Dans Titavs: “Tieši tā tika pateikts arī Kalvīša kungam, viņš tam lielā mērā piekrita.”
Report.: Lai arī grūti pieņemt, ka divu partiju ne pēdējie cilvēki tiekas, lai viens no tiem uzzinātu, ka nolemts. Jānotic un jāpadomā, kas tad tai valdībā varētu būt. Ja pieņemam, ka uz LTV diskusijām tiek deleģēti cilvēki, kas partijām ir pretendenti ministru amatiem, tad, lasot “Jaunā laika” diskusiju kandidātu sarakstu, jāsecina, ka tieslietu ministrs, iespējams, varētu būt Māris Gulbis, kultūras ministre - Ausma Ziedone-Kantāne, Kārlis Šadurskis kūrēt izglītību, bet tas, atkārtojam, ja pieņem, ka uz diskusijām “Jaunais laiks” sūta ministru kandidātus, kas, uzvārdus papētot, tā varētu arī nebūt, jo ar kaut ko tomēr būs jādalās. Tā dēvētos zaļos zemniekus Repše nosaucis par iespējamajiem sabiedrotajiem, un tad jau, iespējams, amatos var tikt arī Ūdre un Krištopans. Pēdējais jau neapstājas runāt par ceļu sakārtošanu, lai arī vērīgāki pētnieki baumo, ka Satiksmes ministrijas portfeli sev varētu piemērīt arī Grigorijs Krupņikovs. Ārlietās gan izskatās problēmas, ja nu vienīgi Jānis Jurkāns, taču viņš skaitās nolemts, jo ir skaļi deklarētajā pretinieku nometnē, ja nu viņš atdalās no Ždanokas un Rubika, tad varētu būt pavisam cits pasjanss.
Jānis Jurkāns: “Neviens nedrīkst man diktēt noteikumus. Es pats zinu, ar ko man būt kopā un kad aiziet kaut kur prom. Mana situācija ir tāda, ka es esmu tur bijis, man būt par ministru, tas nav mans virsuzdevums, tas nav mans pašmērķis. Šodien būt par ārlietu ministru ir pārāk garlaicīgi, jo Latvijas būt vai nebūt lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas notiek šeit, nevis starptautiskā arēnā.”
Report.: Te nu Jurkāna kungam ir liela taisnība. Patiešām vissvarīgākais jau notiks tepat uz vietas un pavisam drīz.