Pagājuši septiņi gadi kopš prāmja "Estonia" bojāejas .

"Estonia" katastrofā bojā gāja visdažādāko profesiju un tautību mūsu valsts iedzīvotāji - māmiņa ar mazgadīgu dēliņu, kuri bija devušies atpūtas braucienā, jauna strādniece, kura brauca uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem Zviedrijā, kopuzņēmuma šoferi, kuri veda uz Zviedriju Latvijā saražoto produkciju, uzņēmēji, kas devās uz Zviedriju kārtot savus biznesa darījumus. Bojā gājušo vidū ir arī divas Latvijas laikraksta "Labrīt!" žurnālistes - Inga Helmane un Andra Jauce. Prāmja "Estonia" bojāejas apstākļus ir pētījušas vairākas izmeklēšanas komisijas, bet to secinājumi nav guvuši vienprātīgu atbalstu ne bojā gājušo tuvinieku vidū, ne sabiedrībā. "Estonia" bojāejas izmeklēšanas komisija, ko vadīja Somija un kurā ietilpa Zviedrijas un Igaunijas pārstāvji, savulaik konstatēja, ka kuģis nogrimis, kad vētrā atvērās tā priekšējā lūka un ūdens pārpludināja klāju, kurā bija novietotas automašīnas. Oficiāli par nelaimes iemeslu tika minētas nepilnības kuģa priekšgala paceļamajā vizierī, tomēr daudzi to apšauba. Visplašākā informācija, kas savākta par prāmja "Estonia" katastrofu, apkopota interneta mājaslapā "http://www.estonia-sinking.org/". Kaislības ap prāmja "Estonia" bojāeju nerimstas. Šā gada augustā Hamburgas prokuratūra Vācijā, pamatojoties uz traģēdijā bojā gājušo piecu vāciešu radinieku iesniegumiem, ir sākusi jaunu izmeklēšanu par prāmja "Estonia" bojāejas apstākļiem. Pagājušā gada vasarā amerikāņu miljonārs Gregs Bēmiss vadīja nirēju ekspedīciju uz prāmja vraku un pēc tās apgalvoja, ka atrastas liecības par labu sprādziena teorijai. Šovasar Maltā, Vācijā un Dānijā notika politiska trillera "Code: Baltic Storm" ("Kods: Baltijas vētra") filmēšana, kura notikumi risinās saistībā ar 1994.gadā notikušo prāmja "Estonia" katastrofu. Kanādieša Ž.A.Žodē scenārijs balstās uz teoriju, ka prāmja katastrofa nebija nelaimes gadījums, bet gan ārēja spēka apzinātas rīcības sekas, cenšoties nepieļaut jaunas ieroču sistēmas izvešanu uz Amerikas Savienotajām Valstīm.