Pazīstamā vācu žurnāliste un producente Juta Rābe pieprasījusi Somijas policijai veikt prāmja "Estonia" apkalpes locekļa Kaleva Vahtrasa nāves apstākļu izmeklēšanu, ziņojis Igaunijas interneta portāls Estonia.gz.ee.
Pieprasa vēlreiz izmeklēt prāmja "Estonia" apkalpes locekļa nāves apstākļus .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc tikšanās ar matrozi Silveru Lindi, kas pēc katastrofas atradās ar Vahtrasu vienā Turku slimnīcas palātā, žurnālistei radušās aizdomas, ka Vahtrasa nāves cēlonis nevarēja būt tikai ķermeņa pārliecīga atdzišana. Rābe pieļauj iespēju, ka Vahtrass nogalināts pēc katastrofas. Juta Rābe jau 2000.gadā piesaistīja sabiedrības un tiesu varas iestāžu uzmanību, kopā ar ASV uzņēmēju Gregu Bēmisu nosūtot pie vraka nirējus un fotogrāfus, lai pārbaudītu teoriju, ka prāmis gājis bojā bumbas eksplozijā, kas ir pretrunā ar oficiālo versiju. Prāmis "Estonia" nogrima Baltijas jūrā 1994.gada 28.septembrī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Katastrofā gāja bojā 852 cilvēki. Izmeklēšanā par katastrofas cēloņiem tika atzīts lielais prāmja ātrums, vētra un kļūdas kuģa konstrukcijā. Igaunijas valdība nav apspriedusi jautājumu par nepieciešamību veikt papildu izmeklēšanu prāmja "Estonia" katastrofas lietā, tāpēc nav iespējams pateikt, kāds ir valdības viedoklis šajā jautājumā. Par to aģentūru ETA informējusi valdības preses sekretāre Hanna Hinrikusa. Katastrofas upuru un cietušo piederīgo apvienība Igaunijā aizstāv viedokli, ka izmeklēšana jāturpina. Pirms diviem gadiem iepriekšējai Igaunijas valdībai, ko vadīja Marts Lārs, tika nosūtīta vēstule ar prasību sākt jaunu izmeklēšanu, iesaistot tajā neatkarīgus ekspertus un upuru tuvinieku pārstāvjus. Piederīgos neapmierināja Lāra atbilde, un viņi nosūtīja valdībai vēl vienu vēstuli. Uz to atbildēja Transporta un sakaru ministrija, norādot, ka jauna izmeklēšana nav vajadzīga, jo katastrofas cēloņi ir noskaidroti starptautiskās komisijas galīgajā pārskatā. Kā aģentūrai sacījusi katastrofā bojāgājušā "Estonia" kapteiņa Āvo Pihta atraitne Sirje Pihta, pie tagadējās valdības upuru tuvinieku apvienība nav vērsusies. Lai tiktu lemts par jaunu izmeklēšanu, tāds lēmums būtu jāpieņem visām tām septiņām valstīm - arī Lietuvai, Zviedrijai, Somijai, Dānijai, Krievijai un Lielbritānijai -, kuras parakstījušas starptautisku vienošanos, "Estonia" nogrimšanas vietu pasludinot par prāmja upuru atdusas vietu un aizliedzot jebkādas aktivitātes tajā. Līdz ar to no tiesiskā viedokļa "Estonia" vraks tiek uzskatīts par zemūdens kapavietu, kuru aizsargā likums. Tomēr aizliegums neattiecas uz citu valstu ūdenslīdējiem.