”

Report.: Jā, tā bija otra interesantā detaļa, ka abus partijas cilvēkus kopā savedis Atis Sausnītis, kurš šonedēļ no sarunātās intervijas atteicās, aizbildinoties ar neparedzētiem apstākļiem. Kas tad viņam un Strautiņam, ar politiku it kā nesaistītiem cilvēkiem, tur bija meklējams?

Aigars Kalvītis: “Viņi kā uzņēmēji vienkārši arī tur bija, jo tika pārrunātas visādas lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību valstī un tā tālāk, un ko tālāk darīt.”

Report.: Gluži vai jādomā, ka atkal tika runāts par to, kā sakārtot uzņēmējdarbības vidi jau pēc oktobra. Dans Titavs gan saka, ka runāts arī par to, kā izvairīties no melnajām priekšvēlēšanu cīņām, tikai jāatceras, ka “Jaunais laiks” iestājas par to, lai jaunajā pēcvēlēšanu valdībā nebūtu neviena vecā ministra, tātad arī Kalvīša.

Dans Titavs: “Tieši tā tika pateikts arī Kalvīša kungam, viņš tam lielā mērā piekrita.”

Report.: Lai arī grūti pieņemt, ka divu partiju ne pēdējie cilvēki tiekas, lai viens no tiem uzzinātu, ka nolemts. Jānotic un jāpadomā, kas tad tai valdībā varētu būt. Ja pieņemam, ka uz LTV diskusijām tiek deleģēti cilvēki, kas partijām ir pretendenti ministru amatiem, tad, lasot “Jaunā laika” diskusiju kandidātu sarakstu, jāsecina, ka tieslietu ministrs, iespējams, varētu būt Māris Gulbis, kultūras ministre - Ausma Ziedone-Kantāne, Kārlis Šadurskis kūrēt izglītību, bet tas, atkārtojam, ja pieņem, ka uz diskusijām “Jaunais laiks” sūta ministru kandidātus, kas, uzvārdus papētot, tā varētu arī nebūt, jo ar kaut ko tomēr būs jādalās. Tā dēvētos zaļos zemniekus Repše nosaucis par iespējamajiem sabiedrotajiem, un tad jau, iespējams, amatos var tikt arī Ūdre un Krištopans. Pēdējais jau neapstājas runāt par ceļu sakārtošanu, lai arī vērīgāki pētnieki baumo, ka Satiksmes ministrijas portfeli sev varētu piemērīt arī Grigorijs Krupņikovs. Ārlietās gan izskatās problēmas, ja nu vienīgi Jānis Jurkāns, taču viņš skaitās nolemts, jo ir skaļi deklarētajā pretinieku nometnē, ja nu viņš atdalās no Ždanokas un Rubika, tad varētu būt pavisam cits pasjanss.

Jānis Jurkāns: “Neviens nedrīkst man diktēt noteikumus. Es pats zinu, ar ko man būt kopā un kad aiziet kaut kur prom. Mana situācija ir tāda, ka es esmu tur bijis, man būt par ministru, tas nav mans virsuzdevums, tas nav mans pašmērķis. Šodien būt par ārlietu ministru ir pārāk garlaicīgi, jo Latvijas būt vai nebūt lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas notiek šeit, nevis starptautiskā arēnā.”

Report.: Te nu Jurkāna kungam ir liela taisnība. Patiešām vissvarīgākais jau notiks tepat uz vietas un pavisam drīz.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais